Vai "Xango sulai" Latvijā ir izdots Jūsu apstiprināts sertifikāts?

Atbild PVD Dzeramā ūdens un dzērienu uzraudzības sektora vadītājas vietniece Gunita Kazanska:
Latvijā izplatāmajām augļu sulām marķējuma un nekaitīguma prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 18. marta noteikumos Nr. 128 „Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem”. Vispārējas pārtikas produktu marķēšanas prasības noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumos Nr. 964 „Pārtikas produktu marķēšanas noteikumi”.
Ja Jūsu minētais produkts atbilst šo noteikumu prasībām, tam nav nepieciešams speciāls sertifikāts izplatīšanai tirdzniecības tīklā.
Ievācot informāciju internetā, par Jūsu pieminēto produktu „Xango sula” produkta apraksti liek domāt, ka produkts varētu atbilst uztura bagātinātāju kategorijai, kuru reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabineta 2005. gada 20. septembra noteikumi Nr. 725 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtība”. Šobrīd PVD Pārtikas centrā produkts „ Xango sula”, kā uztura bagātinātājs nav reģistrēts.
Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, iesaistoties pārtikas apritē uzņēmuma darbība ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, norādot uzņēmuma izvēlēto darbības veidu, t.sk. arī – produktu izplatīšana internetveikalā. Uzņēmuma reģistrācijas pieteikuma veidlapa un informācija atrodama PVD Mājas lapā www.pvd.gov.lv. –veidlapas.

Cik bieži lopkopībā strādājošiem ir jāiziet sanitārā grāmatiņa un kādi ārsti ir jāapmekle?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna:
Piena ieguvē un pirmapstrādē nodarbinātajām personām ir jābūt veselām un apmācītām par veselības apdraudējumiem - reizi gadā jāiziet vispārējā veselības pārbaude (vispārējā izmeklēšana un rentgenoloģiskā izmeklēšana).
Personām, kuras strādā cūku novietnēs(atzītajās eksportam uz Krievijas Federāciju) arī nepieciešams reizi gadā iziet veselības vispārējo pārbaudi (Krievijas Federācijas prasība).

Labdien!

Vēlētos detalizētāk uzzināt par suņu pārvadāšanas noteikumiem no Īrijas uz Latviju un atpakaļ. Paldies!

ATbild PVD veterinārās uzraudzības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Nikola Vernere-Keiša:
Lai vestu suni no Īrijas uz Latviju, nepieciešams:
- dzīvnieka identifikācija (mikročips);
- vakcinācija pret trakumsērgu (veikta pēc dzīvnieka identificēšanas vai tajā pašā dienā);
- ES mājdzīvnieku pase.
Par prasībām atgriežoties Īrijā es iesaku sazināties ar Īrijas kompetento iestādi. Parasti, vedot Latvijas suni uz Īriju, nepieciešams seroloģiskais tests, jāievēro 6 mēnešu gaidīšanas periods, un jāveic profilakse pret parazītiem 24-48 stundas pirms iebraukšanas Īrijā. Turklāt dzīvnieku var vest tikai ar atļautiem pārvadātājiem. Es pieņēmu, ka šajā gadījumā būs citādi, jo Jūsu suns skaitās Īrijas suns, nevis suns no Latvijas.
Informāciju var sameklēt arī internetā:
http://www.agriculture.gov.ie/animalhealthwelfare/

Labdien,

Apskatot Jūsu mājas lapu nav skaidrs kas nepieciešams, lai varētu pārvietot istabas mājdzīvnieku (kaķi) uz Norvēģiju, kas nav Eiropas savienībā. Vai uz Norvēģiju attiecas tie paši noteikumi, kas uz EU vai ir kādi citi, kā piemēram Zviedrijai, Īrijai, UK...?

Atbild Armands Dauburs, Starptautiskās tirdzniecības daļas vadītājs:


Lai savu mīļdzīvnieku, šajā gadījumā kaķi izvestu uz Norvēģiju, Zviedriju ir jāievēro sekojošas prasības, ievērojot secību pēc zemāk uzskaitītās numerācijas:

1. Dzīvniekam ir jābūt identificētam ar mikročipu/mikroshēma;

2. Dzīvniekam ir jābūt vakcinētam ar ES reģistrētu vakcīnu pret Trakumsērgu (Rabies); 120-365 dienu laikā pēc vakcinācijas vēlams noņemt asins paraugu seroloģiskai izmeklēšanai uz trakumsērgas antivielu daudzuma noteikšanu asinīs.

3. ES mīļdzīvnieku pase;

4. Profilaktiska apstrāde pret endoparazītiem maksimums 10 dienas pirms ieceļošanas Norvēģijā, Zviedrijā norādot pasē datumu un laiku.

Sīkāku informāciju variet iegūt griežoties konkrētā veterinārajā klīnikā. Tāpat informējam, ka minētais laboratoriskais tests, ja tas ir apmierinošs, kļūst derīgs pēc 120 dienām no asins parauga ņemšanas datuma. Tātad 120 dienas ir gaidīšanas periods, pēc kura drīkst braukt – turpmāk braucot šī procedūra vairs nav jāatkārto visas mīļdzīvnieka dzīves garumā, ar nosacījumu, ka tiek ievērots noteiktais vakcinēšanas biežums ( 1 reizi gadā, noteiktajā laikā ) pret trakumsērgu.

Labdien!

Ja es raudzēju alu ( alus iesalu ar raugu, cukuru un ūdeni, samaisa speciāli tam domātā traukā, nedēļu raudzē istabas temperatūrā, tad pilda pudelēs, aizkorķē un tur ledusskapī 3 nedēļas, tad gatavs lietošanai) sakiet, vai es varu to tirgot saviem kafejnīcas apmeklētājiem?
Vai, kas man ir nepieciešams darīt, lai es varētu to tirgot apmeklētājiem. Apjomi ļoti minimāli.

Atbild Ilze Lejasbuda, Dzeramā ūdens un dzērienu uzraudzības sektora vadītāja:

Ja vēlaties uzsākt alus raudzēšanu un tā tirgošanu uz vietas gala patērētājam, Jums par to nepieciešams informēt Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību.

Savā darbībā Jums jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu noteiktās prasības. Specifiskos normatīvos aktus, kuri attiecas uz alus ražošanu, varat aplūkot PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv→ Iedzīvotājiem un uzņēmumiem →Informācija uzņēmējiem→ Pārtikas uzraudzība→ Higiēnas prasības pārtikas apritē→ Dzērienu un dzeramā ūdens ražošanas uzņēmumiem → Alkoholisko dzērienu ražošana.

Papildus informējam, ka, lai varētu veikt komercdarbību ar akcīzes precēm, jāievēro likumā „Par akcīzes nodokli” (2003.11.14) un 2005.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība” noteiktās prasības. Vairāk par akcīzes preču aprites kārtību varat interesēties Valsts ieņēmumu dienestā.

Labvakar, es vēlētos zināt vai es drīkstu izvest sterilizēto suni uz Baltkrieviju, ja sinim nav mikročips, bet tā vietā ir tetuvējums? Un kādi dokumenti tam ir nepieciešami? Paldies.

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Nikola Vernere-Keiša:
Pēc mūsu rīcībā esošas informācijas, ievedot suni Baltkrievijā, nav nepieciešams mikročips. Nepieciešama vakcinācijas pret trakumsērgu, pase un veterinārais sertifikāts, ko saņemsiet tuvākā PVD pārvaldē. Pārvalžu sarakstu varat atrast šeit:
www.pvd.gov.lv, sadaļā Kontakti.

Kādas prasības ir gaļas kūpinātājiem?Ir mājas gaļas kūpinātava.Gribētu kūpināt un tirgos tirgot kūpinājumus.Jau iepriekš paldies par atbildi.

Atbild Inga Skādule, Galas un gaļas produktu uzraudzības sektora vadītājas vietniece:

Ja jūs vēlaties veikt gaļas kūpināšanu (žāvēšanu), jums attiecīgajā Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā (PVD pārvaldē) vajadzētu reģistrēties kā mājražotājam. 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma uzrakstīšanas inspektori veiks jūsu mājražošanas uzņēmuma telpu pirmsreģistrācijas pārbaudi. Ja inspektors rekomendēs jūsu mājražošanas uzņēmumam piešķirt pārtikas uzņēmuma reģistrācijas numuru, PVD Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļa sagatavos reģistrācijas apliecību, kuru jūs norādītajā laikā varēsiet saņemt savā reģionālajā PVD pārvaldē. Šī apliecība ir dokuments, kuru jums vienmēr jāvadā līdzi, kad dosieties tirgot savu saražoto produkciju uz tirgiem vai gadatirgiem.


Savā ražošanas procesā jums jāievēro vairākos likumdošanas aktos noteiktās prasības, piemēram:

- par pārtikas aprites telpu higiēnu – R853/2004 II pielik. III nod.

- Iekārtas un aprīkojums – R852/2004 II pielik. V nod.

- Ūdens apgāde – R852/2004 II pielik. III nod., MK 235/2003 28., 2.pielik.

- Tehnoloģiskais process – PAUL8.(7), R852/2004 4.p. 3.c., II pielik. IV, IX, XI

- Marķējums – vispārīgās prasības – MK 964/2004

- Produkcijas izsekojamība – R178/2002 4.ied. 18.p. (pavaddokumenti par iepirkto izejvielu, par saražoto savā uzņēmumā)

- Iepakošanas materiāls, tā uzglabāšana – R852/2004 II pielik. X nod.

- Pārtikas derīguma termiņa ievērošana, to pamatojums – PAUL 7.p. (1), 14.p. (2)

- Pārtikas piedevu lietošana – MK 158/2007

- Atkritumu uzglabāšana – R852/2004 II pielik. VI nod.

- Pārtikā neizmantojamie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti – R1774/2002 II pielik.

- Personāla higiēna – R852/2004 II pielik. VIII nod., MK 494/2001

- Produkcijas mikrobioloģiskie izmeklējumi – R2073/2005

Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv ir atrodamas „Labas higiēnas prakses vadlīnijas gaļas produktu ražošanās”.

Kas attiecas uz izejvielu (gaļu), tad to jūs drīkstat iegādāties tikai un vienīgi no atzītām kautuvēm un gaļas sadales cehiem vai pārtikas apritē reģistrētiem izplatītājiem, starpniekiem, kuri, savukārt, to arī ir iegādājušies no atzītiem uzņēmumiem. Nekādā gadījumā jūs savā ražošanas procesā nedrīkstat izmantot mājas apstākļos kautas cūkas gaļu.

Jūs interesējošos likumdošanas aktus varat atrast:

www.pvd.gov.lv
www.likumi.lv
http://eur-lex.europa.eu/

Kas ir nepieciešams, lai brauktu ar suni uzi ārvalstīm (konkrēti, Eiropas Saienības valsti, Serbiju un Šveici)?

Atbild PVD veterinārās uzraudzības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Nikola Vernere-Keiša:
Ja Jūsu jautājums attiecas uz ceļošanu ar savu dzīvnieku, tad attiecīgais likumdošanas akts ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai. Lai vestu suni uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un Šveici, nepieciešams:
suņa identifikācija ar mikročipu (vai tetovējums, bet ir dalībvalstis, kur derīgs tikai mikročips)
vakcinācija pret trakumsērgu (pēc mikročipa ievadīšanas)
ES mājdzīvnieku pase.

Ja dzīvnieks tiek vakcinēts pirmo reizi pēc identifikācijas, tad jānogaida 21 diena pirms dodaties ceļojumā.

Informēju, ka arī starp dalībvalstīm atšķiras prasības un lai varētu sniegt atbildi uz jautājumu, nepieciešams uzzināt uz kuru valsti plānots braukt, un cik vecs ir suns ko vēlaties paņemt līdz. Papildus prasības ir sekojošām dalībvalstīm: Lielbritānija, Īrija, Malta, Zviedrija, Somija.

Šveicē nav atļauts ievest suņus ar apgrieztām ausīm vai astēm, bet ja dzīvnieku ved tranzītā vai ceļojot, ir pieļaujami izņēmumi. Muitā pārbauda, vai suns nav paredzēts pārdošanai Šveicē un pieņem lēmumu par ievešanas atļauju.

Ja jautājums ir par pārvadāšanu komerciālos nolūkos (tirdzniecība ar suņiem), attiecas citi nosacījumi. Visi pārvadājumi, kur dzīvnieku skaits pārsniedz 5, tiek uzskatīti par komerciāliem.

Prasības suņa ievešanai Serbijā nosaka Serbijas kompetentā iestāde.

Informāciju, kā arī sertifikāta veidlapu varat atrast šeit:
http://www.serbiaembusa.org/consularservicestext.php?subaction=showfull&id=1196863661&archive=&start_from=&ucat=17

Sertifikātu izsniegs tuvākā PVD pārvaldē, bet dokuments jātulko Serbijas valodā.

Svarīgi ir arī nosacījumi, atgriežoties no Serbijas. Braucot atpakaļ no Serbijas, prasības tādas pašas kā ceļojot uz Eiropas dalībvalstīm (skat. augstāk), bet papildus nepieciešams seroloģiskais tests ar ko nosaka antivielu pret trakumsērgas vīrusu daudzumu asinīs. Ieteicams veikt šo izmeklējumu pirms izbraukšanas uz Serbiju. Paraugu paņems veterinārārsts. Paraugu drīkst ņemt nē ātrāk, ka 30 dienas pēc vakcinācijas.

Vai Jums ir informācija par avotiņa ūdens kvalitāti,kas atrodas Kuldīgas-Ventspils šosejas malā pie Nabītes ezera?Vai to drīkst lietot uzturā nevārītu?

Atbild Ilze Lejasbuda, Dzeramā ūdens un dzērienu uzraudzības sektora vadītāja:

Tā kā avots atrodas tuvu šosejas malai, tad nepieciešams izvērtēt, vai tādejādi avots netiek piesārņots, kā arī vai avota ūdens atbilst kvalitātes un nekaitīguma prasībām. To vai lietot uzturā šādu ūdeni ir pašu cilvēku kompetencē, jo šāda veida avotiem PVD neveic uzraudzību un kontroli. Par konkrētā avota ūdens atbilstību varat painteresēties pašvaldībā, jo dažkārt pašvaldības pārbauda avota ūdens kvalitāti un nekaitīgumu.

Sveicināti, vēlos jautāt par pārtikas mobilajām iekārtām - uzņēmums vēlas nodarboties ar karsto uzkodu un auksto bezalkoholisko dzērienu tirdzniecību no mobilām iekārtām publiskās vietās, kur var atrast normatīvos aktus par šādu iekārtu izmanotšanu?

Atbild Gunita Kazanska, Tirdzniecības un noliktavu uzraudzības sektora vadītāja:

Prasības, kuras piemērojamas mobilajām tirdzniecības vietām, t.sk., tirdzniecības vietām pārvietojamos transporta līdzeļos, ir izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, II Pielikuma III Nodaļā.