Atgriezties parastajā vidē

Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem

Vēlos apvienot vietējo zemnieku un mājražotāju produkciju vienā tirdzniecības vietā - dārzeņi, fasēta tēja, medus, varbūt arī piens un tā pārstrādes produkti (biezpiens, siers, krējums, biezpiens). Vai man ir nepieciešams reģistrēties PVD? Kas vēl būtu jāņem vērā saistībā ar PVD un sanitārajām normām?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Iesaistoties pārtikas apritē uzņēmumam (tai skaitā veikalam) ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Informācija par reģistrēšanos PVD atrodama www.pvd.gov.lv >iedzīvotājiem un uzņēmējiem>uzņēmumiem>uzņēmumu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>veidlapas>pieteikums pārtikas uzņēmuma/objekta reģistrācijai. Aizpildītu pieteikumu jāiesniedz PVD teritoriālajā struktūrvienībā, kuras pārraudzības teritorijā atrodas reģistrējamais objekts vai arī jānosūta tas pa pastu atbilstošajai PVD teritoriālajai struktūrvienībai. PVD teritoriālo struktūrvienību kontakti pieejami šeit - http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/kontakti/pvd_teritorils_struktrvienbas. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Izvēloties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,- LVL. Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta sestā daļa noteic, ka pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.178/2002 noteikta definīcija, ka "galapatērētājs" ir pēdējais pārtikas produkta patērētājs, kurš neizmantos pārtiku uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar pārtikas apriti. Tomēr veikali no ražotāja vai audzētāja var iepirkt un pārdot tādus primārās ražošanas produktus, kā, piemēram, kultivētus augļus un dārzeņus, savvaļas augus, nelielo apjomu olas un svaigpienu, kuri saņēmuši PVD realizācijas atļauju, svaigus zvejas produktus, mājputnu un zaķveidīgo gaļu, medījamo dzīvnieku gaļu, ievērojot normatīvo aktu prasības. Uzņēmumam savā darbībā jāievēro Eiropas Komisijas Regulā Nr.852/2005 par pārtikas produktu higiēnu, noteiktās vispārīgās higiēnas prasības. Tāpat būs jāievēro higiēnas prasības, jāraugās, lai produktu uzglabāšana un tirdzniecība notiktu atbilstošos apstākļos, dokumentāli jāspēj pierādīt produktu izcelsmi, derīguma termiņus u.t.t. Tāpat Jums būs nepieciešama personas medicīniskā grāmatiņa un jānoklausās piecas stundas garu mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā", par to saņemot apliecību.

Vēlos reģistrēt pārtikas termoapstrādes (žāvēšana, tvaicēšana, kūpināšana) ražotni. Ražotne plānota mobīla (pārvietojama moduļtipa konstrukcija - konteineris), kurš tiks pieslēgts elektrībai, ūdensapgādei un kanalizācijai. Kurš lūdzu būtu mana kontaktpersona, lai varu pirms izbūves pakonsultēties gan par nepieciešamo plānojumu gan par aprīkojumu? Ražotni plānoju izvietot privatmājas teritorijā.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša:
Lai iesaistītos pārtikas apritē, iesakām Jums ir iepazīties ar normatīvo aktu prasībām, kas reglamentē šo nozari (Pārtikas aprites uzraudzības likums, EK regula 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu, EK regula 853/2004 ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku u.c.).
Lai noskaidrotu interesējošos jautājumus, kas saistīti ar iesaistīšanos pārtikas apritē, iesakām Jums sazināties ar PVD teritoriālo struktūrvienību, kuras teritorijā turpmāk darbosies Jūsu ražotne. Informācija par PVD struktūrvienībām pieejama mājaslapā www.pvd.gov.lv augšējā sadaļā Kontakti, Teritoriālās struktūrvienības.

Kā man pierakstīties uz konsultāciju, sakarā ar jauno pārtikas veikalu atvēršanu? Mums jāveic remontu un sakarā ar to man interesē visas normas un PVD noteikumi un kritēriji.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Lai noskaidrotu interesējošos jautājumus, kas saistīti ar iesaistīšanos pārtikas apritē, iesakām Jums sazināties ar PVD teritoriālo struktūrvienību, kuras teritorijā turpmāk darbosies Jūsu veikals. Informācija par PVD struktūrvienībām pieejama mājaslapā www.pvd.gov.lv augšājā sadaļā Kontakti, Teritoriālās struktūrvienības. Tātad, ja Jūsu veikals būs Rīgā, tad iesakām sazināties ar PVD Rīgas pilsētas pārvaldi, tālrunis 67039702.

Es esmu gatava atvērt savu uzņēmumu un vēlejos pavaicāt, kādas atļaujas, veidlapas un licences no PVD man ir nepieciešamas, lai šo realizētu?
Uzņēmums nodarbosies ar augļu, piena, cukura, ledus svaigo dzērienu gatavošanu te Rīgā. Ir arī augļi (banāni un mango), kas jāieved no citām valstīm. Lasīju, ka nepieciešams pieteikums uzņēmuma atzīšanai, atļauja svaigpiena realizācijai mazumtirdzniecībā. Vai ir vēl kas bez kā nevaru strādāt no PVD puses?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Ilga Zepa:
Uzņēmumiem, kas iesaistās pārtikas apritē ir jāreģistrē sava darbība Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” noteiktajā kārtībā. Pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz rakstisks pieteikums PVD pārvaldē, kuras pārraudzības teritorijā darbosies uzņēmums, vai jānosūta pa pastu vai elektronisko pastu (ja sagatavots atbilstoši normatīviem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) un uzņēmums 5 darba dienu laikā tiks piereģistrēts. Informācija uzņēmējiem, tostarp informāciju par reģistrēšanos PVD, Jūs atradīsiet PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv sadaļā > iedzīvotājiem un uzņēmējiem> uzņēmumiem>uzņēmumu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā. Plašāku informāciju par uzņēmuma reģistrāciju vai nepieciešamību atzīt Jūs varat iegūt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā.
Uzņēmumam jāievēro pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Vispārējās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. Atsevišķus jautājumus, piemēram, prasību veikt obligātās veselības pārbaudes un noklausīties higiēnas apmācību kursu, nosaka virkne citu Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu. Pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti un Labas higiēnas prakses vadlīnijas, kas sniedz plašāku skaidrojumu par normatīvo aktu piemērošanu, ir pieejamas LR Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv sadaļā > Pārtika, veterinārija.
Atļauja svaigpiena realizācijai ir nepieciešama piena ražotājiem, kas vēlas pienu realizēt galapatērētājiem vai mazumtirdzniecības uzņēmumam. Prasības govs svaigpiena ieguvei nelielā apjomā, pirmapstrādei, uzglabāšanai, transportēšanai un realizācijai, kā arī piena realizācijas atļaujas izsniegšanas, apturēšanas un atjaunošanas kārtība noteikta 2010.gada 13. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 345 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”.

Gribu atvērt uzņēmumu. Gribu tirgot dzīvnieku barību. Kas ir nepieciešams, lai nokārtotu visus dokumentus? Kādiem apstākļiem jābūt, kur uztur barību? Cik ilgā laikā var visu nokārtot, lai uzņēmums būtu gatavs strādāt?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas Vecākais eksperts Toivo Lāāts:
Lai nodarbotos ar dzīvnieku barības tirdzniecību, uzņēmumam jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk PVD). Uzņēmumam jāiesniedz pieteikums PVD teritoriālajā struktūrvienībā, atkarībā no uzņēmuma atrašanās vietas. PVD teritoriālo struktūrvienību adreses un telefonus var atrast PVD interneta mājas lapā: www.pvd.gov.lv sadaļā . Reģistrācijas vai atzīšanas laiks varētu sastādīt līdz trīs nedēļām no iesnieguma saņemšanas dienas, atkarībā no uzņēmuma gatavības.
Pirmkārt, lai nodarbotos ar dzīvnieku barības tirdzniecību, svarīgi ir iepazīties ar dzīvnieku barības apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz barības marķēšanu, izsekojamību, higiēnas prasībām, barības nekaitīguma prasībām, kas ir nederīga barība, barības tirdzniecību no atvērta iepakojuma. Prasības dzīvnieku barības aprites jomā redzamas Zemkopības ministrijas mājas lapā: www.zm.gov.lv sadaļā dzīvnieku barība.
Gribam vērst uzmanību, ka uzņēmumam nav jāreģistrējas, ja mazumtirdzniecībā tiek tirgota mājas (istabas) dzīvnieku barība ražotāja vai pārpakotāja oriģināliepakojumā.

Man ir reģistrēts I.K . Kas man jādara, lai sāktu tirgot ar svaigas gaļas un kūpinātas gaļas, desas, produkciju?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Pārtikas aprites uzraudzības likums noteic, ka pārtikas uzņēmums (tirdzniecības vieta, veikals u.c.) pirms darbības uzsākšanas jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD). Iesniegums un citi Dokumenti iesniedzami attiecīgā reģiona PVD pārvaldē (pēc Jūsu faktiskās adreses). PVD pārvalžu sarakstu, adreses un telefonus var atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv >kontakti>teritoriālās struktūrvienības. Ja darbības vieta atradīsies Rīgā, tad visi jautājumi sakarā ar reģistrēšanos jākārto ar PVD Rīgas pilsētas pārvaldi Lubānas ielā 49, tālrunis: 67039702. Iesnieguma formu Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >/Veidlapas>uzņēmumu/objektu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>pieteikums uzņēmumu/objektu reģistrācijai. Neskaidrību gadījumā sazinieties ar attiecīgo pārvaldi, kur Jums sniegs nepieciešamās atbildes (informāciju) uz visiem jautājumiem.
Iesaistoties pārtikas apritē, pamatā jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, kas nosaka higiēnas prasības pārtikas aprite:
• Pārtikas aprites vietas (telpu) higiēna, to aizsardzība pret piesārņojumu;
• Iekārtu, aprīkojuma izvietojums, to virmu atbilstība higiēnas prasībām;
• Higiēniska roku mazgāšana un nosusināšana;
• Pārtikas uzglabāšanas temperatūras režīmi, ja nepieciešams;
• Produktu aizsardzība pret piesārņojumu uzglabājot un transportējot;
• Prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;
• Rīcība ar atkritumiem;
• Personāla higiēna, tai skaitā darba apģērbs;
• Tīrīšana, dezinfekcija, ja nepieciešams;
• HACCP procedūras u.c.
Regulu var atrast internetā: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32004R0853:LV:HTML
Tāpat savā darbībā jāievēro Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumi Nr.494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” un darbiniekiem būs nepieciešama personas medicīniskā grāmatiņa. Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumu Nr.409 „Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības” 6.punkts noteic, ka darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku), uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai un saņem par to apliecību. Darbinieks apmācības atkārtoti noklausās reizi divos gados.
Vispārīgās prasības Latvijā izplatāmo pārtikas preču marķējumam nosaka Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”. Citus pārtikas nozari reglamentējošus normatīvos aktus piemēro, ja tajos ir noteiktas papildu prasības atsevišķu pārtikas preču marķējumam, to saturam, noformējumam vai izplatīšanas kārtībai. Aizliegts izplatīt pārtikas preces, kas neatbilst šo noteikumu prasībām.
2011.gada 25.oktobrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.1169/2011 (2011.gada 25.oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu. Regulu piemēros no 2014.gada 13.decembra. Regulu var atrast internetā: eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2011:304:LV:HTML

Ja uzņēmums iepērk saldumus un alkoholu, iesaiņo kā dāvanas (oriģinālo iepakojumu neatverot) un tirgo, vai ir jāreģistrējās PVD? Kādi dokumenti nepieciešami un kuros likuma punktos to var izlasīt?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Vineta Grīnhofa:
Iesaistoties pārtikas apritē uzņēmumam (tai skaitā iepērkot saldumus) ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >iedzīvotājiem un uzņēmējiem>uzņēmumiem>uzņēmumu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>veidlapas>pieteikums pārtikas uzņēmuma/objekta reģistrācijai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Izvēloties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,- LVL.
Uzņēmumam savā darbībā jāievēro Eiropas Komisijas Regulā Nr.852/2005 par pārtikas produktu higiēnu, noteiktās vispārīgās higiēnas prasības. Tāpat būs jāievēro higiēnas prasības, jāraugās, lai produktu uzglabāšana un tirdzniecība notiktu atbilstošos apstākļos, dokumentāli jāspēj pierādīt produktu izcelsmi, jānodrošina marķējums latviešu valodā, derīguma termiņus u.t.t.
Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli. Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumu Nr.494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” 2. punkts noteic, ka obligāto pirmreizējo veselības pārbaudi un obligātās periodiskās veselības pārbaudes veic personām, kuru darbs (mācību prakse) ir tieši saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras nodarbina: 2.1. atvasinātas publiskas personas, iestādes, komersanti, pašnodarbinātie, kā arī citas juridiskas vai fiziskas personas kādā no pārtikas aprites posmiem. Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumu Nr.409 „Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības” 6.punkts noteic, ka darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku), uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai un saņem par to apliecību. Darbinieks apmācības (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku) atkārtoti noklausās reizi divos gados.
Normatīvos aktus atradīsiet mājas lapā www.likumi.lv

Ir radusies ideja nodarboties ar bada pankūku cepšanu un tirgošanu gadatirgos un masu pasākumos. Tā kā nav pieredze ne pārtikas ražošanā, ne tirdzniecībā un nav zināmas visas normas un prasības, kas saistītas ar šāda veida komercdarbību, gribētu uzzināt, vai ir iespējams pieteikties uz konsultāciju, vai rakstveidā noskaidrot nepieciešamos jautājumus?
Plānojam cepšanai izmantot ekonomisko malkas krāsniņu un ulmaņlaika čuguna vafeļu pannu. Cept vafeles uz vietas, bet mīklu gatavot mājās, vai pasūtīt maiznīcā.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Iesakām pieteikties uz konsultāciju PVD teritoriālajā pārvaldē, kuras pārraudzības teritorijā uzņēmums darbosies. PVD teritoriālo pārvalžu adreses un kontakti atrodami mājas lapā ww.pvd.gov.lv sadaļā Kontakti>PVD teritoriālās struktūrvienības.

Kas jādara, lai varētu tirgot piena izstrādājumus?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena ieguvei nelielā apjomā, pirmapstrādei, uzglabāšanai, transportēšanai un realizācijai, kā arī piena realizācijas atļaujas izsniegšanas, apturēšanas un atjaunošanas kārtību, ja ražotājs tieši piegādā pienu galapatērētājam vai personai, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību un tieši realizē pienu galapatērētājam Latvijas teritorijā nosaka Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.345 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”. Par nelielu piena apjomu uzskata tādu piena apjomu, ko piena ražotājs iegūst savā saimniecībā un var pārdot gada laikā, izmantojot tam piešķirtās tiešās tirdzniecības kvotas. Tieši piegādāt pienu nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecībai ir atļauts piena ražotājam, kam pieder tiešās tirdzniecības kvota un kas Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) teritoriālajā struktūrvienībā ir saņēmis piena realizācijas atļauju. Lai saņemtu piena realizācijas atļauju, piena ražotājs iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:
- novietnes īpašnieka vārdu un uzvārdu;
- novietnes nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru;
- ganāmpulka reģistrācijas numuru.
Sīkāku informāciju atradīsiet izlasot noteikumus, kas atrodami internetā: http://www.likumi.lv/doc.php?id=208151
Par cik nav saprotams, kas domāts ar vārdiem „piena izstrādājums”, tad iesakām iepazīties ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumiem „Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām piena produktiem un saliktiem piena produktiem”. Noteikumi nosaka klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem un saliktiem piena produktiem.
Sīkāku informāciju atradīsiet izlasot noteikumus, kas atrodami internetā: http://www.likumi.lv/doc.php?id=225278

Plānojam mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā tirgot dzīvnieku izcelsmes mēslojumus- putnu mēslus, zivju miltus utt. Vai šajā sakarā ir jāreģistrē uzņēmumi un, ja ir vairākas struktūrvienības, tad tas jādara katrā vai pietiek viena atļauja uz SIA?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas Vecākais eksperts Toivo Lāāts:
Uzņēmumiem, kas vēlas nodarboties ar organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju mazumtirdzniecību (tirdzniecību galapatērētājam) jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD).
Savukārt uzņēmumus, kas uzglabā noliktavā un nodarbojas organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju ar vairumtirdzniecību, PVD atzīst.
Katra struktūrvienība, objekts (tirdzniecības vieta, noliktava) jāreģistrē vai jāatzīst atsevišķi, atkarībā no darbības veida.
Ar atzīšanas un reģistrācijas kārtību var iepazīties Ministru kabineta noteikumos Nr. 274 (2012. gada 17. aprīlis) „Kārtība, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam”.
Uzņēmuma atzīšanai vai reģistrēšanai jāiesniedz iesniegums PVD Teritoriālajā struktūrvienībā, atkarībā no uzņēmuma noliktavas vai struktūrvienības atrašanās vietas. PVD Teritoriālo struktūrvienību adreses un telefoni atrodami PVD interneta mājas lapā: www.pvd.gov.lv.
Vēršam uzmanību uz to, ka prasības organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju apritē nosaka Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), Ministru kabineta noteikumi Nr. 275 (2012. gada 17. aprīlī).
Pēc uzņēmuma atzīšanas vai reģistrēšanas PVD, organiskais mēslojums un augsnes ielabotāji kā produkti ir jāreģistrē Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk-VAAD), izņemot gadījumā, ja mēslošanas līdzeklis un uzņēmums, no kura tiks iegādāts mēslošanas līdzeklis jau ir reģistrēts VAAD.