Imports

 

Zivju produkcijas ( bez konserviem) imports

 

2020. gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas importa apjoms palielinājās tonnās par 17%, bet samazinājās naudas izteiksmē par 0,5%, kas ir izskaidrojams ar lielāku zivju produkcijas importu ar zemāku vērtību. Zivju produkcijas importa apjoms 2020.gada I pusgadā tonnās veidoja 39,0 tūkst. t, savukārt zivju produkcijas importa apmērs naudas izteiksmē sasniedza 78,3 milj. EUR.
 

2020. gada I pusgadā izmainījās arī ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā. Tā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 1,1 procentu punktiem pieauga ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importā.  ES valstu īpatsvars veidoja 73,5%, savukārt trešo valstu īpatsvars veidoja 26,5% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa. 
 

Šī gada I pusgadā līderpozīcijas starp zivju izejvielu piegādātājvalstīm ieņēma Lietuva, Islande, Igaunija, Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija un Dānija. Kopumā iepriekšminētās astoņas valstis šajā periodā veidoja 88,6% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma, tomēr šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importā salīdzinājumā ar 2019. gada I pusgadu samazinājās par 0,1 procentu punktiem. Samazinājās zivju produkcijas importa apjomi no Polijas (par 22,7%), Zviedrijas (par 11,5%) un Norvēģijas (par 10,4%),  savukārt pieauga  zivju produkcijas importa apjomi no Lietuvas (par 56,6%), Islandes (par 28,9%) un Igaunijas (par 24,8%).
 

2020. gada I pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu zivju produkcijas imports no trešajām valstīm palielinājās par 12,6%. Starp trešajām valstīm zivju produkcijas importa apjoms palielinājās no Argentīnas, Fēru salām, Marokas, Peru un Vjetnamas, turklāt Latvija saka importēt zivju produkciju no tādam valstīm, kā Indija, Kanāda un Jaunzēlande, bet pārtrauca zivju produkcijas importu no Krievijas, Mauritānijas un Urugvajas.

 

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2020. gada I pusgadā, (% no kopējā apjoma, 39,0 tūkst. t)

Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 35 valstīm.

 

 

Zivju konservu imports 

 

2020. gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 6,5% un par 3,5%. Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms 2020.gada I pusgadā tonnās veidoja 3,2 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju importa apmērs sasniedza 12,3 milj. EUR.
 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. Šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gadā I pusgadu sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms no ES valstīm samazinājās par 6,9%, un vienlaikus par 0,4 procentu punktiem samazinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā. 2020. gadā I pusgadā ES valstu īpatsvars veidoja 84,8% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma.
 

Šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju importa apjomi samazinājās no Grieķijas (par 87,7%), Vācijas (par 70,2%), Portugāles (par 60,6%), Zviedrijas (par 40,8%), Francijas (par 33,3%) un Nīderlandes (par 31,3%). Turklāt samazinājās sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms tonnās no Lietuvas par 2,6%, bet  tajā pašā laikā palielinājās no šīs valsts importēto sagatavoto un konservēto zivju vērtība par 8,6%. Neskatoties uz to, ka kopumā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm samazinājās, šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu palielinājās zivju konservu imports no tādam valstīm, kā Igaunija (par 69,5%), Spānija (par 39,2%), Beļģija (par 26,3%) un Itālija (par 21,8%). Vienlaikus šī gada I pusgadā Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto zivju produkciju no Bulgārijas, bet saka importēt  zivju konservus no Čehijas. Taču zivju konservu importa apjoma izmaiņas no šīm valstīm nebija tik būtiskas un nenozīmīgi ietekmēja sagatavoto un konservēto zivju importa apjomu.
 

Šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm samazinājās gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 4,3% un par 2,3%. Vienlaikus par 0,4 procentu punktiem palielinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, un šī gada I pusgadā tas veidoja 15,2%. Latvija šajā periodā sāka importēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus no Čīles, Filipīnām, Indijas, Kanādas, Krievijas un Maurīcijas. Turklāt Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā ASV, Islande, Ķīna, Norvēģija, Seišelu salas, Taizeme, Ukraina un Vjetnama, apjomam pieaugot no tādām valstīm kā Islande, Norvēģija, Ukraina un Vjetnama.

 

 

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa struktūra 2020. gada I pusgadā (% no kopējā apjoma, 3,2 tūkst. t)

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 31 valsts.
 

2020. gada I pusgadā ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva + 15,5 milj. EUR.