Pārtikas aprite ir viena no visstingrāk reglamentētajām uzņēmējdarbības jomām un cilvēkiem, kas kā komersanti iesaistās kādā no pārtikas aprites posmiem, ir jābūt gataviem ievērot veselu virkni normatīvo aktu prasību, gan Eiropas Savienības regulas un lēmumus, gan Latvijas likumus un Ministru Kabineta noteikumus. Normatīvos aktus skatīt šeit.

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti atbildīgs ir pārtikas uzņēmums. Lai garantētu patērētājiem drošu un nekaitīgu pārtiku, pārtikas uzņēmumiem ir jāievieš paškontroles sistēma, kas ietver katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kas ir kritiski jeb bīstami pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos.

Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir viena no galvenajām PVD funkcijām, tāpēc, īstenojot principu „kontrole no lauka līdz galdam”, PVD inspektori nodrošina regulāru normatīvo aktu prasību uzraudzību visos pārtikas aprites posmos – produktu ieguvē, ražošanā, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā.

Lai sakārtotu pārtikas nozari valstī, PVD ir apzinājis un reģistrējis visus pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, piešķirot katram uzņēmumam reģistrācijas numuru. Reģistrētie uzņēmumi ir apkopoti PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sabiedrībai pieejami šeit.Uzņēmumi, kuri nav reģistrēti PVD, uzskatāmi par tādiem, kas veic nelegālu uzņēmējdarbību.

Uzņēmumiem, kuri vēlas uzsākt darbību, kas saistīta ar gaļas ieguvi, pārtikas apstrādi, pārstrādi, ražošanu, saldēšanu, uzglabāšanu un iesaiņošanu ir jāiziet atzīšanas process, kas ir uzņēmuma darbību novērtēšana par tā spēju pastāvīgi nodrošināt savas darbības un produkcijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ko apstiprina PVD piešķirtais atzīšanas numurs. Atzītie uzņēmumi savu produkciju bez ierobežojumiem var izplatīt visā Eiropas Savienības tirgū. Atzītos uzņēmumus skatīt šeit. Katru dienu PVD inspektori veic pārtikas uzņēmumu plānveida pārbaudes, kas tiek organizētas pamatojoties uz PVD inspekciju plānu. Tajā katrai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu grupai ir noteikts minimālais pārbaužu biežums gadā, izvērtējot katras konkrētās uzņēmumu grupas darbības risku un tas svārstās no vienas reizes ceturksnī līdz vienai reizei divos gados. Saņemot patērētāju sūdzības, informāciju no citām iestādēm vai iespējama riska gadījumos tiek veiktas ārpuskārtas pārbaudes. Lai iegūtu objektīvu informāciju par pārtikas nekaitīgumu un higiēnas prasību ievērošanu, inspektori regulāri ņem produktu paraugus un nosūta laboratoriskajām pārbaudēm. Gadījumos, ja uzņēmumi neievēro normatīvo aktu prasības, PVD inspektoriem ir tiesības piemērot sankcijas – brīdinājumu, naudas sodu, produktu izplatīšanas apturēšanu vai izņemšanu no apgrozības, līdz pat uzņēmuma darbības apturēšanai. Vairāk par pārtikas aprites uzraudzību Latvijā skatīt šeit.

PVD Pārtikas uzraudzības departaments

1. Plāno, organizē un koordinē valsts uzraudzību un kontroli:

   • par normatīvo aktu prasību ievērošanu pārtikas uzņēmumos un visos pārtikas aprites posmos - pārtikas tirdzniecība > sabiedriskā ēdināšana > pārtikas ražošana > pārtikas pārstrāde > pārtikas imports/ eksports > pārtikas transportēšana
   • par pārtikas produktu atbilstību patērētāju veselības nekaitīguma kritērijiem.
2. Veic uzraudzības rezultātu analīzi, nosaka galvenās prioritātes, tendences un darbības virzienus.
3. Organizē un piedalās pārtikas inspektoru apmācībā specifiskajos jautājumos.
4.  Sniedz konsultācijas fiziskām un juridiskām personām.
5.  Izsniedz veterinārās atļaujas kravu (t.sk. tranzīta) ievešanai Latvijas Republikā.

• Vairāk par pārtikas uzraudzību Latvijā

• Pārtikas aprites valsts uzraudzības programma

• Latvijas Republikas Nacionālais kontroles plāns pārtikas aprites, veterinārajā un augu veselības valsts uzraudzībā (2007. - 2010.)

• Informācija patērētājiem

• Informācija uzņēmējiem

• Publisko pakalpojumu katalogs