Labdien!
Gribētu precizēt:
1) plānojam atvērt nelielu veikaliņu - pamatā ziedi + dāvanas/ suvenīri + mazliet, mazliet slēgtā pārtika - piemēram, fasētie rieksti utl.uzkodas, musli batoniņi, minerālūdens, mazās suliņas utl. - cik saprotu, PVD jāreģistrējas. Vai ir kādas prasības izvietojumam veikalā?
2) kā ar saldējumu? Karstajā vasaras periodā plānojam nelielu saldētavu. Kādi nosacījumi?
3) Vai man kā pārdevējam (pamatā ir ne-pārtika - ziedi un dāvanas/suvenīri. Savukārt pārtika - TIKAI slēgtā) - arī šajā gadījumā nepieciešama sanitārā grāmatiņa?
4) Kā mainās nosacījumi , ja gribam plauktā ielikt arī , piem., ābolus un zemenes? Ābolus - pārdošanai gabalā (nevis uz svara) ; zemenes - kastītēs?
5) Ja iepērkam riekstus utl. vairumā un safasējam paši nelielos maisiņos tūlītējai pārdošanai - cik saprotu, uz mums attiecas MK not.Nr.964 - 6.4.? Tātad ar marķējumiem nekādu problēmu un nekādu lielo prasību?
6) Ja savācam vasarā savos laukos zāļu tējas, kādi ir nosacījumi, lai tās laistu tirdzniecībā mūsu veikaliņā?
Paldies Jums jau iepriekš!

Atbild Velga Toma, PVD Tirdzniecības un noliktavu uzraudzības sektora vadītāja:

Vispārīgās marķēšanas prasības noteiktas Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumos Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”. Noteikumi nosaka vispārīgās prasības Latvijā visu izplatāmo pārtikas preču marķējumam.

Savukārt prasības par obligātajām periodiskajām veselības pārbaudēm noteiktas Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”. Tie nosaka, ka obligāto pirmreizējo veselības pārbaudi un obligātās periodiskās veselības pārbaudes veic atvasinātas publiskas personas, iestādes komersanti, pašnodarbinātie, kā arī citas juridiskas vai fiziskas personas, kuru darbs (arī mācību prakse) ir tieši saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras nodarbinātas kādā no pārtikas aprites posmiem.

Mazumtirdzniecībā pārtikas apritē iesaistītie darbinieki neattiecas uz to personu kategoriju, kam obligātās pirmreizējās veselības un obligātās periodiskās veselības pārbaudes nebūtu jāveic. Noteikumus var atrast mājas lapā: www.likumi.lv


Jums būs jāievēro EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu prasības. Regulā ir noteiktas higiēnas prasības, kas jāievēro, ja vēlas nodarboties ar pārtikas apriti :

- PĀRTIKAS APRITES TELPU HIGIĒNA;
- IEKĀRTAS UN APRĪKOJUMS;
- ŪDENS APGĀDE;
- PĀRTIKAS TEMPERATŪRAS REŽĪMI pie gādājot un uzglabājot;
- Prasības MATERIĀLam, kas nonāk saskarē ar pārtiku;
- ATKRITUMU UZGLABĀŠANA;
- Roku mazgāšanas ierīču atbilstība higiēnas prasībām;
- Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras;
- HACCP (paškontroles) PRCEDŪRAS u.c.

Regulu var atrast interneta mājas lapā: http://www.europa.eu.int Regula ir arī tulkota latviešu valodā.

Labdien! Esam SIA "Viss visapkārt tīrs" un nodarbojamies ar mazgāšanas līdzekļu (ķīmiskas izcelsmes un ekoloģiski) importu un realizāciju Latvijā juridiskām personām. Arvien biežāk saskaramies, ka mūsu klientiem no PVD darbiniekiem tiek prasīts uzrādīt mazgāšanas (ne kosmētikas!) līdzekļu derīguma termiņš. Sazinoties ar šo preču ražotājiem, viņi uzsver, ka ES šādas prasības, norādīt termiņu, nav un tādēļ tas netiekot norādīts. Lūdzu sniedziet atbildi vai tā ir kāda īpaša Latvijas prasība vai arī ja šāda prasība nav, tad vēlētos saņemt tam oficiālu apstiprinājumu, kuru varam pārsūtīt saviem klientiem.

Atbild Tatjana Marčenkova, Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja:

Paldies par jautājumu, bet tomēr uzskatu, ka ir noticis kāds misēklis. Pārtikas inspektori, lai pārliecinātos par dezinfekcijas līdzekļu efektivitāti noteikti prasa apliecinājumu to derīguma termiņiem. Jo šie līdzekļi satur aktīvās vielas, kas tomēr deaktivizējas, ja tiek pārkāpti uzglabāšanas nosacījumi, piemēram, uzglabā saulē un tml. Attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem šāda prakse netiek piemērota. Tikai tādos gadījumos, ja to norāda pats ražotājs.

Labdien,
vēlos uzzināt kādas atļaujas nepieciešamas uzņēmumam kas vēlas uz ielas tirgot izlejamus atspirdzinošus dzērienus. Kādām prasībām jāatbilst tirdzniecības objektam ja pārdotais produkts tiek gatavots no vairākām sastāvdaļām uz vietas, piem, bezalkoholiski kokteiļi.

Atbild Velga Toma, PVD Tirdzniecības un noliktavu uzraudzības sektora vadītāja:

ai iesaistītos pārtikas apritē, Pārtikas aprites uzraudzības likums nosaka, ka uzņēmums (darbība) jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD). Iesniegums un citi Dokumenti iesniedzami attiecīgā rajona (novada) PVD pārvaldē. Struktūrvienību sarakstu varat aplūkot PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv Ja Jūs esat no Rīgas, tad visi jautājumi jākārto ar PVD Rīgas pilsētas pārvaldi. Adrese: Lubānas iela 49, Rīga. Tālrunis: 76039702. Pazvanot uz attiecīgo pārvaldi, Jums sniegs atbildes (informāciju) uz visiem jautājumiem un pateiks, kādi dokumenti iesniedzami.

No 2010.gada 01.jūnija stājas spēkā Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”, kuros noteikts, ka ielu tirdzniecība ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks ir saņēmis pašvaldības atļauju un tā atrodas tirdzniecības vietā un ielu tirdzniecība ir atļauta tikai tajās tirdzniecības vietās, kuras iekārtojusi vai to iekārtošanu saskaņojusi attiecīgā pašvaldība. Preču pārdošana ārpus minētajām tirdzniecības vietām ir tirdzniecība neatļautā vietā.

Marķēšanas prasības noteiktas Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumos Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”. Noteikumus var atrast mājas lapā: www.likumi.lv

Jums būs jāievēro EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu prasības. Regulu var atrast internetā pēc adreses: http://www.europa.eu.int

Regula ir arī tulkota latviešu valodā.

Regulā ir noteiktas higiēnas prasības, kas jāievēro javēlas nodarboties ar pārtikas apriti :

- PĀRTIKAS APRITES TELPU HIGIĒNA;
- IEKĀRTAS UN APRĪKOJUMS;
- ŪDENS APGĀDE;
- PĀRTIKAS TEMPERATŪRAS REŽĪMI pie gādājot un uzglabājot;
- Prasības MATERIĀLam, kas nonāk saskarē ar pārtiku;
- ATKRITUMU UZGLABĀŠANA;
- Roku mazgāšanas ierīču atbilstība higiēnas prasībām;
- Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras;
- HACCP (paškontroles) PRCEDŪRAS u.c.

Ja Jūs iepirksiet augļus un dārzeņus kokteiļu pagatavošanai, tad tos var iepirkt tikai no uzņēmuma (ražotāja), kas ir reģistrējies PVD uzņēmumu reģistrā.

Labdien!

Kādi dokumenti jākārto un kādi normatīvie akti jāievēro, lai atvērtu bāru, kurā tiks tirgoti tikai alkohols un alkoholu nesaturoši dzērieni (sulas, ūdens, kafija)?

Paldies par atbildi!

Atbild Velga Toma, PVD Tirdzniecības un noliktavu uzraudzības sektora vadītāja:

Lai iesaistītos pārtikas apritē, Pārtikas aprites uzraudzības likums nosaka, ka uzņēmums (darbība) jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD). Iesniegums un citi Dokumenti iesniedzami attiecīgā rajona (novada) PVD pārvaldē. Struktūrvienību sarakstu varat aplūkot PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv Jums jāievēro EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu prasības. Regulu var atrast internetā pēc adreses: http://www.europa.eu.int

Regula ir arī tulkota latviešu valodā.

Regulā ir noteiktas higiēnas prasības, kas jāievēro javēlas nodarboties ar pārtikas apriti :

- PĀRTIKAS APRITES TELPU HIGIĒNA;
- IEKĀRTAS UN APRĪKOJUMS;
- ŪDENS APGĀDE;
- PĀRTIKAS TEMPERATŪRAS REŽĪMI pie gādājot un uzglabājot;
- Prasības MATERIĀLam, kas nonāk saskarē ar pārtiku;
- ATKRITUMU UZGLABĀŠANA;
- Roku mazgāšanas ierīču atbilstība higiēnas prasībām;
- Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras;
- HACCP (paškontroles) PRCEDŪRAS u.c.

Labdien!
'Vakar, 21. maijā, Vidzemes tirgus zivju paviljonā nopirku 2 gabaliņus žāvētas sviesta zivs. No ārpuses tā neko, pēc garšas mazliet apkaltusi, taču vietā, kur izņemtas zivs iekšas, atklājās pamatīgs pelējuma slānis. Otram gabaliņam nedaudz mazāks. Šie 2 gabaliņi aizceļoja uz miskasti, jo pēc darba vairs nebija speķa braukt atpakaļ uz tirgu un skaidroties. Es tur vairs iepirkties neiešu, bet negribētos, ka citi pircēji piedzīvo līdzīgu vilšanos.Varbūt Jūsu kontrole var līdzēt?

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājas vietniece Anna Joffe:
Paldies par informāciju. Jūsu sniegto informāciju nosūtījām PVD Rīgas pilsētas pārvaldes inspektoriem rīcībai. Informēsim Jūs par pārbaudes laikā konstatēto.
Par konstatēto atbild PVD Rīgas pilsētas pārvaldes inspektore Svetlana Zaķe:
Pārbaude veikta 31.05.2010. Konstatēts, ka zivju kulinārijas aukstumvitrīnā pārdošanā izlikta karsti kūpināta svietzivs (savorīns), cenu zīmē un oriģinālā ražotāja marķējumā norāde - izlietot līdz 02.06.2010.Saņemta ar pavadzīmi Nr. ADE 101683,29.05.2010., daudzums 6 kg, ražotājs SIA Ademus. Iepriekšējās partijas saņemtas 27. maijā, ar pavadzīmi Nr. ADE 101654, daudzums 3 kg un 20.05.2010. ar pavadzīmi Nr. ADE 101572, daudzums 3,100kg, karsti kūpināta sviesta zivs,izlietot līdz 24.05.2010.
Zivju veikala saldētavu, svaigo zivju, zivju kulinārijas, preservu aukstumvitrīnu uzglabāšanas temperatūra atbilst ražotāja deklarētajām, reglamentētām prasībām.
Pārbaudes laikā neatbilstības attiecībā uz sūdzību netika konstatētas. Pārbaudot citas tirdzniecības vietas tiks veikta arī šīs vietas atkārtotas pārbaudes.

Es gribētu uzzināt, kur šobrīd var veikt ūdens monitoringa saskaņošanu pārtikas uzņēmumam, jo SVA Kr. Barona ielā vairs neeksistē.

Atbild PVD Dzeramā ūdens un dzērienu uzraudzības sektora vadītāja Gunita Kazanska:
Kā minēts Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība’’ (turpmāk-Noteikumi Nr. 235), 3.punktā – „Pārtikas uzņēmumos, gan kārtējo monitoringu, gan auditormonitoringu organizē uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs (komersants)”. Saskaņā ar Noteikumu Nr.235, 4.punktā minēto, pienākums organizēt kārtējo monitoringu un auditmonitoringu neattiecas uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri neražo pārtiku un nenodarbojas ar tās sagatavošanu vai apstrādi.
Monitoringa programmas saskaņošanas kārtība noteikta Noteikumu Nr.235 28.punktā - „Komersants katru gadu izstrādā monitoringa programmu un saskaņo to ar Veselības inspekciju ( www.vi.gov.lv)”. Saskaņošana nav nepieciešama, ja dzeramais ūdens tiek piegādāts pa publiskajām ūdens apgādes sistēmām, kā tas noteikts Noteikumu Nr.235 31.1 punktā. Šādā gadījumā monitoringu veic saskaņā ar Noteikumu Nr.235 2.pielikuma 1.punktu.

Lūdzu darīt man zināmu, cik no Latvijā iegūstamajiem pazemes ūdeņiem, atzīstami par mineralūdeņiem. Ja var lūgt, nosaukt tos!

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājas vietniece Anna Joffe:
Ar dabīgo minerālūdņu sarakstu Jūs varat iepazīties mūsu mājas lapā www.pvd.gov.lv , sadaļā labajā pusē "Datubāzes", tālāk sadaļā "Dabīgo minerālūdeņu reģistri" un nakamajā sadaļā "Latvijā atzīto dabīgo minerālūdeņu saraksts" uzzināsiet nepieciešamo informāciju.

Labdien,

Vai bērnu pārtikas (mātes piena maisījumi, putras) vairumtirgotājiem ir jāreģistrējas PVD, kāds normatīvais akts to nosaka? Kādas prasības ( higiēnas utml.) tiek noteiktas bērnu pārtikas vairumtirgotājiem?

Paldies jau iepriekš.

Atbild PVD Pārtikas centra vecākā eksperte Diāna Birkenfelde:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 26. maija noteikumiem Nr.370 „Noteikumi par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem” mākslīgos maisījumus zīdaiņiem (šajā gadījumā ir domāti mākslīgie maisījumi zīdaiņiem, kas paredzēti zīdaiņu īpašajai diētai dzīves pirmo mēnešu laikā) ir atļauts ievest izplatīšanai un izplatīt Latvijā, ja ražotājs, izplatītājs vai iepakotājs ir iepriekš iesniedzis PVD Pārtikas centrā rakstisku paziņojumu par tā ievešanu un izplatīšanu Latvijas Republikā un attiecīgā produkta marķējuma oriģinālu. PVD mājaslapā sadaļā Datubāzes>Pārtikas centra reģistri ir publicēts saraksts, kurā norāda tos mākslīgos maisījumus zīdaiņiem, par kuriem ir saņemts iepriekš minētais paziņojums.

Kā Jūsu mājas lapā var uzzināt kāda uzņēmuma PVD registrācijas numuru? Zināms ir tikai uzņēmuma nosaukums.

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājas vietniece Anna Joffe:
Dienesta mājas lapā labajā pusē Jums jāatver sadaļa "Datubāzes", kurā jāizvēlas Jums interesējošais reģistrēto uzņēmumu sadalījums. Nospiežot uz izvēlēto, Jums atvērsies sadaļa "Reģistrētie uzņēmumi", kurā Jums jāievada tikai "Nosaukums"'(lūgums neizmantot meklēšanā pēdiņas) un tad pēc adreses uzzināsiet nepieciešo informāciju - PVD reģistrācijas numuru.

Vai Latvijā ir atļautas ķīniešu izcelsmes kapsulas potences paaugstināšanai "Satibo"? Daugavpilī trīs vietās tās aktīvi tirgo. Lasīju, ka Izraēlā šīs kapsulas ir aizliegtas.

Atbild PVD Pārtikas centra vecākā eksperte Ingrīda Butkus:
Saskaņā ar Ministru kabineta 20.09.2005. noteikumu Nr.725 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību” 2.1 punktu Latvijā atļauts ievest un izplatīt tikai uztura bagātinātāju reģistrā iekļautus uztura bagātinātājus. Ar PVD uztura bagātinātāju reģistru Jūs varat iepazīties PVD mājaslapā sadaļā: Datu bāzes.
Ķīnas ražotāja „The Healthfood Factory of Shangqiu Fuyuan Food Co., Ltd. ” ražotais uztura bagātinātājs „SATIBO” ir iekļauts PVD uztura bagātinātāju reģistrā. Latvijā šo produktu izplata SIA”Alankors”. Pirms tam šis produkts ir ticis laists tirgū Apvienotā Karalistē.
Šobrīd PVD rīcībā nav tādas informācijas, kas liecinātu, ka šis uztura bagātinātājs varētu radīt draudus patērētāju veselībai.