Atgriezties parastajā vidē

Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem

Diemžēl PVD mājas lapā ir ļoti grūti orientēties un nepieciešamo informāciju nevaru atrast. Vēlējos uzzināt kādas sanitārās, higiēnas prasības ir jāievēro un jāgarantē vasaras kafejnīcā (novietnē) kas darbosies no Maija līdz Septembrim, lai tajā drīkstētu pasniegt uz vietas gatavotus ēdienus? Šobrīd uzņēmumam nav kafejnīca ekspluatētās telpās, ir paredzēta tikai vasaras kafejnīca.

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.
Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. panta pirmo daļu, pārtikas uzņēmums iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts PVD. Jums jāiesniedz pieteikums tajā PVD pārvaldē, kuras uzraudzības teritorijā uzņēmums atrodas. Reģistrācijas veidlapa pieejama šeit - http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/veidlapas/veidlapas/uzmumu__objektu_reistrcija_prt. Pieteikumu var nosūtīt arī uz pastu pvd@pvd.gov.lv. Ja to iesniedz elektroniski, dokumentam nepieciešams arī e-paraksts. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem, tostarp arī vasaras kafejnīcām, noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu un par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Gatavojot un pasniedzot ēdienus jānodrošina, lai nevienā no tehnoloģiskā procesa posmiem nerastos pārtikas piesārņojums un atbilstoši tam jāpieņem lēmums par to, kādas darbības un kādā veidā veikt. Plānojot kafejnīcā darbības ar vaļēju pārtiku, piemēram, augļu, dārzeņu apstrādi, uzkodu, piedevu vai ēdienu gatavošanu, uzņēmumā jābūt atbilstošai dzeramā ūdens apgādei un iekārtām (izlietnēm) ar atbilstošu tekošu auksto un karsto ūdeni inventāra, iekārtu, pārtikas, kā arī personāla roku mazgāšanai. Plašāku skaidrojumu par konkrētu normatīvo aktu prasību piemērošanu Jūs varat atrast Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izstrādātajās „Labas higiēnas prakses vadlīnijās atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumiem”. Pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti un Labas higiēnas prakses vadlīnijas ir pieejamas LR Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv sadaļā "Pārtika, veterinārija", kā arī plaša informācija par higiēnas prasībām un citiem ar drošu pārtikas apriti saistītiem jautājumiem pieejama PVD mājaslapā sadaļā "iedzīvotājiem un uzņēmējiem"-
http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_uzmjiem/prtikas_uzraudzba.

Lūdzam atbildēt, vai jau reģistrēts sia INSTAM 40103425472 un var saņemt apliecību?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas vadītāja Ingrida Sproģe:
Uzņēmums SIA INSTAM (40103425472) ir reģistrēts PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā ar Nr.056466.
Apliecība nav sagatavota, jo uzņēmējs pieteikumā ir norādījis, ka apliecību nevēlas saņemt.

Mans jautājums skan šādi: kādi dokumenti ir nepieciešami kafejnīcas (kafijas bāra) atzīšanai?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Ilga Zepa:
Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta prasībām, uzņēmumiem, kas iesaistās pārtikas apritē ir jāreģistrē sava darbība Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pirms kafejnīcas atvēršanas Jums ir jāiesniedz PVD iesniegums uzņēmuma reģistrācijai vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Pēc iesnieguma saņemšanas PVD piecu darba dienu laikā reģistrē uzņēmumu un paziņo par to pārtikas uzņēmumam. Informāciju par reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un PVD pārvalžu atrašanās vietu Jūs varat atrast dienesta mājas lapā www.pvd.gov.lv sadaļā Iedzīvotājiem un uzņēmējiem > Informācija uzņēmējiem > Uzņēmuma reģistrācija.

Ja vēlos importēt kafiju (pupiņas, malto un šķīstošo) no ES izplatīšanai Latvijā - mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA, vai ir vajadzīgs vēl kaut kas izņemot Jūsu iestādes izsniegto reģistrācijas apliecību?

Atbild PVD Vadības stratēģijas, ārējo attiecību un starptautiskās tirdzniecības departamenta Vecākā eksperte Gunita Kazanska:
ES dalībvalstu starpā ir brīvā tirdzniecība – preču ievietošana kopējā tirgū. Veterinārie/veselības sertifikāti kafijai nav nepieciešami (tas nav dzīvnieku izcelsmes produkts).
Ja uzņēmums ir PVD reģistrējies ar atbilstošu darbības veidu, tad nekādi papildus nosacījumi produkta izplatīšanai no PVD puses nav. Protams, ir jāievēro pārtikas preču marķēšanas noteikumu prasības.

Vēlos uzzināt, vai ir pieejami apkopoti statistiskie dati par uzņēmumiem, kuri ražo mājas apstākļos - apkopotā veidā un par iepriekšējiem gadiem? Un no kura gada tiek reģistrēti šie uzņēmumi PVD?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons:
Mājražotājus reģistrējam no 2004.gada. Ražošanas uzņēmumu mājas apstākļos nosaukumu, komersanta un PVD reģistrācijas numurus, kā arī adreses Jūs varat atrast PVD publiski pieejamā Interneta mājas lapā www.pvd.gov.lv sadaļā Reģistri →PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrs →ievadot ailē ,,Darbības veids” identifikācijas kodu 45 (Ražošanas uzņēmums mājas apstākļos).

Kafejnīcas realizācijai nepieciešamas atļaujas?

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Ja pareizi saprotam jautājumu, tad kafejnīca pirms darbības uzsākšanas ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Šai nolūkā ir jāaizpilda pieteikums, jāparaksta, jāapzīmogo un jāiesniedz tajā PVD pārvaldē, kuras uzraudzības teritorijā uzņēmums atrodas. Reģistrācijas veidlapa pieejama PVD mājas lapas www.pvd.gov.lv sadaļā "Veidlapas". Pieteikumu var nosūtīt arī uz pastu pvd@pvd.gov.lv. Ja to iesniedz elektroniski, dokumentam nepieciešams arī e-paraksts.

Vai firma, SIA, var veikt pārtikas produkta ražošanu telpās, kas atrodas dzīvojamā mājā/dzīvoklī, bet iekārtotas ražošanai un nav sadzīves iedzīvotāju. Vai tas netiks uzskatīts par mājražošanu ?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītājs Arvīds Zirnis:
Precīzākas atbildes sniegšanai informācija ir nepietiekoša. Nav zināmi potenciālie produkti, to plānotie ražošanas apjomi u.c. Pirmkārt jārēķinās ar faktu, ka ēka būvēta kā dzīvojamā māja ar visu no tā izrietošām sekām (telpu plānojums, komunikāciju esamība, būvniecības konstrukcijas un to pieļaujamās slodzes, ēkas patreizējais statuss (avārijas stāvoklis, nojaukšana u.t. t.). Lai darbības uzsākšana neradītu sabiedrības (apkārtējo iedzīvotāju) negatīvu nostāju par ražotnes esamību, nepakļautu sevi un darbiniekus nelaimes gadījumiem ir jāsaņem pašvaldības saskaņojums veikt jebkādu darbību esošajā adresē. Bez tam jāapliecina dokumentāls mājas nodošanas ekspluatācijā fakts. Vispārējā prasība uzņēmējdarbības uzsākšanai (ko nereglamentē pārtikas aprites normatīvie akti) ir pašvaldības atļaujas saņemšana. Kad tāda atļauja ir saņemta, tad jau tuvākajā PVD pārvaldē varētu interesēties par iespējām veikt darbības, kas saistītas ar pārtikas ražošanu.
Normatīvie akti nedefinē mājražotāja statusu kā tādu. Zemkopības ministrijas skaidrojuma izriet, ka par mājražotāju uzskatāms pārtikas ražotājs, kurš to gatavo sev piederošā privātmājā vai tās teritorijā.

Plānoju atvērt uzņēmumu, kas nodarbotos ar medus tirdzniecību, izmantojot interneta veikalu. Medu jau fasētā un arī nefasētā veidā (medus fasēšanu veicot pašiem) plānots iegādāties no PVD jau reģistrētām zemnieku saimniecībām.
1) Kādas atļaujas būtu nepieciešamas un kas būtu jāievēro, uzsākot šādu darbību?
2) Vai ir atšķirība no prasību viedokļa, ja iegādājas jau fasētu medu vai arī ja iegādājas nefasētu medu un fasēšanas darbu veicot pašam?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas Vecākā eksperte Adrija Sietiņsone:
Ja Jūs plānojat atvērt uzņēmumu, kas nodarbotos ar medus tirdzniecību, izmantojot interneta veikalu, kā arī medus fasēšanu, tad jāievēro sekojoši nosacījumi:
1. Darbība pārtikas apritē ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk tekstā- PVD). Reģistrēties Jūs varat PVD teritoriālajā struktūrvienībā, kuras uzraudzības teritorijā atradīsies Jūsu uzņēmums – piem., ja Rīgā, tad Rīgas pilsētas pārvaldē. Informāciju par PVD pārvaldēm Jūs varat atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv > Kontakti > Teritoriālās struktūrvienības.
2. Neatkarīgi no tā, vai medus tiek iegādāts fasētā veidā vai arī nefasēts un fasēšanas darbu veicat paši, jāievēro Eiropas Komisijas Regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (tālāk tekstā – Regula) noteiktās prasības. Regulas 4.panta 3.punktā noteikts, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas darbojas kādā no pārtikas ražošanas, pārstrādes vai izplatīšanas posmiem, izpilda Regulas II pielikumā noteiktās vispārīgās higiēnas prasības.
3. Savukārt Pārtikas aprites uzraudzības likuma 7.pants nosaka, ka par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ir atbildīgs pats uzņēmums. Medus kvalitātes un nekaitīguma kritēriji noteikti Ministru kabineta (2003.20.09.) noteikumos Nr.522 „Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum” .
Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā http://www.pvd.gov.lv/ > iedzīvotājiem un uzņēmējiem> informācija uzņēmējiem > pārtikas uzraudzība> ir pieejama plašāka informācija par normatīvajiem aktiem.

Plānojam importēt tējas no Lielbritānijas, jau iepakotas kārbās. Kas ir nepieciešams, lai ar to nodarbotos? Kādi dokumenti?Ar šo tēju jau nodarbojās cits uzņēmums līdz 2009. gadam, pēc tam pārtrauca.

Atbild Ilze Meistere, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja:
Lai iesaistītos pārtikas apritē, Jums ir jāreģistrējas PVD. Kad tas izdarīts, Jūs varat ievest tēju Latvijā. No Eiropas Savienības dalībvalstīm ievestajām kravām robežkontrole netiek veikta, taču pēc ievešanas krava jāuzglabā PVD reģistrētā noliktavā, atbilstošos apstākļos (kā to norādījis tējas ražotājs). Tāpat Jums ar preces pavaddokumentiem jāspēj uzrādīt tējas izcelsmes valsti, derīguma termiņu, apliecināt nekaitīgumu un drošumu. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, Jūs tēju varat izplatīt.Ja šī tēja ietilpst uztura bagātinātāju kategorijā, tad tai ir jābūt iekļautai uztura bagātinātāju reģistrā, jo tikai reģistrētus uztura bagātinātājus drīkst izplatīt Latvijā. Ja tās šai reģistrā nav, jākārto arī citas formalitātes. Konsultācijas pieejamas jebkurā PVD pārvaldē, kā arī PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrā, gadījumā, ja tēja ir uztura bagātinātājs. PVD teritoriālo struktūrvienību un PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra kontakti pieejami šeit - http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/kontakti/

Vēlos uzzināt, kur pieejama statistika par Latvijā reģistrētajiem pārtikas amatniekiem jeb mājražotājiem.

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere:
Pārtikas produktu mājražotāji ir reģistrēti PVD un atrodami PVD uzņēmumu reģistrā - http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/. Reģistrā pie ailes "Darbības veids" jāizvēlas - 45 "Ražošanas uzņēmums mājas apstākļos" un jādod komanda "Meklēt". Reģistrā tiks atlasīti visi PVD reģistrētie ražotāji mājas apstākļos. Ja Jūs interesē noteikta ražošanas joma, klikšķiniet uz bultiņas pie ailes "Darbības jomas", norādiet, kura joma Jūs interesē un, dodot komandu "Meklēt" atlasiet Jūs interesējošās jomas uzņēmumus.