Atgriezties parastajā vidē

Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem

Pie esoša medījumu pārstrādes uzņēmuma vēlamies reģistrēt medījumu pieņemšanas punktu. Šajā sakarā ir daži neskaidri jautājumi:
1. Cik ilgi ir atļauts dzesētavā uzglabāt medījumu līdz transportēšanai uz kautuvi?
2. Vai ir pieļaujams uzglabāt medījumu “ mobīlā” dzesētavā, ja spējam nodrošināt šīs “ mobīlās” dzesētavas mazgāšanu un dezinfekciju.
3. Medījumu transportēsim uz kautuvi un tad atpakaļ uz savu uzņēmumu pārstrādei. Kurš šajā gadījumā ir atbildīgs par laboratoriskajām pārbaudēm saskaņā ar regulas 854/2004 I pielikuma I sadaļas II nodaļas F punktu.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša:
Latvijas Republikā medījumu gaļas apriti reglamentē vairāki normatīvie akti:
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk tekstā regula). Tā paredz, ka medījamo dzīvnieku gaļu drīkst laist tirgū, ja ķermeni uz savvaļas medījamo dzīvnieku apstrādes uzņēmumu pārved iespējami drīz pēc tam, kad to ir apskatījusi speciāli tam apmācīta persona. Tāpat regula nosaka - atdzesēšana jāuzsāk saprātīgā laika posmā pēc dzīvnieka nonāvēšanas. Nenodīrātus medījamos dzīvniekus drīkst uzglabāt atsevišķi no citiem pārtikas produktiem, ievērojot vispārējas higiēnas prasības, un nesasaldētus. Pēc dīrāšanas valsts pilnvarotais veterinārārsts veic galīgo pārbaudi saskaņā ar regulu Nr.854/2004, tai skaitā laboratorisko paraugu noņemšanu un nosūtīšanu uz laboratoriju un pēc rezultātu saņemšanas dod atzinumu par gaļas derīgumu lietošanai pārtikā.
• Ministru kabineta noteikumi Nr.645 Noteikumi par kārtību, kādā mednieki galapatērētājam piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazā daudzumā, un higiēnas prasībām medījamo dzīvnieku un to gaļas apritei (turpmāk tekstā- MK noteikumi)
• Pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likumu - Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām un persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.

Vēlos uzzināt kādas apliecības ir nepieciešamas un kādi ir nosacījumi viņu iegūšanai, ja plānojam atvērt izlejamā alus veikalu,lielāka tirdzniecības centra telpās? Cik ilgā laikā tas parasti ir izdarāms?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatī;šanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga zepa:
Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta prasībām, uzņēmumiem, kas iesaistās pārtikas apritē ir jāreģistrē sava darbība Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pirms tirdzniecības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz PVD pārvaldē, kuras uzraudzības teritorijā atradīsies uzņēmums, iesniegums reģistrācijai vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Pēc iesnieguma saņemšanas PVD piecu darba dienu laikā reģistrēs uzņēmumu un paziņos par to pārtikas uzņēmumam. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums.
Plašāku informāciju par nosacījumiem uzņēmuma reģistrācijai Jūs varat atrast PVD mājas lapā http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_uzmjiem/uznemuma_registracija.

Cik ilgu laiku aizņem uzņēmuma (jaundibināta) atzīšana par likuma normām atbilstošu, no iesniegšanas brīža?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas vadītāja Ingrida Sproģe:
No tā brīža, kad uzņēmums iesniedzis Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pieteikumu un visus nepieciešamos dokumentus, 5 darba dienu laikā PVD vienojas ar uzņēmēju par atzīšanas uzsākšanu 20 darba dienu laikā no dokumentu pieņemšanas. Pēc novērtēšanas vizītes uzņēmumā 5 darba dienu laikā PVD pieņem lēmumu par uzņēmuma atzīšanu darbības uzsākšanai vai atzinuma atteikumu. Tātad kopā šis process aizņem laiku līdz 30 darba dienām. Nākošo 3 mēnešu laikā tiek organizēta uzņēmuma atkārtota novērtēšana, šoreiz jau demonstrējot uzņēmumu darbībā. Sīkāk par šo procesu uzzināt Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr.104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” II.daļā.

Es plānoju Rīgā atvērt kafejnīcu, sakarā ar to ir radušies jautājumi, uz kuriem vēlētos rast atbildi un ļoti ceru, ka Jūs varēsiet palīdzēt. Kafejnīca ir paredzēta kaķu mīļotājiem. Galvena ideja ir zāle, kur būs atļauts brīvi pastaigāties kaķiem. Visi dzīvnieki tiks ņemti no patversmēm ar visām potēm. Apmeklētājiem tiks piedāvātas aukstās uzkodas, salāti, saldumi, kafija, tēja un atspirdzinošie dzērieni. Karstie ēdieni vismaz sākumā nav paredzēti. Kādas licences kafejnīcai ir vajadzīgas? Kādas higiēnas prasības ir jāievēro? Paldies!

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas Vecākā eksperte Iveta Kociņa:
Dzīvnieku uzturēšanai kafejnīcā jānotiek saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības
likuma un Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” prasībām.
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Ilga Zepa:
Pieļaujot mājdzīvnieku uzturēšanos kafejnīcās un citos ēdināšanas uzņēmumos jāievēro dzīvnieku labturības prasības un higiēnas prasības pārtikas apritē:
vispārējās higiēnas prasības pārtikas apritē noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā Nr.852 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – Regula 852/2004). Regulas 852/2004 II pielikuma IX nodaļas 4. punkts nosaka, ka uzņēmumā jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai nepieļautu mājdzīvnieku piekļūšanu pārtikas sagatavošanas, apstrādes un uzglabāšanas vietām. Šobrīd Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta atļauja vai aizliegums mājdzīvniekiem atrasties publiskā ēkā, tostarp ēdināšanas uzņēmumu apmeklētāju telpās. Minētā kārtība var būt noteikta pašvaldību saistošajos noteikumos un/vai pašu uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos. Pārtikas uzņēmums ir atbildīgs, ka pārtika, ko viņš ražo vai izplata, ir droša un nekaitīga, tāpēc, pieņemot lēmumu kļūt par mājdzīvniekiem draudzīgiem ēdināšanas uzņēmumiem, jāizvērtē vai mājdzīvnieku klātbūtne nerada pārtikas piesārņojumu un netraucē vai neapdraud citus apmeklētājus;
savukārt, prasības dzīvnieku labturībai noteiktas Dzīvnieku aizsardzības likumā un Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.

Vēlētos uzzināt, ja tiek dibināta zemnieka saimniecība un tirgū tiks tirgotas zemenes, vai ir vajadzīgas atļauja no pārtikas un veterinārā dienesta?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
Iesaistoties pārtikas apritē, ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Iesniegumu un citus dokumentus pēc Jūsu uzņēmuma faktiskās adreses jāiesniedz attiecīgā reģiona PVD pārvaldē. PVD pārvalžu sarakstu, adreses un telefonus var atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv >kontakti>teritoriālās struktūrvienības. Pieteikuma formu Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >/Veidlapas>uzņēmumu/objektu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>pieteikums uzņēmumu/objektu reģistrācijai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Izvēloties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€.
Uzņēmumam savā darbībā jāievēro Eiropas Komisijas Regulā Nr.852/2005 par pārtikas produktu higiēnu, noteiktās vispārīgās higiēnas prasības, jānodrošina, lai produktu pārvadāšana, uzglabāšana un tirdzniecība notiktu atbilstošos apstākļos, dokumentāli jāspēj pierādīt produktu izcelsmi, jāievēro produktu uzglabāšanas nosacījumi u.c.

Vēlos tirgot maizi un maizes izstrādājumus Jelgavas tirgū. Kādas atļaujas ir vajadzīgas un kādas prasības?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Uzņēmumam iesaistoties pārtikas apritē (tai skaitā ražojot un tirgojot maizi un maizes izstrādājumus) ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Iesniegumu un citus dokumentus pēc Jūsu uzņēmuma faktiskās adreses iesniedz attiecīgā reģiona PVD pārvaldē. PVD pārvalžu sarakstu, adreses un telefonus var atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv >kontakti>teritoriālās struktūrvienības. Pieteikuma formu Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >/Veidlapas>uzņēmumu/objektu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>pieteikums uzņēmumu/objektu reģistrācijai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Izvēloties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€.
Uzņēmumam savā darbībā jāievēro Eiropas Komisijas Regulā Nr.852/2005 par pārtikas produktu higiēnu, noteiktās vispārīgās higiēnas prasības, jānodrošina, lai produktu pārvadāšana, uzglabāšana un tirdzniecība notiktu atbilstošos apstākļos, dokumentāli jāspēj pierādīt produktu izcelsmi, jāievēro produktu uzglabāšanas nosacījumi u.t.t.

Sakiet, lūdzu, kāds kods no uzņēmuma klasifikatora ir jāzivēlas uzņēmumam, kurš veic nebrīvē audzētu meža zvēru pirmapstrādi, ja uzņēmums saņem dzīvnieku jau ar nolaistām asinīm?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas eksperte Evita Leitāne:
Nebrīvē audzēts savvaļas sugu dzīvnieks ir lauksaimniecības dzīvnieks un to kaušanai (apstrādei) ir jāatzīst kautuve. PVD klasifikatora kods 01.6 (atzīta kautuve) vai 01.10 (kautuve maziem apjomiem).

Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai tirgotu dzīvas zivis dažādās āra tirdzniecības vietās (piemēra, gadatirgos). Vai dzīvās zivis drīkst tirgot kopā ar kūpinātām?

Atbild PVD Pārtikas uzaudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Vispirms uzņēmumam iesaistoties pārtikas apritē (tai skaitā tirgojot dzīvas zivis) ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Iesniegumu un citus dokumentus pēc Jūsu uzņēmuma faktiskās adreses iesniedz attiecīgā reģiona PVD pārvaldē. PVD pārvalžu sarakstu, adreses un telefonus var atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv >kontakti>teritoriālās struktūrvienības. Pieteikuma formu Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >/Veidlapas>uzņēmumu/objektu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>pieteikums uzņēmumu/objektu reģistrācijai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Izvēloties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumiem Nr.433 „veterinārās un higiēnas prasības svaigu zvejas produktu apritei nelielā apjomā” zvejniekam ar zvejas atļauju (licenci) vai PVD reģistrētam zivju audzētājam, zvejas produktu apjoms realizējot zvejas produktus galapatērētājam nepārsniedz 36 000 kg gadā. Pārvadājot un tirgojot dzīvus zvejas produktus, jānodrošina apstākļi attiecīgo zivju dzīvotspējai ( zivju turēšanas tvertne ar ūdeni) . Pirms pārdošanas galapatērētājam dzīvās zivis nogalina, izmantojot metodes, kas rada tūlītēju samaņas zudumu un nāvi. Tirdzniecības vietā pircējiem redzamā vietā novieto sekojošu informāciju: zvejnieka vārds, uzvārds, juridiskai personai - nosaukums, audzētavai – nosaukums, PVD reģistrācijas numurs, zvejniecības atļaujas/licences numurs vai audzētavas numurs, zivju ieguves vieta un datums. Tirgojot dzīvas un kūpinātas zivis tirdzniecības vietā, pārtikas produkti, jāuztur, jāpārvadā attiecīgos apstākļos, lai aizsargātu tos no piesārņojuma. Jums jāizvērtē potenciālais savstarpējais produktu piesārņojums. Uzņēmums atbild par produktu kvalitāti, tostarp produktu organoleptiskajām īpašībām (garšu, smaržu u.c.).

Vai uzņēmumam, kas nodarbojas ar banketu pakalpojumu sniegšanu klientu telpās ir jāreģistrējas PVD?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzibas departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa:
Sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, arī klienta telpās, uzņēmums iesaistās pārtikas apritē un tam ir obligāti jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Vēlos ražot vīnu mājas apstākļos. Kādas atļaujas un kādi dokumenti man jāiesniedz atļaujas saņemšanai?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Jana Neimane:
Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma (turpmāk - Likums) 9.panta pirmo daļa alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta. Iepriekš minētais aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu likuma "Par akcīzes nodokli" 3.panta ceturtās daļas 1.punktā minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu personiskajam patēriņam (Likuma 9.panta otrā daļa).
Ņemot vērā iepriekš minēto, PVD tiek reģistrēti alkoholisko dzērienu ražotāji, nevis alkoholisko dzērienu mājražotāji.
Reģistrācijas kārtība noteikta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”. Saskaņā ar Noteikumiem pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz PVD teritoriālajā struktūrvienībā iesniegums uzņēmuma reģistrācijai vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejama PVD publiskajā interneta mājas lapā http://www.pvd.gov.lv. → „Kontakti” → ”Teritoriālās struktūrvienības”.
Savā darbībā uzņēmumam jāievēro higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, kā arī citi normatīvie akti, kurus varat aplūkot PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv→ Iedzīvotājiem un uzņēmumiem →Informācija uzņēmējiem→ Pārtikas uzraudzība→ Higiēnas prasības pārtikas apritē→ Dzērienu un dzeramā ūdens ražošanas uzņēmumiem→ Alkoholisko dzērienu ražošana.
Attiecībā uz aprīkojumu un iekārtām, papildus higiēnas prasībām, jāievēro Regulas 1935/2004 (2004.gada 27.oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu, prasības.
Papildus informējam, ka par nodrošinājumu darbībām ar alkoholiskiem dzērieniem, kā tas noteikts 2010.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.302 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem” un par licenču izsniegšanas kārtību kā tas noteikts 2005.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība” varat interesēties Valsts ieņēmumu dienestā.