• Šī joma ir PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Riska vadības daļas pārziņā.

Daļas galvenās funkcijas:

• pārtikas produktu piesārņojuma riska vadības stratēģijas izstrāde un tās izpildes koordinācija;
• pārtikas laboratoriskā monitoringa programmu izstrāde uzraudzības nodrošināšanai pārtikas aprites posmos;
• elektroniskās datu uzkrāšanas sistēmas izstrāde riska faktoru identificēšanai un novērtēšanai.

Prioritātes:

• labāko riska vadības elementu izvēle, ja ir konstatēts pārtikas piesārņojuma gadījums (rīkojumu izstrāde, aizliegumu noteikšana, informācijas apmaiņas koordinācija starp struktūrvienībām);
• pārtikas laboratorisko izmeklējumu programmu izstrāde un to rezultātu novērtēšana ar mērķi identificēt mikrobioloģiskas un ķīmiskas izcelsmes bīstamības pārtikā;
• uz esošajiem normatīvajiem dokumentiem pamatotu procedūru un instrukciju izstrāde koordinētai un adekvātai rīcībai pārtikas drošības problēmu identificēšanai un risināšanai.

Darbības apraksts:

• sadarbojoties ar Pārtikas un veterinārā dienesta struktūrvienībām un iestādēm, kuras iesaistītas pārtikas apritē, kā arī ar citām pārtikas apritē ieinteresētajām pusēm tiek veikti riska vadības pasākumi ar mērķi aizsargāt patērētāju veselību;
• ņemot vērā starptautisku pārtikas uzraudzības institūciju rekomendācijas, starptautisku zinātniski pētniecisko iestāžu pētījumu rezultātus, Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības programmu rezultātus, Sabiedrības veselības aģentūras epidemioloģiskās izmeklēšanas / uzraudzības rezultātus, Latvijas pārtikas centra materiālus tiek izstrādātas valsts uzraudzības programmas pārtikas apritē.

Darba rezultāti:

• riska faktoru identificēšanai un novērtēšanai ir izveidota laboratoriskās testēšanas rezultātu elektroniskās uzkrāšanas un analīzes programma;
• sagatavota pārtikas uzņēmumu laboratorisko izmeklējumu kontroles programma; citu pārtikas laboratoriskās kontroles programmu izstrāde;
• piedalīšanās jautājumu risināšanā saistībā ar pārtikas produktu kontroles programmu izstrādi un realizāciju;
• piedalīšanās darba grupās par aktuāliem pārtikas nekaitīguma jautājumiem;
• Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu apmācība;
• Ātrās reaģēšanas sistēmas pārtikai un barībai nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšana.

Riska analīze

Riska analīzes jēdzienu pārtikas uzraudzībā plašāk sāka izmantot un ieviest 90-to gadu vidū, kad Pārtikas un lauksaimniecības organizācija un Pasaules veselības organizācija (FAO/WHO) izstrādāja ieteikumus, kā pielietot riska analīzi Pārtikas standartu izstrādē.

Riska analīze un tās elementi ir iestrādāti gan Eiropas Savienības, gan Latvijas nacionālajā likumdošanā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 6.pants nosaka – „Lai sasniegtu vispārīgo mērķi, proti, cilvēku veselības un dzīvības augsta līmeņa aizsardzību, pārtikas aprites tiesību aktu pamatā ir riska analīze, izņemot gadījumus, kad tas neatbilst apstākļiem vai konkrētā pasākuma iedabai.”

Eiropas Parlamenta un padomes Regulas nr. 882/2004, par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, 3. pants par vispārīgajiem pienākumiem saistībā ar oficiālās kontroles organizēšanu nosaka:

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka oficiālo kontroli veic regulāri, atbilstīgi esošajai riska pakāpei un pietiekami bieži, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ņemot vērā šādus faktorus:

• identificētie riski, kas saistīti ar dzīvniekiem, dzīvnieku barību vai pārtiku, dzīvnieku barības vai pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, dzīvnieku barības vai pārtikas lietošanu vai ar jebkādu procesu, materiālu, vielu, rīcību vai darbību, kura var ietekmēt dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību vai dzīvnieku labturību;
• pagātnē reģistrētā dzīvnieku barības vai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju atbilstība dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem vai dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem;
• to pārbaužu ticamība, ko jau veikuši paši uzņēmēji;
• visu veidu informācija, kas varētu liecināt par neatbilstību.

Pārtikas aprites uzraudzības likuma 21. pantā noteiktas Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas, tostarp, visos pārtikas aprites posmos veikt riska faktoru izpēti un analīzi, kā arī noteikt riska vadības pagaidu pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības pasākumu izstrādāšanai, ja ir konstatēts iespējamais apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai un nav veikta riska analīze.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu nr. 178/2002 riska analīzei un tās komponentiem ir noteiktas šādas definīcijas:

• “risks” ir apdraudējuma rezultātā radušās negatīvas ietekmes uz veselību varbūtība un minētās ietekmes nopietnība;
• “riska analīze” ir process, ko veido trīs savstarpēji saistītas daļas: riska novērtējums, riska pārvaldība un riska paziņošana;
• “riska novērtējums” ir zinātniski pamatots process, ko veido četri posmi: apdraudējuma identificēšana, apdraudējuma raksturojums, iedarbības novērtējums un riska raksturojums;
• “riska pārvaldība” ir no riska novērtējuma atšķirīgs process, kurā izsver politikas alternatīvas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, ņemot vērā riska novērtējumu un citus tiesiskus faktorus un vajadzības gadījumā izraugoties atbilstīgus profilakses un kontroles pasākumus;
• “riska paziņošana” ir informācijas un atzinumu interaktīva apmaiņa visā riska analīzes procesā attiecībā uz apdraudējumu un risku, ar risku saistītiem faktoriem un riska uztveri starp riska novērtētājiem, riska pārvaldītājiem, patērētājiem, pārtikas un barības uzņēmumiem, akadēmisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām, tostarp riska novērtējuma rezultātu izskaidrošana un riska pārvaldības lēmumu pamatojums;
• “apdraudējums” ir bioloģisks, ķīmisks vai fizisks aģents pārtikā vai barībā vai tāds pārtikas vai barības stāvoklis, kas potenciāli var izraisīt negatīvu ietekmi uz veselību.

• Ātrās reaģēšanas sistēma pārtikai un barībai (RASFF)

• Pārtikas laboratoriskās kontroles programmas