Eksports

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports 

 

2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zivju produkcijas eksporta apjoms samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 24,9% un par 17,7%. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 97,7 tūkst. t. Savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 120,2 milj. EUR. Vairākus gadus līderpozīciju zivju produkcijas eksportā saglabāja ES valstis. Taču 2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, zivju produkcijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm samazinājās par 25,6%, vienlaikus samazinājās arī ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā līdz 36,5%.
 

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Igaunija, Dānija un Polija – attiecīgi ar 12,4%, 6,3%, 6,2% un 3,7% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu zivju produkcijas eksporta apjoms uz iepriekšminētām valstīm samazinājās. Visbūtiskāk Latvija zaudēja savas pozīcijas Lietuvā un Polijā – zivju produkcijas eksports  samazinājās, attiecīgi par 28% un 24%.  Zivju produkcijas eksporta apjoma kritums uz Dāniju  sasniedza 16,3%, Savukārt zivju produkcijas eksports uz Igauniju samazinājās par 9,2%. Turklāt samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā Beļģija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Lielbritānija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Spānija, Somija un Zviedrija. Starp ES valstīm zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās  uz Franciju Grieķiju, Itāliju, Īriju, Portugāli un Vāciju, bet pārmaiņas zivju produkcijas eksportā uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju produkcijas eksporta apjomu.  
 

2019. gadā līderpozīcijā ar 63,5% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās trešās valstis (ieskaitot NVS valstis), taču 2019. gadā salīdzinājumā ar  2018. gadu zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm samazinājās par 24,5%. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka Latvijas zvejniekiem samazinājās iespējas zvejot zivis Mauritānijas ūdeņos. Neskatoties uz to, ka zivju produkcijas eksports uz Mauritāniju salīdzinot ar 2018. gadu samazinājās  gandrīz uz pusi,   Mauritānijas īpatsvars  Latvijas kopējā zivju produkcijas ( bez konserviem) eksporta apjomā  veidoja būtisku daļu  – 30,9%.
 

Tai pašā laikā Norvēģijas tirgū ir saglabājušās pozitīvas tendences – jau otro gadu zivju produkcijas eksports uz Norvēģiju stabili pieaug.  2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu Latvija palielināja zivju produkcijas eksportu uz Norvēģiju par 8,6% tonnās un par 20,5% naudas izteiksmē. Uz Norvēģiju Latvija galvenokārt eksportēja saldētas mencas filejas.  Būtiski, gandrīz par divām trešdaļām  palielinājās saldēto brētliņu eksports uz Ganu sasniedzot 1,6 tūkst. t.  Latvija sāka eksportēt zivju produkciju uz Maroku un Kanādu un eksporta  apjomi bija pietiekoši lieli, lai pozitīvi ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu un mazinātu apjoma  kritumu no citām valstīm.
 

2019. gadā otrajā vietā starp trešajām valstīm ar 15,8% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas ( bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu palielinājās par  4,8%.
 

Zivju produkcijas eksports uz Muitas savienības  valstīm 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājās gandrīz 3 reizes, taču šo valstu īpatsvars  veidoja tikai 2,8% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Zivju produkcija tika eksportēta tikai uz Baltkrieviju un Kazahstānu.  Visbūtiskāk – vairāk nekā 4 reizes – pieauga zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Baltkrieviju, savukārt  pieprasījums Kazahstānas tirgū samazinājās par  4,5%.


Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2019. gadā (% no kopējā apjoma, 97,7 tūkst. t)

2019. gadā Latvijas uzņēmēji zivju produkciju kopumā eksportēja uz 48 valstīm.

 

 

Zivju konservu eksports 

Kā liecina statistikas dati, 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu  sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās palielinājās tikai  par 0,9% un veidoja 29,9 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs pieauga par 14,9% un eksporta vērtība sasniedza 91,4 milj. EUR. 
 

Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā jau vairākus gadus, saglabā ES valstis.  Taču ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gadu  samazinājās  par 1,7 procentu punktiem un veidoja 54,7% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma. Neskatoties uz to, ka 2019. gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās uz ES valstīm samazinājās par 2,2%, sagatavoto un konservēto zivju eksporta vērtība uz šīm valstīm palielinājās par 15,5%. Jāatzīmē, ka 2019. gadā  visbūtiskāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES rietumdaļas valstīm. Galvenokārt pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi  uz Nīderlandi, Lielbritāniju un Vāciju, attiecīgi par 660 t, 530 t un 200 t. Vienlaikus pieauga  sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Austriju, Dāniju, Grieķiju, Īriju, Portugāli, Spāniju, Somiju, un eksporta apjoma pieaugums uz iepriekšminētām   valstīm  kompensēja zivju konservu eksporta apjoma kritumu uz tādam valstīm kā, Beļģija, Francija, Itālija un Zviedrija. Savukārt eksporta apjoms tonnās uz ES austrumdaļas valstīm  salīdzinājumā ar 2018. gadu  samazinājās par 8,7%. Starp ES austrumdaļas valstīm eksporta apjoma neliels pieaugums bija tikai  Kipras un Polijas tirgū un tas nekompensēja sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma kritumu uz tādām valstīm, kā Bulgārija, Čehija, Igaunija,   Lietuva, Rumānija, Slovākija un Ungārija. 
 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports uz trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2018. gadu   palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 5% un par 13,5%.  Vienlaikus par 1,7% procentu punktiem palielinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā, sasniedzot  2019.gadā  45,3%. 
 

Starp NVS valstīm visbūtiskāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjums uz Turkmenistānu (par 30%) un Uzbekistānu (par 39%), turklāt Latvija saka eksportēt zivju konservus uz Tadžikistānu un Muitas savienības valstīm – Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu. Tomēr 2019. gadā  sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz Muitas savienības valstīm nebija liels un sasniedza 615 t. Starp Muitas ūnijas valstīm visbūtiskāk, vairāk nekā 2 reizes, pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Krieviju (192 t –2018.g. un  387 t – 2019.g.). Muitas ūnijas valstu īpatsvars veidoja tikai 2,1% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma. 
 

Armēnija, Azerbaidžāna un Moldova bija starp tām NVS valstīm uz kurieni zivju konservu eksporta apjomi samazinājās. Turklāt Latvija pārtrauca sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Kirgizstānu.
 

Starp citām trešajām valstīm  palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Austrāliju, Gruziju, Honkongu, Islandi, Japānu,  Korejas Republiku, kā arī uz Mongoliju, Serbiju, Singapūru un Taivānu. Turklāt par 5% palielinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem Ukrainas tirgū. Šobrīd Ukraina ar 17,9% īpatsvaru ieņēma otro vietu aiz ES valstīm no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma. 

 

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta struktūra 2019. gadā, (% no kopējā apjoma, 29,9 tūkst. t)

2019. gadā Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 64 valstīm.