Imports

Zivju produkcijas ( bez konserviem) imports

 

2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) imports  palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 7,2% un par 2,8%. Latvija importēja 65,6 tūkst. t zivju produkcijas 149,6 milj. EUR vērtībā. Latvija galvenokārt importēja zivju produkciju no ES valstīm un pērn salīdzinājumā ar 2018. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) no šīm valstīm  palielinājās par  9,6% un veidoja 50,6 tūkst. t. Vienlaikus 2019. gadā izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā. Tā salīdzinājumā ar 2018. gadu, par 1,8 procentu punktiem pieauga ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importā.  ES valstu īpatsvars veidoja 77,1%, savukārt trešo valstu īpatsvars samazinājās un sastādīja 22,9% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa. 
 

2019. gadā līderpozīcijas starp zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lietuva, Polija, Igaunija, Zviedrija, Norvēģija, Islande, Dānija un Lielbritānija. Iepriekšminēto valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gadu  palielinājās par 0,7% un  veidoja 87,6% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma. Zivju produkcijas importa apjoms no Igaunijas, Lietuvas un Polijas palielinājās, turklāt nokritās zivju produkcijas importa apjomi no Dānijas (par 23%), Zviedrijas (par 15%), Norvēģijas (par 10%), Lielbritānijas (par 6%), kā arī no Islandes (par 4%). 

 

Nozīmīgāko valstu zivju produktu (bez konserviem) importa struktūra sugu griezumā (% no katras valsts kopējā importa apjoma)

 

Lietuva
(16,6 tūkst. t)

– atvēsinātas reņģes – 41,2 %
– atvēsinātas brētliņas – 15,9%
– lašu dzimtas zivis un to filejas – 9,3% 
– atvēsinās, saldētas siļķes un siļķu filejas – 8,0%
– saldētas makreles – 5,1%
– atvēsinās, saldētas mencas un mencu filejas – 1,9%

Polija
(10,6 tūkst. t)

– atvēsinātas reņģes – 84,6%
– atvēsinātas brētliņas – 7,2%
– atvēsinātas siļķes – 2,0%

Igaunija
(7,5 tūkst. t)

– atvēsinātas un saldētas brētliņas 45,0%
– saldētas siļķes un siļķu filejas 5,9%
– atvēsinātas reņģes 19,8% 
– saldētas makreles – 4,7%
– lašu dzimtas zivis – 13,6%

Zviedrija
(6,7 tūkst. t)

– atvēsinātas un saldētas mencas 46,1%
– lašu dzimtas zivis un to filejas 31,6%
– saldētas makreles – 9,0%
– saldētas siļķes un siļķu filejas 5,6%

Norvēģija
(6,3tūkst. t)

– saldētas siļķes un siļķu filejas 49,6%
– saldētas makreles 21,2%
– atvēsinātas un saldētas mencas – 10,0%
– lašu dzimtas zivis 14,7%

Islande
(3,9 tūkst. t)

– saldētas makreles – 82%
– makreļu filejas – 4,1%
– siļķu filejas – 8,1%

Dānija
(3,3 tūkst. t)

– lašu dzimtas zivis un to filejas – 75,5%
– zivju milti lietošanai pārtikā – 9,6%

 

2019. gadā zivju produkcijas importa apjoms tonnās no trešajām valstīm saglabājās 2018. gada līmenī, bet naudas izteiksmē palielinājās par 14,6%. Starp trešajām valstīm zivju produkcijas importa apjoms palielinājās no Argentīnas, ASV, Čīles, Krievijas, Ķīnas, Marokas un Vjetnamas, turklāt Latvija saka importēt zivju produkciju no tādam valstīm kā Mauritānija un Urugvaja, un pozitīvas izmaiņas zivju produkcijas importa apjomā no iepriekšminētām valstīm gandrīz pilnībā kompensēja zivju produkcijas apjoma kritumu no Fēru salām, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas. 

 

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2019. gadā, ( % no kopējā apjoma, 65,6 tūkst. t)

 

 

Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 30 valstīm.

 

 

Zivju konservu imports 

 

2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports  palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 7,7% un par 16,1%. Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms tonnās veidoja 6,9 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju importa apmērs sasniedza 26,8 milj. EUR. 
 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm un 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms  no ES valstīm būtiski palielinājās. Pieauga sagatavoto un konservēto zivju imports gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 10% un par 14%. Vienlaikus par 1,8 procentu punktiem palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā. 2019. gadā  ES valstu īpatsvars veidoja 85,1% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma.
 

Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma pieaugums gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē bija no Igaunijas, Itālijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Spānija, Vācijas un Zviedrijas.  Neskatoties uz to, ka kopumā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm palielinājās, 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās zivju konservu imports no tādam valstīm, kā Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Portugāle un Somija. Vienlaikus 2019. gadā Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto zivju produkciju no Austrijas, Čehijas, Īrijas, Maltas, Slovākijas un Ungārijas. Taču zivju konservu importa apjoma kritums no šīm valstīm nebija tik būtisks un neietekmēja sagatavoto un konservēto zivju importa apjomu.
 

2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu par 3,4% samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm, un vienlaikus par 1,7 procentu punktiem samazinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, un 2019. gadā tas veidoja 14,9%. Latvija saka importēt zivju konservus  no Ekvadoras, Filipīnām, Papua-Jaungvinejas un Peru, bet vienlaikus pārtrauca zivju konservu imports no Ganas un Kanādas. Bez tam  Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā ASV, Islande, Ķīna, Ukraina, Vjetnama, Čīle, Norvēģija, Seišelu salas, Turcijas un Taizeme,  bet tikai  no pēdējām piecām valstīm zivju konservu importa apjomi palielinājās.
 

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa struktūra 2019. gadā ( % no kopējā apjoma, 6,9 tūkst. t)

 


Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 31 pasaules valsts. 
 

Ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva un 2019.gadā veidoja  + 35,1 milj. EUR.