Eksports

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports 

 

2020. gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 25,1% un par 19,7%. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 41,2 tūkst. t, savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 51,7 milj. EUR. Vairākus iepriekšējos gadus līderpozīciju zivju produkcijas eksportā saglabā ES valstis. Taču,  sakot  ar  2019. gadu zivju produkcijas eksporta struktūra izmainījās un  ES valstis zaudēja līderpozīciju un ierindojās otrajā vietā  aiz trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis). 2020.gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm samazinājās par 31,6%, vienlaikus samazinājās ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā no 35,0% (2019. gada 6 mēnešos) līdz 32,0%.

 

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Igaunija, Polija un Dānija – attiecīgi ar 8,2%, 6,4%, 4,5% un 4,0% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. Šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms uz katru no iepriekšminētām valstīm samazinājās. Visbūtiskāk Latvija zaudēja savas pozīcijas Dānijā – zivju produkcijas eksports uz Dāniju samazinājās par 60,4%. Zivju produkcijas eksports uz Poliju, Lietuvu un Igauniju samazinājās, attiecīgi par 31,5%, 30,4% un 15,9%. Turklāt samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā Bulgārija, Francija, Itālija, Īrija, Kipra, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Somija. Starp ES valstīm zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās  uz Beļģiju, Čehiju, Grieķiju, Horvātiju, Spāniju un Vāciju, bet pārmaiņas zivju produkcijas eksportā uz iepriekšminētām valstīm nebija nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju konservu eksporta apjomu.
 

2020. gadā I pusgadā līderpozīcijā ar 68,0% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās trešās valstis (ieskaitot NVS valstis), taču šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada I pusgadu zivju produkcijas eksporta apjoms arī uz šīm valstīm samazinājās par 21,6%. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka Latvijas tāljūras kuģu intensitāte, kas zvejoja zivis  Mauritānijas ūdeņos bija mazāka nekā  2019. gada I pusgadā.
 

Šī gada I pusgadā pirmajā vietā starp trešajām valstīm ar 34,3% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Kanāda. Otro vietu  ar 22,5% īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Ukraina.
 

Uz Norvēģijas tirgu zivju produkcijas eksportā ir saskatāms  kritums -  šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada I pusgadu zivju produkcijas eksports  no Latvijas uz Norvēģiju  samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē par 18,7%. Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, kā Austrija, Gruzija un Japāna, bet eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu.
 

Zivju produkcijas eksports uz Muitas savienības valstīm šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu palielinājās 2,3 reizes un šo valstu īpatsvars veidoja 7,0% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Zivju produkcija tika eksportēta uz  Baltkrieviju, Kazahstānu un Krieviju. Visbūtiskāk – 2,5 reizēs – pieauga zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Baltkrieviju, savukārt pieprasījums Kazahstānas tirgū palielinājās par 89,3%. 

 

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2020. gada I pusgadā, (% no kopējā apjoma, 41,2 tūkst. t)

 

 

 

Zivju konservu eksports 

 

Kā liecina statistikas dati, 2020. gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās palielinājās par 15,4% un veidoja 16,8 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs pieauga par 23,6% un eksporta vērtība sasniedza 54,5 milj. EUR.
 

Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā jau vairākus gadus saglabā ES valstis. Šī gada I pusgadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 16,1% un par 22,7%, savukārt ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada I pusgadu palielinājās par 0,3 procentu punktiem un veidoja 56,2% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma. Jāatzīmē, ka šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās sagatavotu un konservēto zivju eksports uz ES rietumdaļas valstīm. Galvenokārt pieauga sagatavotu un konservēto zivju eksporta apjomi uz Vāciju un Zviedriju, attiecīgi par 47,4% un 46,2%. Vienlaikus pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Dāniju, Franciju, Itāliju un Nīderlandi, kas pilnībā kompensēja eksporta apjoma kritumu uz Austriju, Beļģiju, Īriju un Portugāli. Jāatzīmē, ka šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms arī uz ES austrumdaļas valstīm. Starp ES austrumdaļas valstīm eksporta apjoma pieaugums bija Čehijas, Igaunijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas tirgū un tas kompensēja sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma kritumu uz tādām valstīm, kā Bulgārija, Lietuva un Rumānija.
 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports uz trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2019. gada I pusgadu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 14,7% un par 25,8%. Savukārt samazinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā  no 44,1% (2019. gada 6. mēnešos) līdz 43,8%.
 

2020. gada I pusgadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports tonnās uz NVS valstīm palielinājās par 9,3%. Visbūtiskāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz Azerbaidžānu (1,5 reizes) un Moldovu (par 26,1%), bet tajā pašā laikā Armēnija, Gruzija, Turkmenistāna bija starp tām NVS valstīm uz kurām zivju konservu eksporta apjomi samazinājās. Turklāt par 14,9% samazinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Muitas savienības valstīm - Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju. Šī gada I pusgadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz Muitas savienības valstīm nebija liels un sasniedza 212,9 t. Šo valstu īpatsvars veidoja tikai 1,3% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju apjoma.
 

Starp citām trešajām valstīm visbūtiskāk – par 76,8% palielinājās  pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem ASV tirgū. Turklāt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Ukrainu par 21,1%. Šobrīd Ukraina ar 17,2% īpatsvaru ieņem otro vietu aiz ES valstīm Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjomā. Vienlaikus samazinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Austrāliju (par 57,4%) un Ķīnu (par 26,2%).

 

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta struktūra 2020. gada I pusgadā, (% no kopējā apjoma, 16,8 tūkst. t)

2020. gada I pusgadā Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 57 valstīm.