Labdien! Gribētu uzzināt kur iespējams iegūt informāciju par "Ārstniecības augu apstrādes un pārstrādes" prasībām? Vai to var darīt mājas apstākļos u.c.? Paldies jau iepriekš, Linda Tomsone.

Atbild PVD Augu izcelsmes produktu uzraudzības sektora vadītāja Inese Levane:
Ārstniecības augu apstrāde un pārstrāde, ja augi tiek sagatavoti cilvēku pārtikai, uzskatāma par pārtikas aprites darbībām. Pārtikas aprites uzraudzības likuma (1998.03.20) 5.panta 3.punkts nosaka, ka pārtikas ražošanas uzņēmumi var iesaistīties pārtikas apritē, ja tie reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā un saskaņā ar 3.panta 1.punktu ievēro Eiropas Komisijas Regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu prasības. Reģistrēties var sava reģiona PVD pārvaldē – adreses un darba laiki atrodami PVD interneta mājas lapā www.pvd.gov.lv. Pārtikas ražošanā bez vispārīgajām higiēnas prasībām jāievēro arī citas, gan Eiropas Komisijas regulās, gan Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības. Prasības, kas attiecas uz augu izcelsmes produktu ražošanas un pārtikas produktu mājražošanas uzņēmumiem atrodamas PVD interneta mājas lapas adresē http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_uzmjiem/prtikas_uzraudzba/higinas_prasbas_prtikas_aprit. Informāciju par ārstniecības augu apstrādi un pārstrādi var iegūt arī iepazīstoties ar vadlīnijām ,,Labas higiēnas prakses vadlīnijas kaltētu garšaugu, tējas un ārstniecības augu pirmapstrādei, pārstrādei un realizācijai bioloģiskajā lauksaimniecībā”. Minētās vadlīnijas var atrast Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv. Tāpat arī PVD mājas lapā sadaļā „Jautājumi un atbildes” atrodamas sīkākas atbildes par Jums interesējošo tēmu.

Kāpēc veikalos apsardzes darbiniekiem nav sanitāro grāmatiņu? Piemēram, IKI, jo viņi pārbauda preci, tās daudzumu, to šķiro un reāli var ietekmēt, jo ir tiešā kontaktā. Pēc likuma visiem veikala darbiniekiem jābūt grāmatiņām.

Atbild PVD Tirdzniecības un noliktavu uzraudzības sekotra vadītāja Velga Toma:
Ministru kabineta 2001. gada 27. novembra noteikumi „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” nosaka, ka obligāto pirmreizējo veselības pārbaudi un obligātās periodiskās veselības pārbaudes veic atvasinātas publiskas personas, iestādes komersanti, pašnodarbinātie, kā arī citas juridiskas vai fiziskas personas, kuru darbs (arī mācību prakse) ir tieši saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras nodarbinātas kādā no pārtikas aprites posmiem.
Mazumtirdzniecībā pārtikas apritē iesaistītie darbinieki neattiecas uz to personu kategoriju, kam obligātās pirmreizējās veselības un obligātās periodiskās veselības pārbaudes nebūtu jāveic.

Cik ilgi ir derīgs produkts - rieksti, ja uz iepakojuma ir marķējums 05.2010?
Kur var atrastkvalitātes kontroles informāciju par visām preču grupām?

Atbild PVD Tirdzniecības un noliktavu uzraudzības sektora vadītāja Velga Toma:
Produkta derīguma termiņš beidzas 2010. gada 31. maijā plkst. 24:00.
Lai atbildētu uz otro jautājumu, būtu nepieciešams precizējums - ko Jūs tieši vēlaties uzzināt. Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk: rakstot vai piezvanot – 67095251.

Tuvojas vasaras sezona. Vēlos uzzināt, vai konditorejas cehs drīkst pirkt meža ogas no individuāliem lasītājiem? Vai drīkst iepirkt, piemēram, zemenes, upenes un citas ogas no audzētājiem, kuru saimniecība nav atzīta PVD? Vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums drīkst iepirkt dārzeņus, garšaugus no individuāliem audzētājiem, kuru saimniecība nav atzīta PVD?

Atbild PVD Augu izcelsmes produktu uzraudzības sektora vadītāja Inese Levane:
Higiēnas prasības kultivēto augu izcelsmes produktu ražotājam un savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējam (turpmāk – produktu ražotājs), kas nelielos apjomos nodarbojas ar produktu primāro ražošanu un tiešo piegādi galapatērētājam, tai skaitā mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ieskaitot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, līdz 2009.gada 15.decembrim noteica 2009.gada 10.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1309 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” (tālāk tekstā – Noteikumi). Noteikumu pielikumā doti produktu ražošanas ierobežojošie lielumi, kas nosaka nelielo apjomu. Saskaņā ar šiem Noteikumiem produkta ražotājam nav jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, un viņš savus produktus var izplatīt gan tieši galapatērētājam, gan mazumtirdzniecības uzņēmumam, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam. Pašlaik ir izstrādāts jauns Noteikumu projekts, kurā prasība par nereģistrēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā paliks spēkā. Noteikumu prasības neattiecas uz gadījumiem, ja augu izcelsmes produkti tiek piegādāti pārtikas pārstrādes uzņēmumam, tajā skaitā konditorejas ceham. Šajā gadījumā augu izcelsmes primāro produktu ražotājam/audzētājam jābūt reģistrētam PVD.

Vai zemenes mēdz apstrādāt ar kādām ķīmiskām vielām, ja mēdz, tad ar kādām un vai tas nevar atstāt iespaidu uz cilvēka veselību?Jūrmalā kādā tirzniecības centrā tiek tirgotas zemenes, no kurām cilvēkam paliek slikti, rodas aleģģiskas reakcijas...

Atbild PVD Augu izcelsmes produktu uzraudzības sektora vadītāja Inese levane:
Mūsdienās zemenes, tāpat kā citus kultūraugus, bez augu aizsardzības līdzekļiem (pesticīdiem) izaudzēt lielās platībās gandrīz nav iespējams. Tāpēc, zemeņu augšanas laikā, lai apkarotu nezāles, augu slimības un kaitēkļus, augus var apstrādāt ar attiecīgajā valstī atļautiem/reģistrētiem pesticīdiem. Latvijā augu aizsardzības līdzekļus reģistrē un to kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Sīkāk par augu aizsardzības līdzekļiem (sastāvs, darbīgā viela, lietošanu deva, apstrādes laiki, nogaidīšanas dienu skaits, maksimālais apstrādes reižu skaits) var uzzināt publiskajā VAAD interneta mājas lapā, adresē http://www.vaad.gov.lv/sakums/aktualittes/iespieddarbi.aspx, kur publicēts Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2010.gadam. Sarakstā atrodama informācija, ka zemeņu stādījumos atļauts lietot 32 dažādus pesticīdus, lielākoties tos var lietot līdz ziedēšanai, ziedēšanas laikā un pēc ražas novākšanas, sezonā veicot vidēji 2 līdz 3 apstrādes, atsevišķus līdzekļus izmantojot pat 4 reizes. Reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu skaits dažādās valstīs var atšķirties. Dienvidu valstīs pesticīdus izmanto vairāk, jo klimats siltāks, augiem ir garāks veģetācijas periods, līdz ar to arī augus vairāk nomāc nezāles, slimības un kaitēkļi, tāpēc nepieciešams augus apstrādāt biežāk ar pesticīdiem. Ja pesticīdi tiek lietoti pareizi, atbilstošajā laikā un devās, tad, līdz zemeņu ogu novākšanai, augu aizsardzības līdzekļu atliekas augos ir sadalījušās vai arī tās var būt maksimāli pieļaujamā līmenī. Pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamie līmeņi ir noteikti Eiropas Komisijas Regulā Nr. 149/2008 (2008.gada 29.janvāris), ar ko groza Regulu Nr.396/2005, izstrādājot II, III un IV pielikumu, kuros noteikti maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi produktiem, uz ko attiecas minētās regulas I pielikums. Zemenes pirms ēšanas noteikti būtu kārtīgi jānoskalo siltā ūdenī.
Papildus jāatzīmē, ka zemenes ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām, līdz ar to bieži dzirdēti gadījumi, ka tās izraisa cilvēkiem alerģisku reakciju, pat astmas lēkmes un anafilaktisko šoku. Lundas (Zviedrija) universitātes zinātnieki ir atklājuši proteīnu, kas izsauc alerģiskās reakcijas no zemenēm. Tas ir saistīts ar zemeņu sarkano krāsu. Baltajās zemenēs šāda proteīna nav, piemēram, tādā šķirnē kā „Sofar”. Pasaulē tiek strādāts pie jaunu šķirņu radīšanas, kuras nesaturēs „vainīgo” proteīnu. Ja zemenes būs pārstrādātas ievārījumā, alerģijas simptomu nebūs.

Vai terpentīnu drīkst tirgot dažādu preču mazumtirdzniecības veikalā?

Atbild PVD Tirdzniecības un noliktavu uzraudzības sektora vadītājas vietniece Vineta
Grīnberga:
Ja ar dažādu preču mazumtirdzniecības veikalu, Jūs domājat veikalu, kurā izplata arī pārtikas produktus, tad, izplatot terpentīnu, Jums jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu prasības. Regula nosaka, ka uzņēmuma telpu, kurās uzglabā pārtiku, izvietojums, konstrukcija, atrašanās vieta un lielums ir tāds, lai pasargātu produktus no saskares ar indīgām vielām un jebkāda pārtikas piesārņojuma (t.sk. nevēlamām smakām), kas varētu padarīt pārtiku nederīgu cilvēku uzturā.

Kur iespējams iziet HACCP kursus, jo PVD semināru un kursu saraksts apstājies aprīlī? Paldies!

Atbild PVD Mācību daļas vadītāja Tatjana Pastare:
Jā, diemžēl no aprīļa PVD vairs neorganizē apmācības trešajām personām. Varu ieteikt informāciju par apmācībām meklēt internetā. Noteikti pievērsiet uzmanību kursu izmaksām, jo vairāki mācību centri piedāvā apmācību ar ļoti atšķirīgām cenām.

Gribetu uzzināt , kur ir jakārto licence kosmētikas izplatišanai, ja produkcija nāk no ES valsts, bet ražotajs vēlas definēt šo kosmētiku kā ēdamu?
Ļoti gaidīšu Jūsu atbildi!

Atbild PVD Pārtikas centra direktors Gatis Ozoliņš:
Dotajā gadījumā primārais būs pats produkts, kas tas ir pēc klasifikācijas tātad kosmētika. Līdz ar to uz šo produktu attiecās noteikumi, kas regulē kosmētikas izplatīšanu.
PVD ēdamas kosmētikas produktus nereģistrē un nenovērtē. Iesakām Jums griezties Veselības inspekcijā.

Mūsu produktos ir E 122 un E 124. Lai ievērotu Regulas 1333/2008 prasības uz marķējuma ir jāliek teksts: "Var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību."
Sakiet, lūdzu, vai šim tekstam ir jābūt novietotam aiz tirdzniecības nosaukuma vai var to norādīt kādā citā vietā uz marķējuma? Cik lielam ir jābūt teksta burtu izmēram?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
Regulas 1333/2008 24. panta prasības stājas spēkā no 2010. gada 20. jūlija (sk. reg. V pielikumu). Minēto norādi noformē atbilstoši vispārīgajām marķēšanas prasībām (MK noteikumi Nr. 964). To labāk norādīt vai nu sastāvdaļu sarakstā vai aiz tā, jo tā ir papildu informācija (līdzīgi, ja produktam pievieno citu svarīgu informāciju/atgādinājumu). Burtu lielums un precīza norādes izvietošanas vieta nav noteikti, tomēr norādei ir jābūt viegli saskatāmai un salasāmai.

Vai no Indijas ievestajās vīnogās Thomson ir pārsniegts pieļaujamais pesticīdu līmenis? Vēl šodien Talsos veikalā "Spicais", kas atrodas Darba ielā, vīnogas ir pārdošanā.Vakar ziņu pārraidē gan tika teikts, ka vīnogas no pārdošanas jāizņem. Varbūt es kaut ko neesmu pareizi sapratusi.

Atbild PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītājas vietniece Anna Joffe:
Paldies par informāciju! Saņemot Jūsu e-pastu, informāciju pārsūtījām dienesta Ziemeļkurzemes pārvades inspektoriem, kuri arī tūlīt devās apsekot objektu. Esam saņēmuši arī viņu atbildi.
Atbild PVD Dienvidkurzemes pārvaldes pārtikas inspektore Solvita Rubene: 17.05.2010. ārpuskārtas pārbaudes laikā Talsos, SIA Gabriēla veikalā "Spicais" konstatēja Indijas izcelsmes vīnogas, kurām nevarēja uzrādīt apliecinājumu par nekaitīgumu. Pamatojoties uz EFSA paziņojumu par paaugstināta hlormekvāta daudzumu Indija vīnogās, tika apturētas divas vīnogu partijas, kas saņemtas no SA/S Augma Liepājā.
21.05.2010. Sastādīts akts par pārtikas produktu izņemšanu no apgrozības Nr.88-0011. Minētās vīnogu partijas veikals nosūtījis atpakļ izplatītājam.
Papildus informējam, ka tika veiktas ārpuskārtas pārbaudes vēl citos tirdzniecības uzņēmumos. Divos no tiem apturēta Indijas izcelsmes vīnogu izplatīšana (piegādātāji SIA "Elbi", SIA "ADTirgus").