Labdien.

Es jau kādu laiku intensīvi nodarbojos ar treniņiem sporta zālē Global Fitness.

Weblapā www.bakernutrition.lv atradu produktu (Proteīna kokteili), kas man varētu interesēt no Gaspari Nutrition „IntraPRO”.

Pēc kāda laika šo produktu ieraudzīju sava sporta kluba (GlobalFitness) sporta bārā...

Izlēmu pamēģināt. Pēc 2 reižu šā produkta izmēģināšanas man parādījās izsitumi un vemšana...

Par to jau runāju ar sporta kluba vadību, bet viņi visu noliedz un saka, ka produktam nevar būt ne vainas, kaut gan no saviem paziņām dzirdēju,

ka jau esot bijuši līdzīgi gadījumi par šī izplatītāja produkciju...

Rakstu, jo uztraucos ne tikai par savu veselību, bet arī par citu cilvēku veselību, kas var saindēties ar šo produktu, jo esmu prakstiski 100% pārliecināts, kad kaut kas ar to nav kārtībā.

Tā kā pats jau sen nodarbojos sporta zālē, tā esmu izmēģinājis daudz dažādu produktu no ražotājiem par kuriem esmu pārliecināts un nekad nav bijis nekādu problēmu,

Bet šajā gadījumā mani piesaistīja šī produkta zemā cena, tāpēc nolēmu pamēģināt to...

Ļoti ceru, ka izskatīsiet šo problēmu lai novērstu, iespējams, vēl lielākas problēmas citiem cilvēkiem.



Ar Cieņu,
Ingus Ozoliņš

Atbild Diāna Birkenfelde, PVD Pārtikas centra vecākā eksperte:

ASV ražotāja „Gaspari Nutrition” ražotais produkts ““Gaspari Nutrition IntraPro” ar šokolādes, vaniļas vai zemeņu un krēma garšu” ir reģistrēts PVD Pārtikas centrā kā diētiskā pārtika - pārtikas produkts, kas paredzēts intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, īpaši sportistiem. Pirms laišanas Latvijas tirgū produkts ir ticis izplatīts Lielbritānijā.

Saskaņā ar produkta izplatītāja SIA "BN TRADE" sniegto informāciju, produkts satur piena sūkalu izolātu, vitamīnus un minerālvielas, kā arī taukus un ogļhidrātus saturošus kompleksus.

Produkta marķējumā ir ietverta norāde (brīdinājums), ka produkts satur alergēnu - pienu. Piens un tā pārstrādes produkti ir visbiežākais uztura alerģiju cēlonis. Literatūrā tiek aprakstīts, ka vairumā gadījumu (47%) uztura alerģijas izpausme ir ādas reakcijas (izsitumi), retāk var būt vērojami kunģa - zarnu trakta darbības traucējumi, t.sk. vemšana. Spriežot pēc Jūsu vēstulē aprakstītā, varētu domāt, ka Jums ir paaugstināta jutība pret produktu (visdrīzāk alerģiska reakcija), taču, lai noteiktu precīzu diagnozi, Jums būtu jāapmeklē Jūsu ģimenes ārsts.

PVD Pārtikas centrs informēs produkta izplatītāju SIA "BN TRADE" par Jūsu vēstulē minētajiem faktiem, kā arī lūgs iesniegt produkta ražotāja "Gaspari Nutrition" sniegtu skaidrojumu.

Gadījumā, ja Jūs esat saglabājis produkta oriģināliepakojumu, lūdzu informējiet PVD par produkta oriģināliepakojumā norādīto produkta derīguma termiņu (angļu valodā - Best before) un partijas numuru (varētu būt norādīts kā "L" vai "Lot").

Labdien!

Būšu ļoti pateicīga, ja paskaidrosiet sīkāk, kādas atļaujas ir jāsaņem, lai audzētu un/vai ievāktu, jauktu un fasētu zāļu tējas savā uzņēmumā?

Atbild Māris Eiklons, PVD Augu izcelsmes produktu uzraudzības sektora vadītājas vietnieks:

Ja Jūs vēlaties nodarbojaties ar tēju audzēšanu, vākšanu un tirdzniecību un piegādājat tieši galapatērētājam, tajā skaitā mazumtirdzniecības uzņēmumam nelielā apjomā, tad uz jums attiecas 2009.gada 10.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1309 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” (tālāk tekstā – Noteikumi). Saskaņā ar šiem Noteikumiem kultivēto augu izcelsmes produktu ražotājam un savvaļas augu vācējam nav jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk tekstā – PVD). Noteikumos arī minēts savākto augu daudzums, līdz kuram skaitās nelielais apjoms. Noteikumus Jūs varat atrast Interneta mājas lapā www.likumi.lv
Savukārt, ja savākto augu daudzums pārsniedz Noteikumos noteiktos daudzumus, un Jūs tos vēlaties pārdod vairumtirdzniecības noliktavām, un/vai pārstrādes uzņēmumiem, tad Jums jāreģistrējas PVD kā tēju ražošanas uzņēmumam. Šajā gadījumā Jums jāievēro Eiropas Komisijas regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu prasības. Iepriekš minēto Regulu jūs varat atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv .
Jūs varat izvēlēties reģistrēties arī kā mājražotājs. Salīdzinot ar “parasto” ražotāju mājražotājam nav specifiskas prasības telpu apdarei, ventilācijai, kanalizācijai, skalojamām tualetēm. Galvenā uzmanība pievēršama telpu tīrībai, kā arī saražotā produkta nekaitīgumam un izsekojamībai. Tomēr jāievēro, ka mājražotājs savu produkciju drīkst pārdot tikai gala patērētājam – tirgū vai tieši ražošanas vietā.
Reģistrācija jāveic sava reģiona Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldē, pārvalžu adreses un darba laikus var atrast PVD mājas lapā.
Tējas, kuras satur ārstniecības augus, un kuru marķējumā ir norādītas to ārstnieciskās īpašības, ir uzskatāmas par uztura bagātinātājiem. Tām jāatbilst MK (20.09.2005) noteikumiem Nr.725 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtība”.
Ja Jūs vēlaties nodarboties ar tēju ražošanu un tirdzniecību, tad iesakām iepazīties ar vadlīnijām ,,Labas higiēnas prakses vadlīnijas kaltētu garšaugu, tējas un ārstniecības augu pirmapstrādei, pārstrādei un realizācijai bioloģiskajā lauksaimniecībā”. Minētās vadlīnijas var atrast Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv

Var būt atsūtīt man ir sēklas istabas augu no Ukraina?
Paldies par uzmanībuю

Atbild Gunārs Tīlītis, PVD Robežkontroles departamenta vecākais eksperts:

Privātpersonas personīgajām vajadzībām, no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, puķu kultūru sēklas drīkst ievest bez ierobežojuma, bet labību, lopbarības augu un dārzeņu sēklas drīkst ievest nelielā daudzumā, kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem par muitu neapliek ar muitas nodokli, pie kam, dārzeņu sēklas ne vairāk kā 10 paciņas no vienas sugas. Paciņas svars 10 grami, pākšaugiem – 70 grami. Sēklu aprites likuma 17. panta 9.punkts.

Labdien. Es nodarbojos ar ārstniecisko tēju audzēšanu, vāksanu un realizāciju. Man prasa tēju sertifikātu. Sakiet, lūdzu, kas tas ir un kur to var iegūt. Jau iepriekš saku paldies. Kristīne

Atbild Māris Eiklons, PVD Augu izcelsmes produktu uzraudzības sektora vadītājas vietnieks:

Ja Jūs nodarbojaties ar tēju audzēšanu, vākšanu un tirdzniecību un piegādājat tieši galapatērētājam, tajā skaitā mazumtirdzniecības uzņēmumam nelielā apjomā, tad uz jums attiecas 2009.gada 10.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1309 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” (tālāk tekstā – Noteikumi). Saskaņā ar šiem Noteikumiem kultivēto augu izcelsmes produktu ražotājam un savvaļas augu vācējam nav jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (tālāk tekstā – PVD). Noteikumos arī minēts savākto augu daudzums, līdz kuram skaitās nelielais apjoms. Noteikumus Jūs varat atrast Interneta mājas lapā www.likumi.lv
Savukārt, ja savākto augu daudzums pārsniedz Noteikumos noteiktos daudzumus, un Jūs tos vēlaties pārdod vairumtirdzniecības noliktavām, un/vai pārstrādes uzņēmumiem, tad Jums jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā tēju ražošanas uzņēmumam. Šajā gadījumā Jums jāievēro Eiropas Komisijas regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu prasības. Iepriekš minēto Regulu jūs varat atrast Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā www.pvd.gov.lv .
Ja Jūs esat mājražotājs, tad jums salīdzinot ar “parasto” ražotāju nav specifiskas prasības telpu apdarei, ventilācijai, kanalizācijai, skalojamām tualetēm. Galvenā uzmanība pievēršama telpu tīrībai, kā arī saražotā produkta nekaitīgumam un izsekojamībai. Tomēr jāievēro, ka mājražotājs savu produkciju drīkst pārdot tikai gala patērētājam – tirgū vai tieši ražošanas vietā.
Tējas, kuras satur ārstniecības augus, un kuru marķējumā ir norādītas to ārstnieciskās īpašības, ir uzskatāmas par uztura bagātinātājiem. Tām jāatbilst MK (20.09.2005) noteikumiem Nr.725 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtība”. Uztura bagātinātājus jāreģistrē PVD Pārtikas centrā. Pārtikas centra adresi var atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv.
Ja Jūs vēlaties ārstniecisko tēju marķējumā norādīt tēju labvēlīgo ietekmi uz veselību, tad jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regulas Nr.1924/2006 „Par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem” prasības. Veselīguma norādes reģistrē Veselības inspekcijā, mājas lapas adrese www.vi.gov.lv.

Cau! man ir tads jautajums. Es paslaik dzivoju Irija bet velos atgriezties Latvija un atvest savu suni lidzi. Cik vien es saprotu vinam ir vajadziiga pase, vakcinācija pret trakumsērgu un jabut identificetam. To visu es jau izdariju, bet mans veterinars prasa man vai man ir nepiecisama Analīze (trakumsērgas vīrusa antivielu neitralizācijas titrs). es negrasos braukt uz iriju atpakal. Bet pec daziem menesiem es grasos braukt uz Baltkrieviju, protams ar savu suni. Vai man bus jadara to Analizi(trakumsērgas vīrusa antivielu neitralizācijas titrs)?un vai es varu to izdarit ja nepieciesams Latvija?

Atbild Armands Dauburs, PVD Starptautiskās tirdzniecības daļas vadītājs:

Seroloģiskā asins analīze trakumsērgas antivielu noteikšanai mīļdzīvniekiem ir nepieciešama iebraucot Lielbritānijā, Īrijā, Maltā, Norvēģijā un Zviedrijā. Citās valstīs t.sk. Latvijā un Baltkrievijā pietiek ar to, ko esat jau veikusi – akcentējot dzīvnieka identifikāciju ar mikročipu/mikroshēmu, vakcināciju pret trakumsērgu ( ar noteiktu biežumu 1 reizi gadā nepārkāpjot laiku ), ES mīļdzīvnieku pasi, veselības klīnisko stāvokli un apstrādi pret ekto un endo parazītiem.

Sveicināti.
Es gribēju uzzināt kā ir ar uztura bagātinātāju sūtīšanu no ASV. Jo Latvijā tie ir daudz dārgāki kā tur, un arī ar visu sūtīšanu no ASV, tik un tā sānāk 2 reizes lētak. Lieliska iespēja ietaupīt šajā krīzes laikā. Bet cik esmu dzirdējis, pakas ar UB mēdz tikt aizturētas un aizsūtītas atpakaļ uz ASV. Bet daļa netiek. Tāpēc gribēju uzprasīt, kāpēc mēdz aizturēt. Tas viss ir atkaīgs no tā vai UB ir reģistrēts Latvijā vai nē? Tātad, visus UB kas tiek tirgoti veikalos Latvijā, tos drīkst pirkt internetā ASV un sūtīt sev uz Latviju. Vai es kaut kā kļūdos. Būtu ļoti pateicīgs, ja varētu noskaidrot šo informāciju.

Liels paldies jau iepreikš,
Gaidīšu jūsu atbildi,
Kaspars Lagzdiņš

Atbild Agita Krastiņa, PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece Pārtikas un nepārtikas preču robēzkontroles jomā:

Saskaņā ar Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumu Nr.352 „Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās” 5.2.punktu, PVD nekontrolē pārtiku no trešajām valstīm, ja privātpersona starptautiskā pasta sūtījumā nosūta pārtiku, kura nav paredzēta komerciāliem mērķiem un tās svars nepārsniedz 1 kg. Ja Jūsu pasta sūtījumā esošie uztura bagātinātāji pārsniedz 1kg robežu tie tiek pakļauti oficiālajai kontrolei. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumu Nr.725 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību” 8.punktu uztura bagātinātājus, kas ražoti trešajās valstīs un līdz šim nav laisti tirgū Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, atļauts ievest un izplatīt Latvijā, ja tie atbilst Eiropas Savienības un Latvijas normatīviem aktiem par pārtiku, tai skaitā par uztura bagātinātājiem, un ja tie reģistrēti PVD. Ja pasta sūtījumā ir nereģistrēti uztura bagātinātāji, tad Jūsu sūtījumu sūta atpakaļ uz izcelsmes valsti. Internetā mēdz pārdot arī nereģistrētus uztura bagātinātājus, tāpēc tie tiek nosūtīti atpakaļ. Reģistrētos uztura bagātinātājus iespējams ieraudzīt PVD Pārtikas centra interneta vietnē: http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/datubzes/prtikas_centra_reistri

Kādā ceļā visbiežāk izplatās zarnu infekcijas?
Kādi vides apstākļi veicina mikroorganisma bojāeju pārtikas produktos?
Kāda atšķirība ir starp tīrīšanu un dezinfekciju?
Kas jāievēro pārtikas produktu ražošanas telpās strādājošajiem?
Kāda ir optimālā temperatūra un vide kādā vairojas baktērijas?

Atbild Tatjana Marčenkova, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja:

Jūsu uzdotais jautājums nav Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence.
Iesakām atbildes meklēt mācību grāmatās vai internetā.
Piemēram, A.Brila (2009).Infekcijas slimību epidemioloģija. Nacionālais apgāds, 198 lp.un vai http://sva.vi.gov.lv/lv/infekcijas/

Sakiet lūdzu, ja suni, kuram visas analīzes ir kārtībā, uz Lielbritāniju ved cita persona (saimnieks jau atrodas Lielbritānijā) - vai suņa pasē jānorāda īstais saimnieks vai arī persona, kura reāli vedīs? Vai arī varbūt vajadzīga pilnvara no suņa īpašnieka? Paldies!

Atbild Armands Dauburs, PVD Starptautiskās tirdzniecības daļas vadītājs:

Šis ir juridiskas dabas jautājums. Dokumentāli jābūt izsekojamam dzīvnieka īpašniekam, šajā gadījumā – ierakstītam ES mīļdzīvnieka pasē, vai citos ar suņa izcelsmi saistītos dokumentos. Trešajai personai, kas ir iesaistīta šajā procesā ir jābūt attiecīgi juridiski noformētai, pēc dzīvnieka īpašnieka ieskatiem un transportēšanas kompānijas prasībām.

Labdien, mani interesē dokumentācija, kas nepieciešama, lai izplatītu uztura bagātinātājus. Vai to reģistrācija PVD ir iespējama caur internetu?

Atbild Ilze Āboliņa, PVD Pārtikas centra vecākā eksperte:

20.09.2005. MK noteikumi Nr.725 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību" nosaka obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības uztura bagātinātājiem, kurus izplata, realizē un noformē kā pārtikas produktus un galapatērētājiem piegādā tikai fasētā veidā, kā arī uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību.

Uztura bagātinātājus, kas ražoti, reģistrēti vai laisti tirgū Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, atļauts ievest un laist tirgū Latvijā, iepriekš par to paziņojot Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas centrā, iesniedzot paziņojumu (iesniegumu) (http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/veidlapas/prtikas_centra_veidlapas ), marķējuma tekstu valsts valodā (nosūtot arī elektroniski uz e-pasta adresi: pc@pvd.gov.lv) un uztura bagātinātāja marķējuma vai iepakojuma oriģinālu un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu apliecinājumu, ka produkts kā uztura bagātinātājs ir izplatīts citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ja uztura bagātinātājs ir ražots trešajā valstī.

Lai reģistrētu uztura bagātinātājus, kas ražoti trešajās valstīs un līdz šim nav laisti tirgū Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ražotājs, izplatītājs vai tā pilnvarota persona iesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas centrā šādus dokumentus:
* iesniegumu, kas pieejams elektroniski http://www.pvd.gov.lv/text_files/0_iesniegums_ubr.doc ;

* ražotāja apstiprinātus normatīvi tehniskos dokumentus vai produkta aprakstu, kurā norādītas produkta īpašības, sastāvs, specifiskās sastāvdaļas un to daudzums;
* informāciju par produkta sastāvā esošajiem augiem, norādot to zinātnisko botānisko nosaukumu latviešu un latīņu valodā, katra auga izmantoto daļu (piemēram, ziedi, sakne) un tā pagatavojuma veidu (piemēram, izvilkums, pulveris), būtisko bioloģiski aktīvo vielu grupu nosaukumus, zināmos attiecīgā auga izmantošanas veidus, pieļaujamās devas, ierobežojumus un brīdinājumus par izmantošanu, iespējamo kaitīgumu un īpašu glabāšanu;
* marķējuma tekstu oriģinālvalodā un valsts valodā. Ja iesniegumu iesniedz papīra dokumenta formā, iesniedzējs papildus iesniedz marķējuma tekstu oriģinālvalodā un valsts valodā, izmantojot pieejamos elektroniskos datu nesējus;
* lietošanas instrukcijas (ja iesniedzējs to uzskata par nepieciešamu) izdruku (nosūtot arī elektroniski uz e-pasta adresi: pc@pvd.gov.lv);
* ražotāja izsniegtu produkta atbilstības apliecinājumu, apstiprinājumu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijā oficiāli atzītu ārvalstīs izdoto produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu vai apliecinājumu;
* dokumentus, kuru nepieciešamību nosaka citi pārtikas apriti regulējošie normatīvie akti.



Dokumentus uztura bagātinātāju paziņošanai vai reģistrācijai var iesniegt personīgi vai atsūtot pa pastu, jo dokumentiem jābūt noformētiem atbilstoši 1996.gada 23.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" prasībām.

Sveicināti!
Cik darbinieki strādāja 2008. un 2007. gadā Jelgavas pārvaldē un cik darbinieki tika pieņemti un cik atl;aisti 2007. un 2008. gadā kā arī cik darbinieki tika pieņemti un atlaisti PVD Dienvidzemgales pārvaldē 2009. gadā!
Paldies jau iepriekš!

Ar cieņu,
Sintija

Atbild Lina Kopeika, PVD Personāla speciāliste:

Jelgavas pārvaldē 2007.gadā vidēji strādāja 24 cilvēki. 2007.gada laikā tika pieņemti 5 un atbrīvoti 3 cilvēki.

2008.gadā Jelgavas pārvaldē strādāja vidēji 22 cilvēki (pieņemti 9 t.sk. 2 uz prombūtnes laiku, atbrīvoti 5).

2009.gadā (sākot no 01.04.2009.) Dienvidzemgales pārvaldē (apvienojot Jelgavas, Bauskas un Doebels pārvaldes) strādāja vidēji 35 darbinieki (atbrīvoti 6, nav pieņemts darbā neviens).