Infekciozais katarālais drudzis (IKD), ko sauc arī par zilās mēles slimību, ir vīrusa izraisīta dzīvnieku slimība, kuru galvenokārt pārnēsā asinssūcējas miģeles. IKD neapdraud cilvēku veselību vai pārtikas nekaitīgumu.

IKD konstatēšana Latvijā nenozīmē automātisku aizliegumu pārvietot dzīvniekus. Pārvietojot uzņēmīgus dzīvniekus uz citām valstīm, jāievēro attiecīgās dzīvnieku veselības un sertifikācijas prasības.

Ja dzīvniekam novērotas slimības pazīmes vai ir aizdomas par inficēšanos, nekavējoties sazinieties ar novietni apkalpojošo veterinārārstu.

Uzņēmīgie dzīvnieki

Ar IKD var inficēties liellopi, aitas, kazas, savvaļas atgremotājdzīvnieki, kā arī kamieļu dzimtas dzīvnieki, piemēram, lamas un alpakas. Slimības smagums atkarīgs no vīrusa serotipa un celma, dzīvnieka sugas, vecuma un veselības stāvokļa.

Smagāku slimības norisi biežāk novēro aitām. Liellopiem un kazām infekcija var noritēt bez izteiktām pazīmēm, tomēr arī liellopiem iespējama klīniski izteikta saslimšana, izslaukuma samazināšanās un reprodukcijas traucējumi.

Retos gadījumos inficēties var arī suņi un citi gaļēdāji, piemēram, apēdot inficētu abortēto augli vai placentu. Šādi materiāli jāsavāc un jāapsaimnieko atbilstoši prasībām, nepieļaujot dzīvnieku piekļuvi tiem.

Slimības izraisītājs un pārnešana

Slimību izraisa infekciozā katarālā drudža vīruss (BTV). Tam ir vairāki serotipi. Latvijā konstatēts vīrusa 3. serotips (BTV‑3).

Galvenais pārnešanas ceļš ir inficētu Culicoides ģints miģeļu kodumi. Miģeles var inficēties, barojoties uz inficēta dzīvnieka, un pēc vīrusa savairošanās pārnest to citiem uzņēmīgiem dzīvniekiem. Miģeles ir sastopamas arī Latvijā, un vējš tās var aiznest lielos attālumos.

Slimības izplatīšanos ietekmē miģeļu aktivitāte, temperatūra un citi laikapstākļi, kā arī inficētu dzīvnieku pārvietošana. Dzīvnieks bez redzamām slimības pazīmēm var būt vīrusa avots miģelēm.

IKD parasti neizplatās dzīvnieku savstarpējas saskares ceļā. Atsevišķos gadījumos vīrusu var pārnest arī ar inficētu reproduktīvo materiālu, piemēram, spermu, vai no grūsna dzīvnieka caur placentu uz augli. Veterināro manipulāciju laikā jāievēro higiēna un jānovērš asiņu pārnešana starp dzīvniekiem.

Slimības pazīmes

Aitām var novērot:

  • drudzi, nomāktību un atteikšanos no barības;
  • pastiprinātu siekalošanos, izdalījumus no deguna un mutes gļotādas bojājumus;
  • lūpu, mēles, galvas un zemžokļa pietūkumu;
  • apgrūtinātu elpošanu;
  • klibumu un iekaisumu naga kronīša apvidū;
  • abortus un vilnas bojājumus.

Dažkārt mēle kļūst zilgana skābekļa apgādes traucējumu dēļ, taču šī pazīme nav obligāta. Smagos gadījumos slimība var izraisīt dzīvnieka nāvi. Atveseļošanās var būt ilgstoša.

Liellopiem var novērot:

  • drudzi, nomāktību, apetītes zudumu un izslaukuma samazināšanos;
  • siekalošanos, izdalījumus no deguna, mutes un acu apsārtumu;
  • erozijas un citus bojājumus ap nāsīm, uz purna, mutes gļotādā un uz pupiem;
  • klibumu un apsārtumu naga kronīša apvidū;
  • abortus, nedzīvi dzimušus vai ar attīstības traucējumiem dzimušus pēcnācējus.

Kazām infekcija var noritēt bez izteiktām pazīmēm, tomēr saslimšana ir iespējama. Arī citiem uzņēmīgiem dzīvniekiem veselības pārmaiņas jāizvērtē veterinārārstam.

Zilgana mēle nav pamatnosacījums, lai rastos aizdomas par IKD. Diagnozi nevar noteikt tikai pēc ārējām pazīmēm — tās apstiprināšanai nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi.

Rīcība aizdomu gadījumā un ārstēšana

Nekavējoties sazinieties ar apkalpojošo veterinārārstu. Informējiet par novērotajām pazīmēm, skarto dzīvnieku skaitu un nesenajiem dzīvnieku ievešanas vai pārvietošanas gadījumiem. Līdz veterinārārsta norādījumu saņemšanai neplānojiet dzīvnieku pārvietošanu.

Specifiskas pretvīrusu ārstēšanas nav. Veterinārārsts izvēlas simptomātisku un atbalstošu ārstēšanu atbilstoši dzīvnieka stāvoklim. 

Latvijā IKD pirmo reizi laboratoriski apstiprināts 2026. gada oktobrī. PVD 2026. gada 27. oktobrī informēja par BTV‑3 konstatēšanu diviem liellopiem saimniecībā Dienvidkurzemes novadā valsts uzraudzības programmas ietvaros.

Aktuālā informācija par konstatētajiem gadījumiem un teritorijām, kas jāņem vērā, izvērtējot dzīvnieku pārvietošanas nosacījumus, pieejama PVD paziņojumos un interaktīvajā kartē

Informatīva prezentācija "Zilās mēles slimība Latvijā"

Būtiskākais dzīvnieku turētājiem: IKD konstatēšana nenozīmē automātisku dzīvnieku izvešanas aizliegumu. Pārvietošanas iespējas izvērtē atbilstoši izcelsmes vietai, dzīvnieku grupai, pārvietošanas mērķim un galamērķim. Detalizēta informācija sniegta 5. un 6. sadaļā.

IKD konstatēšana pati par sevi nav pamats vispārējam dzīvnieku vai dzīvnieku produkcijas pārvietošanas aizliegumam Latvijas teritorijā. Joprojām jāievēro vispārējās dzīvnieku veselības, identifikācijas, pārvadāšanas, labturības un pārtikas aprites prasības, kā arī veterinārārsta un PVD norādījumi.

Tas nenozīmē, ka dzīvnieku ar slimības pazīmēm drīkst pārvadāt neatkarīgi no tā veselības stāvokļa. Par šāda dzīvnieka turpmāko rīcību konsultējieties ar veterinārārstu.

Pārvietošanai uz citām ES dalībvalstīm būtiska ir slimības konstatēšana vismaz 150 km rādiusā ap izcelsmes novietni pēdējo divu gadu laikā pirms plānotās nosūtīšanas. Šī teritorija jāņem vērā, izvērtējot piemērojamās IKD prasības.

Šis divu gadu laikposms tiek vērtēts attiecībā pret nosūtīšanas datumu. Ja tiek konstatēti jauni gadījumi, var mainīties gan kartē attēlotā teritorija, gan konkrētai novietnei piemērojamais statuss. 

Dzīvnieku aizsardzība saimniecībā

Lai mazinātu inficēšanās risku un slimības radītos zaudējumus:

  • kopā ar veterinārārstu izvērtējiet vakcināciju pret attiecīgo BTV serotipu;
  • regulāri novērojiet dzīvnieku veselību un nekavējoties ziņojiet veterinārārstam par aizdomīgām pazīmēm;
  • iegādājoties dzīvniekus, izvērtējiet to izcelsmi, veselības informāciju un piemērojamos pārvietošanas nosacījumus;
  • jauniegādāto dzīvnieku atsevišķu turēšanu, novērošanu un nepieciešamos izmeklējumus plānojiet kopā ar veterinārārstu; atsevišķa turēšana bez aizsardzības pret miģelēm pati par sevi nenovērš IKD pārnešanu;
  • iespēju robežās ierobežojiet miģeļu piekļuvi dzīvniekiem, īpaši rītausmā un vakara krēslā; parasta turēšana kūtī pati par sevi negarantē aizsardzību;
  • uzturiet novietnes apkārtni sakoptu, novērsiet nevajadzīgu mitruma un organisko atlieku uzkrāšanos

Insekticīdu vai repelentu piemērotību izvērtējiet kopā ar veterinārārstu. Lietojiet tos atbilstoši instrukcijai, ievērojot paredzēto dzīvnieku sugu, apstrādes biežumu un, ja piemērojams, ierobežojumu periodu pienam un gaļai. Apstrāde negarantē pilnīgu aizsardzību pret inficēšanos un automātiski neapliecina pārvietošanas prasību izpildi.

Vakcinācija

Vakcinācija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt IKD radīto saslimšanu un zaudējumus. Vakcīna jāizvēlas atbilstoši dzīvnieku sugai, attiecīgajam vīrusa serotipam un konkrētās vakcīnas lietošanas nosacījumiem.

Latvijā konstatēts BTV‑3, tādēļ ganāmpulka aizsardzībai jāizvērtē vakcinācija pret šo serotipu. Vakcinācija pret BTV‑3 nenodrošina aizsardzību pret citiem serotipiem, piemēram, BTV‑8.

Aizsardzība neveidojas uzreiz pēc injekcijas. Nepieciešamais devu skaits, intervāli starp devām, imunitātes izveidošanās laiks un revakcinācijas nepieciešamība jāvērtē konkrētās vakcīnas zāļu aprakstā.

Vakcinācija var būt arī viens no dzīvnieku pārvietošanas nosacījumu izpildes veidiem, taču tā automātiski nenozīmē, ka dzīvnieku uzreiz drīkst nosūtīt uz citu valsti. Jāievēro piemērojamie termiņi, dokumentēšanas un citas prasības.

Informācija par Latvijā reģistrētajām veterinārajām zālēm

Par vakcīnas izvēli, lietošanas iespējām un faktisko pieejamību konsultējieties ar veterinārārstu. 

No 2026. gada 1. novembra piemēro atjauninātas ES prasības saistībā ar IKD. ES regulējumā vairs nepiemēro iepriekšējo IKD oficiāli brīvas valsts vai zonas statusu sistēmu. Tomēr slimības konstatēšana konkrētajā teritorijā joprojām ir būtiska dzīvnieku pārvietošanas nosacījumu izvērtēšanā.

Dzīvnieki turpmākai turēšanai

Pārvietojot dzīvniekus audzēšanai, nobarošanai vai citai turpmākai turēšanai, piemērojamos nosacījumus nosaka atbilstoši sugai un dzīvnieku grupai. Prasības var attiekties arī uz citiem uzņēmīgiem turētiem dzīvniekiem, piemēram, briežu un kamieļu dzimtas dzīvniekiem, ne tikai liellopiem, aitām un kazām.

Pārvietošana ir iespējama, ja izpildīts attiecīgajam sūtījumam piemērojamais prasību kopums. Tas var balstīties uz:

  • dzīvnieku izcelsmi un uzturēšanos teritorijā, kurā noteiktajā rādiusā un laikposmā slimība nav konstatēta;
  • regulējumā paredzētu riska mazināšanas pasākumu izpildi, piemēram, vakcināciju, izmeklējumiem vai uzturēšanos sezonāli no pārnesējiem brīvā teritorijā;
  • galamērķa dalībvalsts paziņotām atkāpēm un to nosacījumu izpildi.

Atsevišķs negatīvs laboratoriskā izmeklējuma rezultāts vai apstrāde pret miģelēm pati par sevi ne vienmēr ir pietiekama. Jāizpilda viss konkrētajam pārvietošanas variantam paredzētais nosacījumu kopums.

Dzīvnieki tiešai nosūtīšanai uz kautuvi

Dzīvniekiem, kurus pārvieto tieši uz kautuvi citā ES dalībvalstī, IKD dēļ nav piemērojami izmeklēšanas vai vakcinācijas nosacījumi kā dzīvniekiem turpmākai turēšanai. Tomēr jāievēro šai pārvietošanai piemērojamās veselības, sertifikācijas un citas prasības. 

Galamērķa dalībvalstu noteiktās atkāpes

Galamērķa dalībvalstis var atļaut dzīvnieku saņemšanu ar atvieglotiem IKD nosacījumiem. Lai šādas atkāpes varētu piemērot, galamērķa dalībvalstij par tām jāinformē Eiropas Komisija un pārējās dalībvalstis.

Nosacījumi var atšķirties atkarībā no dzīvnieku sugas, vecuma, izcelsmes teritorijā konstatētajiem serotipiem un galamērķa. Tie var ietvert vakcināciju, noteiktā laikā veiktus laboratoriskos izmeklējumus vai konkrētus aizsardzības pasākumus pret miģelēm.

Pārvietojot dzīvniekus uz tām valstīm, kuras nav noteikušas atkāpes un nav minētas tabulā, attiecas pamata prasības, kas minētas EK Regulas 2020/688 IX pielikuma 1.daļas 1.un 2.punktā. REGULA (ES) 2020/688

Rīcība pirms izvešanas

1. Noskaidrojiet galamērķa valsti, dzīvnieku saņemšanas vietu un pārvietošanas mērķi.

2. Savlaicīgi sazinieties ar PVD teritoriālo struktūrvienību, lai precizētu piemērojamos nosacījumus un sertifikācijas kārtību.

3. Kopā ar veterinārārstu ieplānojiet vajadzīgo vakcināciju, izmeklējumus un citus pasākumus, ievērojot noteiktos termiņus.

Eksports

Izvedot dzīvniekus uz valstīm ārpus ES, jāievēro konkrētās galamērķa valsts importa prasības un attiecīgajā veterinārajā sertifikātā paredzētie nosacījumi. ES dalībvalstu atkāpes automātiski neattiecas uz eksportu uz trešajām valstīm.

Galamērķa valsts var noteikt papildu prasības vai ierobežojumus saistībā ar IKD konstatēšanu izcelsmes valstī vai teritorijā. Pirms eksporta plānošanas savlaicīgi sazinieties ar PVD, lai noskaidrotu aktuālās sertifikācijas prasības un karantinēšanas periodus.

Imports

Dzīvnieku ievešanai no trešajām valstīm piemēro ES vienotās importa prasības. Jāizvērtē izcelsmes valsts vai teritorijas atbilstība, konkrētās dzīvnieku kategorijas ievešanas iespējas un prasītās dzīvnieku veselības garantijas.

Atbilstību apliecina noteiktā parauga veterinārais sertifikāts. Jāievēro arī attiecīgajam sūtījumam piemērojamās robežkontroles prasības. Pirms dzīvnieku iegādes trešajā valstī noskaidrojiet importa nosacījumus PVD.

Vai IKD ir bīstams cilvēkiem?

Nē. IKD neapdraud cilvēku veselību vai pārtikas nekaitīgumu. Dzīvnieku izcelsmes produktu apritē joprojām jāievēro vispārējās pārtikas drošuma prasības un lietoto veterināro zāļu ierobežojumu laiks.

Vai dzīvnieks var būt inficēts bez slimības pazīmēm?

Jā. Infekcija var noritēt bez redzamām pazīmēm. Šāds dzīvnieks var būt vīrusa avots miģelēm, tādēļ dzīvnieka ārējais izskats vien neapliecina tā atbilstību pārvietošanas prasībām.

Vai zilgana mēle ir obligāta slimības pazīme?

Nē! Zila mēle atsevišķos gadījumos novērojama tikai aitām. Aizdomas par saslimšanu var radīt drudzis, siekalošanās, mutes gļotādas bojājumi, galvas pietūkums, klibums, izslaukuma samazināšanās vai aborti. Par pazīmēm nekavējoties informējiet veterinārārstu.

Vai IKD konstatēšana nozīmē aizliegumu pārvietot dzīvniekus Latvijā?

Nē! Tomēr jāievēro dzīvnieku veselības, labturības un pārvadāšanas prasības. Dzīvnieka ar slimības pazīmēm pārvietošanu vispirms izvērtējiet kopā ar veterinārārstu.

Vai dzīvniekus no 150 km teritorijas drīkst izvest uz citu ES valsti?

Jā! Izpildot piemērojamo prasību kopumu vai galamērķa dalībvalsts paziņotos atkāpju nosacījumus. 

Vai vakcinētu dzīvnieku drīkst uzreiz izvest?

Nē! Jāņem vērā konkrētā vakcīna, imunitātes izveidošanās laiks un attiecīgajam pārvietojumam noteiktie nosacījumi. Izvešanu plānojiet savlaicīgi kopā ar veterinārārstu un PVD.

Vai pietiek ar vienu negatīvu analīzi vai apstrādi ar repelentu?

Ne vienmēr. Izmeklējuma metode, parauga ņemšanas laiks un pārējie nosacījumi ir atkarīgi no galamērķa valsts prasībām. Izvešanu plānojiet savlaicīgi kopā ar veterinārārstu un PVD.

Kur vērsties pēc palīdzības?

Par dzīvnieka veselību un vakcināciju sazinieties ar apkalpojošo veterinārārstu. 

Par pārvietošanas nosacījumiem un sertifikāciju — ar PVD teritoriālo struktūrvienību.

PVD kontaktinformācija