Uzraugot dzīvnieku veselību un labturību, PVD uzdevums ir pasargāt patērētājus no iespējas, ka slimības, ar ko slimo dzīvnieki, netiešā veidā nonāks vispirms pārtikā un tad pie cilvēkiem. Šeit īpaša loma ir privātpraktizējošajiem veterinārārstiem, bez kuriem nav iedomājama slimību apkarošana. Ir svarīgi, lai ne zemnieks, ne veterinārārsts nebaidītos ziņot par slimībām, jo par info rmēšanu nevienu nesoda, bet par vienaldzību un slimības tālāku izplatīšanos gan. Tikai tad, ja dzīvnieka īpašnieks izpratīs savu atbildību par saražoto produkciju sabiedrības priekšā, mēs varēsim būt droši par pārtiku, ko patērējam ikdienā. Mums jābūt pārliecinātiem, ka dzīvnieki, kuru pienu vai gaļu patērējam, ir veseli, tie nav ārstēti ar aizliegtām zālēm, nav nepamatoti lietotas antibiotikas un citi medikamenti. Arī d zīvnieku turēšanas un kopšanas apstākļi spēj ietekmēt produkcijas kvalitāti.
Lai pārliecinātos, ka PVD speciālisti un citas atbildīgās institūcijas ir gatavas rīcībai, ja Latviju sasniegtu kādas dzīvnieku slimības uzliesmojums, PVD organizē mācības, kurās izspēlē atbildīgo valsts institūciju un personu rīcību uzliesmojuma gadījumā. Tā PVD inspektori ir mācījušies apkarot cūku klasisko mēri, putnu gripu, mutes un nagu sērgu.
Veterinārie inspektori visos Latvijas reģionos kontrolē fermas, dzīvnieku novietnes, dzīvnieku pārvadātājus un dzīvnieku transportēšanas līdzekļus, veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības un veterinārfarmaceitisko produktu ražošanu, tirdzniecību un pielietošanu, kā arī uzrauga veterinārārstu privātprakses.
Lai nepieciešamības gadījumā reaģētu uz signālu par sērgas jeb sevišķi bīstamo infekcijas slimību uzliesmojumiem, gatavas nekavējoties rīkoties ir rajonu operatīvās darba grupas. Veterinārie inspektori dara visu, lai slimība neizplatītos tālāk. Šeit īpaša nozīme ir dzīvnieku identifikācijai, jo tad, sērgu uzliesmojumu gadījumos, PVD inspektori var izsekot, kur šie dzīvnieki iepriekš atradušies un līdz ar to spēj analizēt risku, plānot un novērst slimības tālāku izplatīšanos. PVD izstrādā arī dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un monitoringa programmas, koordinē to ieviešanu, apkopo un analizē rezultātus.
No 2005. gada PVD , izmantojot aviāciju, visā Latvijas teritorijā veic lapsu un jenotsuņu orālo vakcināciju pret trakumsērgu. Šī iemesla dēļ gadu no gada trakumsērgas saslimšanas gadījumu skaits būtiski samazinās.
Veterinārā uzraudzība nozīmē ne tikai produktīvo, bet arī citu dzīvnieku, piemēram – zirgu, mājas (istabas) dzīvnieku, cirka dzīvnieku veselības un labturības prasību ievērošanas kontroli.
PVD Veterinārās uzraudzības departaments
Veterinārā valsts uzraudzība nodrošina valstī noteiktās kārtības un prasību ievērošanas kontroli dzīvnieku veselībā un labturībā, dzīvnieku un dzīvniekiem un cilvēkiem kopīgo infekcijas slimību profilaksē un apkarošanā; dzīvnieku izcelsmes pārtikā neizmantojamo produktu apritē, dzīvnieku barības un veterinārmedicīnisko produktu apritē.
Valsts veterināro uzraudzību pārvalda un veic kompetentā institūcija - Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departaments saskaņā ar:
- Veterinārmedicīnas likumu
- Dzīvnieku aizsardzības likumu
- Dzīvnieku barības aprites likumu
- Farmācijas likumu
- u.c. saistītajiem Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem
Pamatojoties uz normatīvo aktu un valsts uzraudzības programmu prasībām Veterinārās uzraudzības departaments organizē un nodrošina vienotu valsts uzraudzību un kontroli šādās jomās:
- dzīvnieku infekcijas slimību profilakse un apkarošana
- dzīvnieku aizsardzība un labturība
- veterināro zāļu aprite
- dzīvnieku barības un barības piedevu apritē, dzīvnieku ēdināšanā
- dzīvnieku izcelsmes pārtikā neizmantojamo produktu aprite atbilstoši kompetences sfēru sadalei
- dzīvnieku identifikācija un reģistrēšana, ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, dzīvnieku pārvietošana
- svaigpiena ieguves un pirmapstrādes higiēna
Departaments izstrādā procedūras, metodiskos norādījumus un rīkojumus attiecībā uz dzīvnieku veselību, labturību un aizsardzību, dzīvnieku barības apriti, svaigpiena primāro ražošanu, veterinārfarmaceitiskām darbībām un starptautisko tirdzniecību. Analizē epizootisko situāciju citās valstīs, lemj par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmu ieviešanu, apkopo un analizē rezultātus. Kontrolē dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikā neizmantojamo produktu eksporta un importa kravas. Nodrošina to, ka dzīvnieku turēšana un izmantošana atbilst dzīvnieku fizioloģiskajām un zoopsiholoģiskajām vajadzībām.
Teritoriālajā līmenī veterināro uzraudzību un kontroli, atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību nolikumam, PVD centrālajā aparātā izstrādātajām programmām un metodiskajiem norādījumiem, organizē un veic PVD teritoriālās struktūrvienības.
Uz augšu
Drukāt