Šī joma ir PVD Zvejas produktu uzraudzības sektora pārziņā.

Uz 2008. gada 1. jūliju PVD uzraudzībā ir:

• 116 zvejas produktu apstrādes (t.sk. 5 pārpakošanas) uzņēmumi
• 32 mājražošanas uzņēmumi
• 18 zvejas produktu izkraušanas vietas
• 140 kuģi

Zvejas kuģu skaits šajā gadā vēl ievērojami samazināsies, jo vecie kuģi, izmantojot ES strukturālo fondu līdzekļus, tiek sagriezti metāllūžņos.

No uzraudzībā esošajiem zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem:

• 28 ražo sterilizētus zvejas produktu konservus, galvenokārt „Šprotes eļļā”, Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Atlantijas okeānā nozvejotās zivis eļļā, tomātu mērcē un citos uzlējumos. Vairāk kā 90 % no saražotajiem konserviem tiek eksportēti, galvenokārt uz trešajām valstīm;
• 15 uzņēmumi ražo saldētus zvejas produktus no Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejotajām zivīm, tai skaitā arī filejas. Saldētas filejas galvenokārt tiek eksportētas uz ES dalībvalstīm, reņģes un brētliņas ir izejviela konservu ražošanai, bet apmēram 80% tiek eksportēti, galvenokārt uz NVS valstīm;
• 15 uzņēmumi ražo tikai delikatešu produkciju – kūpinātus un sālītus lašus vakuumiepakojumā, izmantojot Norvēģijas izejvielu, nesterilizētus garneļu un krabju gaļas konservus, ceptus nēģus, viens uzņēmums – melno kaviāru.

Pašreiz uzraudzībā esošie mājražošanas uzņēmumi galvenokārt ražo karsti un auksti kūpinātas zivis, kas tiek tirgotas galapatērētājam ražošanas vietā vai zivju tirdziņos, piemēram, Lapmežciemā.

Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumus vērtējuši arī Krievijas Federācijas eksperti. Eksporttiesības bija piešķirtas 26 uzņēmumiem, bet pašreiz divi uzņēmumi ir tās zaudējuši. Galvenā problēma konservu ražošanas uzņēmumiem ir atšķirīgās benzo(a)pirēna pieļaujamā līmeņa normas ES un Krievijas Federācijā – attiecīgi 5,0 µg/kg un 1,0 µg/kg.

Latvijā noorganizēta Pārtikas un veterinārā dienesta un Krievijas Federācijas speciālistu, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvju darba grupa, kas risina jautājumu par iespējām atšķirīgās benzo(a)pirēna normas vienādot, kā arī risina citas, ar produkcijas eksportu uz Krievijas Federāciju saistītas problēmas.

Zvejas produktu aprites uzraudzībā iesaistītie pārtikas inspektori un eksperti regulāri piedalās dažādos apmācību projektos. Nesen beidzās Tvīning projekts ar Vāciju par tēmām „Esošās likumdošanas un procedūru analīze” un „Zvejas produktu ekspertīze un kontrole”. Inspektori un eksperti piedalījās teorētiskajās, kā praktiskajās apmācībās Vācijā un Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumos un izkraušanas vietās. Saskaņā ar apmācību projekta rekomendācijām tiks optimizētas zvejas produktu ekspertīzes procedūras jūras un iekšējo ūdeņu zivju izkraušanas vietās (vai apstrādes uzņēmumos), ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.853/2004 un Nr.854/2004 prasības.

Lai noteiktu optimālo uzraudzības objektu kontroles periodiskumu, tiek veikta risku analīze, nosakot riska kategoriju. Pārbaužu periodiskums ir atkarīgs no konkrēta uzņēmuma atbilstības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Tā kā Pārtikas uzraudzības departamentā ir ieviesta un akreditēta kvalitātes sistēma atbilstoši LVS NE ISO/IEC 17020 standarta prasībām un akreditācijas sfēra ir uzņēmumu pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmu oficiālā kontrole (inspicēšana), regulāri tiek aktualizētas uzraudzības procedūras, veikta Teritoriālo struktūrvienību vecāko inspektoru un pārtikas inspektoru uzraudzība saskaņā ar kvalitātes sistēmas procedūru KR.02.P.002 un KR.10.P.145 prasībām. LATAK regulāri veic PVD darbības atbilstības novērtēšanu, tai skaitā vērtē arī zvejas produktu apstrādes uzņēmumu uzraudzības atbilstību.

2008.gadā tiek turpināta dioksīnu monitoringa izmeklējumu programma, īpašu vērību veltījot dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlordifenilu satura noteikšanai mencu aknās un to konservos, jo Eiropas Komisija plāno šiem produktiem noteikt maksimāli pieļaujamo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlordifenilu saturu.

Sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu tiek koordinēti ar zvejas produktu intervenci saistītie pasākumi un ņemta dalība intervences pasākumu kontrolē. 2008. gada 1. pusgadā intervencē izņemtas 930 tonnas zivju, galvenokārt brētliņas. Zivis pirms realizācijas sasaldētas Liepājas un Talsu rajona uzņēmumos.

Zvejas produktu uzraudzības sektora speciālisti regulāri analizē un apkopo ES normatīvos aktus , sniedz konsultācijas un koordinē pareizu normatīvo aktu piemērošanu zvejas produktu apritē, kā arī p iedalās informācijas apmaiņā ar Eiropas Komisijas atbildīgajām institūcijām, citu valstu veterinārajiem un pārtikas uzraudzības dienestiem, piedalās šo institūciju pārbaužu organizēšanā Latvijā.

Tiek izstrādāta un aktualizēta zvejas produktu aprites uzraudzības programma (iestrādājot Eiropas Savienības tieši piemērojamās likumdošanas prasības PVD rīkojumos, instrukcijās un metodiskajos norādījumos), apkopoti un analizēti pārtikas inspektoru sagatavotie pārskati par veiktajiem valsts uzraudzības un monitoringa pasākumiem.