Lai Latvijā reģistrētu jaunu uztura bagātinātāju, Pārtikas un veterinārā dienestā (PVD) ir jāiesniedz:

  1. paziņojumu uztura bagātinātāju reģistrācijai, kurš ir pieejams ŠEIT
  2. uztura bagātinātāja marķējuma paraugu oriģinālvalodā (piemēra, kastīte, etiķete vai arī skaidri redzama fotokopija no iepakojuma oriģināla ar salasāmu tekstu, vai makets ieskanētā veidā). Ja oriģināls tiks sagatavots latviešu valodā. pēc uztura bagātinātāja reģistrācijas papildus ir jāiesniedz apliecinājums, ka oriģināls tiks iesniegts dienestā pēc tā sagatavošanas
  3. marķējuma teksta paraugu un citu informāciju latviešu valodā, kas tiks pievienota uztura bagātinātājam (nosūtot arī elektroniski uz e-pasta adresi nrd@pvd.gov.lv).

Papildu informācija par uztura bagātinātāju reģistrāciju ir pieejama ŠEIT

Informācija par valsts nodevām pieejama ŠEIT

Vēršam Jūsu uzmanību, ka valsts nodevu apmērus šobrīd nosaka MK noteikumi Nr.1145

Papildus informējam Jūs, ka PVD mājaslapā ir pieejamas vadlīnijas par uztura bagātinātājiem, kuras varētu Jums palīdzēt sagatavojot dokumentus reģistrācijai. Tās ir pieejamas ŠEIT

Neatrodu likumus un norādes, kam tieši ir jābūt norādītam uz pārtikas iepakojuma, šajā gadījumā runa iet par importētām sulām un nektāriem. Vai primāri vienkārši jābūt iztulkotai visai ražotāja informācijai, paļaujoties, ka ražotājs, kas atrodas LT ir nodrukājis marķējumu atbilstoši EU direktīvām?

Galvenās marķēšanas prasības ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.1169/2011 (2011.gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr.1924/2006 un (EK) Nr.1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk - Regula Nr.1169/2011). Savukārt sulām marķējuma prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumos Nr.1113Prasības attiecībā uz augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem”. Tulkojums ne vienmēr garantēs, ka informācija, kas obligāti jānorāda marķējumā, būs norādīta kā to paredz Regula Nr.1169/2011 un Noteikumi Nr.1113.

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp, paplašinot mazumtirdzniecības veikala asortimentu ar pārtikas produktiem, uzņēmumam  jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pirms tirdzniecības uzsākšanas ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD pārvaldē, kura atrodas vai nu tuvāk Jūsu dzīvesvietai vai uzņēmuma atrašanās vietai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Informācija uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama: https://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/partikas-uzraudziba/uznemuma-registracija?nid=2518#jump’.

Neskaidrību gadījumos  Jūs variet vērsties arī PVD pārvaldēs. Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejama PVD publiskajā interneta mājaslapā: https://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/kontakti-un-darba-laiks/teritorialas-strukturvienibas?nid=2547#jump

Attiecībā uz grieztu dārzeņu tirgošanu, norādām, ka Jums jānodrošina marķējuma informācija, kuru nosaka Regula Nr.1169/2011 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02011R1169-20180101&qid=1588765241998&from=EN. Tāpat norādām, ka attiecībā uz augļiem, dārzeņiem ir Komisijas īstenošanas Regula (ES) Nr.543/2011 (2011. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu, un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari.

Man ir jautājums par alus gatavošanu. Hobija līmenī to daru savā virtuvē un izgatavoto lietoju pats. Rodas doma, ka varētu to reģistrēt un sākt nodarboties ar alus brūvēšanu un tirgošanu. Jautājums man ir tāds, vai es to varu turpināt darīt savā virtuvē? Reģistrēties kā alus mājražotājs un līdzīgi kā vīna mājražotāji, darīt to savās mājās, kas manā gadījumā ir dzīvoklis.

Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma (turpmāk - Likums) 9.panta pirmo daļa alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta. Iepriekš minētais aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu likuma "Par akcīzes nodokli" 3.panta ceturtās daļas 1.punktā minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu personiskajam patēriņam (Likuma 9.panta otrā daļa). Ņemot vērā iepriekš minēto, PVD tiek reģistrēti alkoholisko dzērienu ražotāji nevis mājražotāji.

Ja vēlaties ražot alu, tad ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD), kā tas noteikts Pārtikas aprites uzraudzības likuma (1998.03.20) 5.pantā. Reģistrācijas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” (turpmāk- Noteikumi). Reģistrācijai PVD teritoriālajā struktūrvienībā vai pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) jāiesniedz iesniegums (Noteikumu 1.pielikums), dokumenta kopija, kas apliecina tā tiesības darboties attiecīgajās būvēs (telpās), un plāna kopiju teritorijai un telpām, kurās darbosies uzņēmums, kā to noteic Noteikumu 24. un 24.1punkts. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Noteikumu 2.1. punktu Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas procedūru uzsāk pēc attiecīgās būves nodošanas ekspluatācijā. Savukārt Būvniecības likuma 21.panta 2.daļa noteic, ka būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam.

Vispārīgās prasības telpām ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1568962918621&uri=CELEX:02004R0852-20090420. Līdz ar to telpām alus ražošanai jābūt tādām, kas ļauj īstenot labu pārtikas higiēnas praksi, tostarp aizsardzību pret piesārņojumu. Minēto Regulu un specifiskos normatīvos aktus varat aplūkot PVD mājaslapā: https://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/alkoholisko-dzerienu-razosana?id=7700#jump

Alus nozarei ir pieejamas vadlīnijas “Labas higiēnas prakses vadlīnijas”: https://www.zm.gov.lv/partika/statiskas-lapas/partikas-higiena?nid=650#jump, kuras varat piemērot savā darbībā. Savukārt par mazās alus darītavas statusa iegūšanu kā arī par nodrošinājumiem un par licenču izsniegšanas kārtību varat interesēties Valsts ieņēmumu dienestā.

Sakiet, lūdzu, kuri MK noteikumi nosaka, ka pārtikas ražotājam (dotajā gadījumā interesē skābā krējuma produkcija) jāuzrāda produkta derīguma termiņš pēc iepakojuma atvēršanas? Ja tāds ražotājam tomēr nav jānosaka, tad kā pircējs var zināt, cik ilgi drīkst produktu lietot?

Saskaņā ar Pārtikas aprites likuma 7.pantu. (1) “Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām”.

Tātad, pats ražotājs ir atbildīgs par obligātās informācijas norādi produkta marķējumā. Savukārt tas, kāda obligātā informācija ir jānorāda produkta marķējumā ir noteikts Reg .Nr.1169/2011  9.pantā, tostarp 1.g) punkts nosaka, ka marķējuma jānorāda minimālais derīguma termiņš vai “Izlietot līdz” datums, un 1.f) nosaka, ka jānorāda jebkuri īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi.

Minētās Regulas 25.panta 2.daļā ir paskaidrots, ka “lai būtu iespējams pareizi uzglabāt vai lietot pārtikas produktu pēc iepakojuma atvēršanas, attiecīgajā gadījumā norāda glabāšanas apstākļus un/ vai izlietošanas termiņu”. Šādu norādi – “pēc atvēršanas izlietot līdz…” parasti piemēro produktiem ar garu derīguma termiņu, piem. sulām, kuras pēc atvēršanas ir jāizlieto noteiktā laikā. Ja ražotājs uzskata, ka produkts pēc atvēršanas, uzglabājot to noteiktajos apstākļos (temperatūrā) var saglabāt savas īpašības un ir nekaitīgs līdz derīguma termiņa beigām, tad šādu norāde  nav nepieciešama.

Lietot norādi “Proteīniem bagāts produkts” nav atļauts. .

Ir atļautas uzturvērtības norādes, kas uzskaitītas Regulas Nr. 1924/2006 pielikumā un atbilst regulā paredzētajiem nosacījumiem, piemēram:

  1. “Proteīna avots” - Norādi, ka pārtikas produkts ir proteīna avots, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja vismaz 12 % no produkta enerģētiskās vērtības nodrošina proteīns;
  2. “Daudz proteīna” - Norādi, ka pārtikas produkts satur daudz proteīna, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja vismaz 20 % no produkta enerģētiskās vērtības nodrošina proteīns.

Uzņēmējam, kas sniedz uzturvērtības norādi, ir jāpamato šādas norādes lietošana un pēc PVD pieprasījuma jāsniedz visi attiecīgie elementi un  dati, kas apliecina atbilstību minētās regulas prasībām.

Tāpat obligāts ir produkta uzturvērtības marķējums, kas jānorāda atbilstoši Regulas Nr.1169/2011 prasībām.

Regula Nr.1924/2006 pieejama šeit:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1589369506082&uri=CELEX:02006R1924-20141213

Regula Nr.1169/2011 pieejama šeit:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1589370564765&uri=CELEX:02011R1169-20180101

Lai pārdotu paipalu olas, Jums Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) ir jāsaņem atļauja olu realizācijai nelielos apjomos gala patērētājam vai mazumtirdzniecībā (MK noteikumi Nr.235 no 03.05.2017.gada “ Prasības olu apritei nelielā apjomā”):

  • lai saņemtu iepriekš minēto atļauju Jums ir jāgriežas PVD teritoriālajā struktūrvienībā (turpmāk-TSV) pēc Jūsu dzīves vietas un Jums ir jāiesniedz iesniegums (elektroniski, papīra formātā vai piesakot pa tālruni), ka vēlaties uzsākt olu realizāciju tieši galapatērētājam; iesniegumā nepieciešama šāda informācija: 1) ganāmpulka īpašnieka vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un ganāmpulka un novietnes reģistrācijas numurs LDC lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā; 2) kopējais putnu skaits novietnē, kā arī dējējputnu skaits; 3) to putnu suga vai sugas, no kuriem iegūst olas;
  • pēc iesnieguma saņemšanas TSV veterinārie inspektori ar Jums sazināsies un vienosieties par datumu, kad tiks veikta pārbaude Jūsu  novietnē, pirms atļaujas izsniegšanas;
  • prasības, kas jāievēro, lai varētu tirgot olas vietējā tirgū tieši galapatērētājam noteiktas 2010. gada 14. septembra  Ministru kabineta noteikumos  Nr. 235 no 03.05.2017.gada “ Prasības olu apritei nelielā apjomā”. Tāpat jāievēro MK noteikumos Nr.5 no 02.01.2008.gada “ Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības” noteiktās prasības un  Jums būs jāveic izmeklējumi saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 6. novembra noteikumos Nr. 741 „Noteikumi par kārtību, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam” noteiktajām prasībām;
  • lonkrētāku informāciju Jūs saņemsiet no PVD inspektoriem, kuri veiks pārbaudi novietnē pirms atļaujas izsniegšanas.

Vēlos uzdot jautājumu par bērnudārzu: par pārtikas piegādi ēdināšanas blokā-piemēram, atnāk prece,spaiņi ,slēgti iepakojumi (cīsiņi,ievārījums,utt.) vai pieņemot prece vēl ir jānodezinficē vai arī pietiek, ja ir dezinficēts rokas, ir cimdi,sejas maska,dezinficētas virsmas?

Pārtikas uzņēmumam ir jāievēro gan laba higiēnas prakse, gan arī drošības pasākumi, kas noteikti ārkārtējās situācijas laikā.  Regulējums nenosaka obligātu prasību dezinficēt pārtikas produktu iepakojumu. Pašlaik nav zinātnisku pētījumu, kas pierādītu, ka Covid-19 vīruss tiktu pārnests ar pārtiku vai pārtikas iepakojumu.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem, iepakojumu var noslaucīt  ar vienreizējas lietošanas papīra dvieli, ja preces paredzēts uzglabāt ledusskapī, tad, ja iespējams, var noņemt ārējo iepakojumu. Iepakojuma tīrīšanai nevajag izmantot balinātāju. Pēc rīkošanās ar iepakojumu obligāti jāmazgā rokas.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi par rīcību ar pārtiku, pārtikas iepakojumu pieejami Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR mājas lapā:

https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/covid-19-partika-vide-un-majdzivnieki

Ieteikumi pirmssskolas izglītības iestādēm pieejami Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā:

https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/pirmsskolas-izglitibas-iestade/

Vasaras sezonā plānoju nodarboties ar ielu tirdzniecību - cukurvates ražošanu un tās pārdošanu. Esmu reģistrējusies kā mobilais ēdināšanas uzņēmums. Vēlējos noskaidrot, ja plānoju cukurvati arī pārdot plastmasas spainīšos tikai gala patērētājiem, kā līdzņemšanas produktu, vai uz spainīšiem ir jābūt marķējumam?

Saskaņā ar 2015.gada 20.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 595 ''Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku'' 8.punktu, pārtiku, ko piedāvā pārdošanai gala patērētājiem un ielu tirdzniecības vietā iesaiņo pēc patērētāja lūguma vai fasē tiešai pārdošanai, nav nepieciešams papildus marķēt. Taču šajā gadījumā informāciju par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, sniedz mutiski, ievērojot šādas prasības:

  • pārtikas izplatīšanas vietā novieto skaidri saskatāmu, salasāmu un neizdzēšamu rakstisku norādi par to, kur un kādā veidā var saņemt šo informāciju;
  • izplatīšanas vietā pēc patērētāja lūguma pirms preces iegādes informāciju sniedz nekavējoties un bez papildu samaksas.

Pilns saraksts ar vielām un produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību, ir pieejams Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem II pielikumā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32011R1169

Kārtību, kādā pārtikas apritē iesaistītās personas izglītojamas pārtikas higiēnas jomā nosaka Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi Nr. 545 “Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā”.

Atbilstoši noteikumu prasībām, personām, kas ir ieguvušas profesionālo kvalifikāciju kādā pārtikas nozares specialitātē (tostarp, arī pavāra vai konditora kvalifikāciju) mācību kurss “Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” nav nepieciešams. Tomēr gadījumos, ja profesionālo kvalifikāciju ieguvusi persona uzsāk darbu pārtikas apritē un no kvalifikācijas iegūšanas brīža pagājuši vairāk nekā 12 mēneši vai arī persona ilgāk nekā trīs gadus nav bijusi nodarbināta pārtikas apritē, minētais mācību kurss, stājoties darbā, ir jānoklausās. Atkārtotas apmācības minētajiem darbiniekiem nav nepieciešamas.

Pārējiem uzņēmuma darbiniekiem, kuriem nav profesionālās kvalifikācijas pārtikas nozarē,  mācību kurss jānoklausās stājoties darbā un pēc tam atkārtoti reizi 3 gados.

Šobrīd pārtikas atkritumu apritē jāpiemēro 2004.gada 29.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma VI nodaļas " Pārtikas atkritumi" nosacījumi (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02004R0852-20090420&rid=1).

Kur atrodami noteikumi par to, kam jābūt norādītam produkta nosaukumā mazumtirdzniecībā? Piemēram, veidojot cenu zīmes, nosaukumu pārtikas vai nepārtikas preces tirdzniecībai internetā. Par informāciju, kas jānorāda produkta kartiņa man ir skaidrs, bet neatrodu noteikumus tieši par pašu produkta noteikumu.

Vispārīgas prasības pārtikas produktu marķēšanai un informācijas sniegšanai ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (turpmāk - Regula). Regulas 17.pantā un VI pielikumā ir noteiktas īpašas prasības pārtikas produkta nosaukuma lietošanai. Kā arī Regulas 14. pants nosaka, ka piedāvājot fasētus pārtikas produktus pārdošanai ar tālsaziņas līdzekļu starpniecību (t.sk. tirdzniecība internetā), pirms pirkuma veikšanas, patērētājam jābūt pieejamai informācijai par pārtikas produkta nosaukumu (kāds ir norādīts uz produkta marķējuma), alergēniem, sastāvdaļām, neto daudzumu, uzturvērtību, uzglabāšanas un lietošanas nosacījumiem u.c., izņemot informāciju par derīguma termiņu. Pārtikas produktu piegādes brīdī jābūt pieejamai visai obligātai informācijai, ieskaitot arī informāciju par derīguma termiņu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu nosaka, ka uzņēmumu telpas, kur uzglabā pārtiku, jātur tīras, un tās jāuztur labā kārtībā un stāvoklī. Uzņēmumu telpu izvietojums, projekts, konstrukcija, atrašanās vieta un lielums ļauj veikt atbilstošu uzturēšanu, tīrīšanu un/vai dezinfekciju, nepieļauj vai samazina piesārņojumu, kas izplatās pa gaisu. Līdz ar to uzņēmuma pienākums ir izstrādāt tīrīšanas un mazgāšanas programmu (attiecīgi nosakot arī uzkopšanas veidu), un to arī ievērot. Normatīvais akts konkrēti nenosaka kādu aprīkojumu izmantot un kādu nedrīkst izmantot.

Vēlos uzzināt, kādi dokumenti vajadzīgi, lai tirgotu savu produkciju no automašīnas. Ar ko jāsāk, lai viss būtu likumiski un tirgošanās noritētu bez starpgadījumiem (sodiem, brīdinājumiem). Tirgošanā tiks piedāvāti dārzeņi, augļi,ogas no pašu dārza. Un ja tirgo savu produkciju no automašīnas, ir vajadzīgs reģistrēt uzņēmumu?

Augu izcelsmes produktu izplatīšanu nelielā apjomā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.499 “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”. Noteikumi nosaka, ka nereģistrēties Pārtikas un veterināra dienestā drīkst vien fiziskas personas - augu izcelsmes produktu augļu, ogu un dārzeņu primārie ražotāji, kuri izplata pašu audzētos produktus ierobežotā, normatīvajos aktos noteiktā daudzumā, piemēram, ne vairāk kā 300 kg tomātu gadā. Primārais ražotājs veic kalendāra gadā produktu apjoma uzskaiti, dokumentējot informāciju par produktu nosaukumu, ieguves vietu, realizēto produktu daudzumu kilogramos (dienā un kopā kalendāra gadā), produkta realizācijas datumu un realizācijas vietu, kā arī produktu tirdzniecības vietā nodrošina uzskaites žurnālu, ko uzrāda pēc Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas pieprasījuma. Gadījumā, ja esiet zemnieku saimniecība vai SIA, tad Jums nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Tāpat Jums būs jāreģistrējas, ja tirgosiet citu zemnieku produkciju, vai ievestos augļus un dārzeņus.

Pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD pārvaldē, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Uzņēmuma reģistrācija notiek 5-7 darba dienu laikā. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€.  Informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama: https://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/partikas-uzraudziba/uznemuma-registracija?nid=2518#jump

Atsevišķi transportlīdzeklis PVD nav jāreģistrē.

No Jūsu uzdotā jautājuma nav saprotams ar ko vēlaties nodarboties, proti, vai Jūs vēlaties piegādāt malto gaļu veikalam, vai tikai tirgot veikalā, vai malt veikalā uz vietas un pārdot galapatērētājam?

Jebkurā gadījumā uzņēmumam, kas iesaistās pārtikas apritē ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD). Informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama ŠEIT.

Visus Jūs interesējošos jautājumus var uzdot arī PVD teritoriālajām struktūrvienībām, atkarībā no teritorijas, kurā plānojat darboties vai jau darbojaties. Teritoriālo struktūrvienību kontakti pieejami ŠEIT.

Šis uztura bagātinātājs ir reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā un Uztura bagātinātāju reģistrā tas atrodams ar reģistrācijas numuru 9956.

Līdz šim sūdzības par šo uztura bagātinātāju nav saņemtas.

Žāvētus augļus, kas satur sēra dioksīdu, atļauts izplatīt skolās papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei līdz 2017. gada 1. janvārim.

Savukārt žāvētu augļu, kas satur konservantu E202 (Kālija sorbātu), izplatīšana skolās, papildus kompleksai un izvēles ēdienkartei vai izmantošana ēdienu gatavošanā, nav atļauta.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” 17. punktā noteikto, operators ( saimniecība) attiecīgajā institūcijā, kurā tas ir iesniedzis iesniegumu par iekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, iesniedz iesniegumu ar pamatojumu atļaujas saņemšanai attiecībā uz Komisijas Regulas Nr. 889/2008  42.panta a) apakšpunktā  minēto atļauju (cālīšu iegādei  no konvencionālās saimniecības). Pieteikumu izvērtēs un par piešķirto atļauju Jūs informēs kontroles institūcija.

Pieteikuma veidlapa un noteiktie kritēriji atļaujas saņemšanai  bioloģiskajā lauksaimniecībā pieejami attiecīgās  kontroles institūcijas mājaslapā:

Sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte”

Valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”

Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra noteikumu Nr.685 „Prasības uztura bagātinātājiem” 3.punktā ietvertā paziņošanas un reģistrācijas prasība attiecas uz uztura bagātinātājiem, kuri tiek laisti tirgū Latvijā. Gadījumā, ja uztura bagātinātājs netiks laists Latvijas tirgū, tas nav jāreģistrē PVD uztura bagātinātāju reģistrā.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta pirmo daļu pārtikas uzņēmums iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts. Informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju ir pieejama šeit 

Man ir jautājums par pārtikas piedevu CDB eļla. Mans radinieks no ASV vēlās man atsūtīt šo eļļu, jo šis šobrīd ir labākais līdzeklis pret stresu. Pie mums Latvijā to nav iespējams iegādāties. ASV un cik zinu ar daudzās ES valstīs šī eļļa ir brīvā apritē. Vai pie mums viņu neuzskatīs par nelikumīgu, jo viela, no kā šī eļļa ir gatavota kanabiols?

Kanabidiols (CBD) ES ir neatļauta jaunā pārtika (nonauthorised novel food).

Sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa) sēklas un no tām iegūti produkti, piemēram, eļļa, sviests, Eiropas Savienībākā pārtika ir atļauti.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumiem Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” (http://likumi.lv/doc.php?id=121086 ), atsevišķi no kaņepēm iegūti produkti ir iekļauti Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā. Tie ir kanabiss, kanabisa sveķi, eļļa, ekstrakti un tinktūras, kā arī no kanabinola atvasināti savienojumi (izņemot kanabidiolu - CBD).

Neraugoties uz to, ka kanabidiols (CBD) nav ietverts kontrolējamo narkotisko vielu sarakstā, un arī Eiropas Savienībā produkti, kuru sastāvā ir šie viela, ir pieejami, tomēr šīs vielas izmantošana Eiropas Savienībā pārtikā nav atļauta.

Tā ir uzskatāma par neatļautu jaunas pārtikas sastāvdaļu, kurai pirms tās izmantošanas uzsākšanas pārtikas produktos ir nepieciešams riska novērtējums.

Jaunas pārtikas sastāvdaļu, kuru uzskata par neatzītu (CBD) nav atļauts ievest Eiropas Savienībā, t.sk. Latvijā.

Sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa) sēklas un no tām iegūtos produktus, piemēram, eļļa, sviests, Eiropas Savienībā ir atļauts ievest.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.352 (Rīgā, 2006.gada 2.maijā) “Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās”, PVD pārtiku nekontrolē, ja privātpersona starptautiskā pasta sūtījumā nosūta pārtiku, kura nav paredzēta komerciāliem mērķiem (svars nepārsniedz 1 kg).

Ja sējas kaņepju (Cannabis sativa subsp. sativa) sēklu un no tām iegūtie produktu sūtījums pārsniedz 1kg, tad tiekveikta kontrole. Informācija par kontroles veikšanu ir atrodama šeit

Lai Jūs varētu pats piegādāt savu audzēto trušu gaļu veikaliem, kura iegūta atzītā uzņēmumā, Jums jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā savā saimniecībā izaudzētu dzīvnieku gaļas piegādātājam (saskaņā ar PVD pamatdarbības veidu klasifikatoru kods 28.2). Informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama ŠEIT

Piegādājot trušu gaļu Jums jānodrošina produktu piegāde atbilstošā temperatūrā, kā arī jānodrošina produkta marķējums un izsekojamība.

Normatīvo aktu prasības pieejamas ŠEIT

Kautuvju darbību reglamentē vairāki normatīvie akti. Lai saņemtu interesējošo informāciju, vispirms ir jābūt informācijai par iespējamo kaušanas apjomu un  vēlamo gaļas tirgu.

Iespējamas dažādas putnu gaļas tirgus iespējas:

  1. gala patērētājs un mazumtirdzniecība Latvijas teritorijā  (PVD reģistrēta kautuve MK noteikumi Nr. 1393 (08.12.2009.) ,,Veterinārās prasības  mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā’’);
  2. tikai Latvijas teritorijā bez ierobežojumiem, izņemot pārdošanu pārstrādei PVD atzītā uzņēmumā (PVD atzīta kautuve vietējam tirgum atbilstoši MK noteikumiem Nr. 328 (18.06.2013.) ,,Prasības kautuvēm , kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū’’);
  3. gaļas realizācija bez tirgus ierobežojumiem Latvijā, Eiropas savienībā t.sk. eksports uz trešajām valstīm (atbilstoši ES regulām 852/2004, 853/2004 un citiem normatīvajiem aktiem).

Iesakām apsvērt tirgus iespējas un pēc tam saņemt sīkāku konsultāciju kādā no PVD teritoriālajām pārvaldēm. PVD teritoriālo struktūrvienību kontakti pieejami ŠEIT

Man ir trīs mēnešus jauns kucēns, diezgan liels augumā. Vai es drīkstu kopā ar savu suni iet iepirkties veikalos? Lūgums atbildēt parasto cilvēku valodā. Likumus esmu izlasījusi, neko neesmu saparatusi...vieni vari, citi nevar... Tāpēc ar norādīju gan suņa vecuma, gan aptuvenos izmērus.

Jūs esat sapratusi pilnīgi pareizi – neviens normatīvais akts jeb noteikumi neaizliedz ne veikalā, ne kafejnīcā atrasties ar mājdzīvnieku. To izlemj katrs uzņēmums (veikals, kafejnīca) pats un parasti pie ieejas piestiprina attiecīgu norādi.

Taču dzīvnieka īpašnieka tiesības un pienākumi ir aprakstīti MK noteikumos Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, kuros ir teikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir tiesības kopā ar dzīvnieku atrasties ārpus dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja dzīvnieks netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai. Dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.

Tātad, ja veikals to pieļauj un Jūsu dzīvnieks neapdraud apkārtējos, Jūs ar dzīvnieku varat atrasties veikalā.

Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma (1998.03.20) 5.panta 3.punktu pārtikas uzņēmumi var iesaistīties pārtikas apritē (darbībās, kas saistītas ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam), ja tie reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā un saskaņā ar 3.panta 1.punktu ievēro Eiropas Komisijas regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu prasības.

Minētās regulas II. pielikuma I., II. un III. nodaļā ir aprakstītas prasības dažādām pārtikas apritē iesaistītām telpām, bet V nodaļā noteiktas prasības aprīkojumam.

Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas kārtība noteikta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.

Saskaņā ar iepriekš minētajiem Noteikumiem, pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz PVD teritoriālajā struktūrvienībā iesniegums uzņēmuma reģistrācijai vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejama ŠEIT

Informācija par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju pieejama ŠEIT

Pārtikas aprites uzraudzības likuma 7.pantā teikts, ka pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām un 8.pantā norādīts, ka uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

Sīkāku informāciju par prasībām pārtikas apritē iesaistītajam varat atrast ŠEIT

Interesējos par prasībām kādas ir piemērojamas mazajai alkohola ražotnei, ja tiek plānots ražošanu veikt pašreizējā saimniecības ēkā! Ēka ir nodrošināta ar ūdens piegādi! Papildus nepieciešamības gadījumā, var tikt izmantotas, blakus esošajā (~10m attālumā) dzīvojamā mājā, virtuve un vannas istaba ar dušu.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9. panta pirmā daļa paredz, ka alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta. Minētā likuma 9. panta otrā daļa paredz, ka šis aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu likuma "Par akcīzes nodokli" 3. panta ceturtās daļas 1.punktā minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu personiskajam patēriņam. Līdz ar to, ja vēlaties ražot alkoholiskos dzērienus, Jums jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā ražotājam. Ar reģistrācijas kārtību varat iepazīties šeit

Savā darbībā uzņēmumam jāievēro higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu. Ar minēto Regulu un specifiskajiem normatīvajiem aktiem varat iepazīties šeit

Papildus informējam, ka par nodrošinājumiem un par licenču izsniegšanas kārtību varat interesēties Valsts ieņēmumu dienestā.

Latvijas Republikas teritorijā pārtikas preces atļauts tirgot līdz to derīguma termiņa beigām (ieskaitot pēdējo derīguma termiņa dienu).  Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 14.panta otro daļu tikai pārtika, kurai jau beidzies derīguma termiņš, tiek atzīta par izplatīšanai nederīgu. Tāpēc katrs patērētājs pats var izvēlēties pirkt vai nepirkt pārtikas produktu tā pēdējā derīguma termiņa dienā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” 51.punktu, ēdināšanas bloka vadītājs, saskaņojot ar iestādes ārstniecības personu (ja tāda ir) vai ar iestādes vadītāju vai viņa pilnvarotu personu, izstrādā ēdienkarti vienai līdz divām nedēļām. Izglītības iestādē izglītojamo ēdināšanu nodrošina atbilstoši Ministru kabineta  2012.gada 13.marta noteikumiem Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”.

Ēdienkartes ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) saskaņotas netiek, bet PVD pārtikas inspektori, veicot izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudes, kontrolē to atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ar izglītības iestādes vadību saskaņotajām ēdienkartēm ir jābūt izvietotām apmeklētājiem pieejamā vietā, kur Jūs tās varat redzēt. 

Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta prasībām, uzņēmumiem, kas iesaistās pārtikas apritē ir jāreģistrē sava darbība Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pirms ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas Jums ir jāiesniedz PVD teritoriālajā pārvaldē iesniegums reģistrācijai vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Pēc iesnieguma saņemšanas PVD piecu darba dienu laikā reģistrē uzņēmumu. Informāciju par reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un PVD pārvalžu atrašanās vietu Jūs varat atrast šeit

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem jāievēro pārtikas apritē noteiktās higiēnas prasības. Vispārējās higiēnas prasības pārtikas aprites uzņēmumiem, tostarp arī bērnudārzos, noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulas Nr. 852 par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā. Specifiskās prasības pirmskolas izglītības iestādēm, tostarp arī ēdināšanai, noteiktas Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu", kā arī Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumu Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” 1.pielikumā.

Ja Jūsu bakalaura programmā bija iekļautas higiēnas apmācības, tad Jums tas nav nepieciešams. Arī no ES valsts pavāram ir jābūt kvalifikācijas apliecinošam dokumentam un tad šādas apmācības nav nepieciešamas.

Mājas apstākļos, tajā skaitā mājas virtuvē, atļauts nodarboties ar augu izcelsmes produktu pārstrādes darbībām, ja tiek izpildītas normatīvo aktu prasības pārtikas apritei, jo ikvienam pārtikas apritē iesaistītajam dalībniekam jānodrošina pārtikas nekaitīgums neatkarīgi no tā, kādās telpās pārtika tiek ražota. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – Regula Nr.852/2004). Prasības telpām, ko galvenokārt izmanto kā privātmājas un, kur regulāri laišanai tirgū tiek gatavota pārtika, ieskaitot mājas virtuvi, noteiktas Regulas II pielikuma III nodaļā. Prasības paredz, ka ciktāl praktiski iespējams, telpas jāveido un jāuztur tīri un labā kārtībā un tādā stāvoklī, lai izvairītos no piesārņojuma riska, jo īpaši tā, ko rada dzīvnieki un kaitēkļi.

Detalizētāku informāciju par prasībām produktu ražošanai mājas apstākļos var atrast šeit

Nitrātu maksimāli pieļaujamais līmenis noteikts Eiropas Komisijas Regulas (EK) Nr.1881/2006 ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 1. sadaļā tikai spinātiem, salātiem, pārstrādātai graudu pārtikai un pārtikai zīdaiņiem un maziem bērniem.

Minētā Regula neparedz pieļaujamās nitrātu normas kartupeļiem, līdz ar to, izmeklējot tos laboratoriski, iegūto rezultātu nav iespējams salīdzināt. Tādējādi PVD nav pamata ņemt paraugus kartupeļiem laboratoriskajai kontrolei uz nitrātiem.

PVD pats neveic laboratoriskos izmeklējumus. Valsts uzraudzības ietvaros ņemtie paraugi tiek nosūtīti laboratoriskajiem izmeklējumiem uz zinātnisko institūtu BIOR. Informāciju par laboratorijām, kas sniedz šādus pakalpojumus un analīžu izmaksām ir pieejama internetā.

Jums taisnība, jo Latvijā nav noteikumu, kas atļautu vai aizliegtu olu mazgāšanu pirms olu realizācijas tirgū.

Saskaņā ar KOMISIJAS REGULAS (EK) Nr. 589/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz olu tirdzniecības standartiem 2. pantu 2.punktu. A šķiras olas ne pirms, ne pēc šķirošanas nemazgā un netīra, izņemot 3. pantā paredzēto gadījumu:.

3. pants. Mazgātas olas  1.  Dalībvalstis, kuras 2003. gada 1. jūnijā atļāva iepakošanas centriem mazgāt olas, var turpināt atļaut to darīt, ja šie centri darbojas saskaņā ar valstu rokasgrāmatām par olu mazgāšanas sistēmām. Mazgātas olas drīkst tirgot tikai tajās dalībvalstīs, kurās ir izdotas šādas atļaujas.

12. pants Iesaiņojumu marķēšana

1.  Uz A šķiras olu iesaiņojumu ārējās virsmas ir viegli pamanāma un skaidri salasāma norāde ar šādu informāciju:

           e) vārdi “mazgātas olas” – olām, kuras mazgātas atbilstīgi šīs regulas 3. panta nosacījumiem.

Olas parasti nevajadzētu mazgāt vai tīrīt pirms realizācijas tirgū, jo šādas rīcības rezultātā var bojāt olas čaumalu, kas ir efektīvs šķērslis baktēriju iekļūšanai ar virkni antibakteriālu īpašību. Tomēr dažus apstrādes veidus, piemēram, olu apstrādi ar ultravioletajiem stariem, nevajadzētu uzskatīt par tīrīšanas procesu. Turklāt A šķiras olas nevajadzētu mazgāt, jo mazgāšanas laikā vai pēc tās iespējams sabojāt fizisko barjeru, piemēram, kutikulu. Šāds bojājums var veicināt baktēriju iekļūšanu olā caur čaumalu un mitruma zudumu, tādējādi palielinot risku patērētājiem, jo īpaši – ja nav optimālu turpmāko žāvēšanas un uzglabāšanas nosacījumu.

Prasības ielu tirdzniecībai nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. Saskaņā ar minēto noteikumu prasībām ielu tirdzniecība ir ar pašvaldību saskaņojamais tirdzniecības veids, un pārtikas preču pārdošanas tirdzniecību drīkst veikt tirdzniecības dalībnieki, kuriem ir tiesības iesaistīties pārtikas apritē.

Tiesības iesaistīties pārtikas apritē ir uzņēmumiem, kas ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama ŠEIT

Papildus informāciju par uzņēmuma reģistrāciju un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī Jums tuvākajā PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejams ŠEIT

Mūsu izglītības iestādes ēdināšanas blokam nepieciešams aktualizēt Paškontroles sistēmas rokasgrāmatu HACCP. 1) ja rokasgrāmatā veicam izmaiņas, kas saistītas ar iestādes adreses maiņu, likuma pantiem, kas vairs nav aktuāli (grāmatu nav nepieciešams veidot no jauna, tikai aktualizēt jau esošo), vai šīs izmaiņas drīkst veikt mūsu organizācijas pārstāvis, kurš saņēmis apliecību par HACCP principu piemērošanu pārtikas produktu higiēnas un nekaitīguma nodrošināšanai? 2)šobrīd r-grāmatā minēts, ka olas jādezinficē šķīdumā, jāskalo ūdenī. Kurā likumā tas ir noteikts? 3)vai uz vietas iesaldētiem produktiem (augu valsts) derīguma termiņš ir tikai 3 mēneši? 4)r-grāmatā minēts, ka ledusskapis jāatsaldē 1x mēnesī. Vai šo punktu varam dzēst, ja šobrīd virtuvē izmanto ledusskapi, kas pats veic atsaldēšanas funkciju 5)šobrīd r-grāmatā minēts, ka dažādās situācijās risinājumu rod pavārs sadarbībā ar medmāsu (saskaņo ēdienkarti, novērtē produktu neatbilstību). Kā rīkoties, ja skolā reāli nestrādā medmāsa? Vai šīs funkcijas tad var pildīt kāds no valdes? 6)vai un kādos noteikumos minēts, ka dzīvnieku izcelsmes produktu uzņēmums tiek identificēts ar ovālo zīmogu? Vai tas attiecas arī uz zemnieku saimniecību - mājražotāju?

  1. Uzņēmumā ir jābūt nozīmētai atbildīgajai personai par paškontroles sistēmas izstrādāšanu, ieviešanu un uzturēšanu. Minētai personai, ja nepieciešams, piesaistot uzņēmuma darbiniekus vai citas kompetentas personas, ir pienākums aktualizēt paškontroles dokumentāciju, veicot visas nepieciešamās izmaiņas.
  2. Normatīvajos aktos nav noteikta prasība obligāti dezinficēt olas, bet uzņēmums, izvērtējot apdraudējumus saistībā ar produktu, nosaka kontroles pasākumus to novēršanai, ja nepieciešams, arī olu dezinfekciju.
  3. Ieteicamie atvēsināto un saldēto produktu uzglabāšanas laiki ir atrodami Labas higiēnas prakses vadlīnijās atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumiem, kas ir pieejamas ŠEIT
  4. Paškontroles sistēmā uzņēmums pats nosaka kontroles un uzraudzības pasākumus, tostarp arī ledusskapja atlaidināšanas, tīrīšanas un dezinfekcijas kārtību.
  5. Izglītības iestādes vadība ir atbildīga par bērnu ēdināšanu, tāpēc jautājumus par ēdienkartes atbilstību, produktu un ēdienu novērtēšanu vajadzētu risināt sadarbībā ar iestādes vadību.
  6. Veselības un Identifikācijas marķējumu (ovālo zīmogu) dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula Nr.853/2004  ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtību reglamentē 2009.gada 7.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.742 “Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība”.

Saskaņā ar iepriekšminētajiem Ministru kabineta noteikumiem:

  1. dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kas atzīti par izplatīšanai nederīgiem, pārtikas uzņēmums izmanto vai iznīcina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002;
  2. pārtikas uzņēmums pēc izplatīšanai nederīgu augu izcelsmes un jaukto pārtikas produktu (pārtikas produkti, kas sastāv no augu un dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām) konstatēšanas veic vienu no šādām darbībām:
  • pārtikas produktu izmanto par dzīvnieku barības sastāvdaļu, ja tas nav bijis saskarē ar termiski neapstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām dzīvnieku barības nekaitīguma prasībām;
  • pārtikas produktu iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbībām ar atkritumiem.

Skolās papildus izvēles un kompleksajai ēdienkartei atļauts izplatīt sausmaizītes, ja tiek ievērotas MK noteikumu Nr. 172/2012  prasības.

Papildus PVD rakstiska atļauja nav nepieciešama.

Prasības pārtikas aprites telpām, kuras izmanto rūpnieciskajām darbībām, ir noteiktas EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma 1.un 2.nodaļā.

Regula nenoteic pārtikas aprites telpu un to apdares materiālu veidus, bet uzliek par pienākumu pārtikas ražošanas uzņēmumam nodrošināt, ka telpu, kur pārtiku sagatavo, apstrādā vai pārstrādā, projekts un izvietojums ļauj īstenot labu pārtikas higiēnas praksi, tostarp aizsardzību pret piesārņojumu starp darbībām vai to laikā, tajā skaitā griesti jāveido un jāapdarina tā, lai aizkavētu netīrumu uzkrāšanos un lai samazinātu kondensēšanos, nevēlama pelējuma augšanu un daļiņu izplatību.

Atkarībā no ražotā produkta veida un ražošanas darbībām, uzņēmums, izvērtējot iespējamos piesārņojuma riskus, izvēlas attiecīgo telpu apdares materiālu, ņemot vērā attiecīgā materiāla tīrīšanas, un ja nepieciešams, dezinficēšanas iespējas. 

Privātpersonām nav jāreģistrējas PVD tikai tādā gadījumā, ja tās izplata/pārdod svaigus augu izcelsmes primāros produktus nelielos apjomos galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam (veikaliem). To nosaka 2010.gada 1.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.499 “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”, kuros noteikti arī produktu nelielie apjomi. Noteikumi neattiecas uz produktu piegādi pārstrādes uzņēmumam, līdz ar to privātpersonām, kas vēlas pārdot savus audzētus augļus un ogas pārstrādes uzņēmumam, ir jābūt reģistrētam PVD. Lai reģistrētos PVD, ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā atrodaties. Reģistrācija PVD ir bez maksas.

Detalizētāka informācija par reģistrāciju

Pārtikas uzņēmums, tostarp arī alus bārs, pirms darbības uzsākšanas ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Pieteikums un citi dokumenti iesniedzami attiecīgā teritoriālā PVD pārvaldē (pēc Jūsu faktiskās adreses). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet šeit

Organizējot savu darbu bārā Jums ir jāievēro vispārīgās higiēnas prasības, tostarp prasības telpām, iekārtām, aprīkojumam, personālam, pārtikas produktiem u.c., kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu.

Jums jāievēro arī citu pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības, piemēram, jānodrošina izcelsmi apliecinoši dokumenti pārtikas produktiem; darbiniekiem (bārmeņiem) jāveic obligātās veselības pārbaudes un personas medicīniskās grāmatiņas jāuzglabā kontroles institūcijai pieejamā vietā; darbiniekiem jānoklausās mācību kurss „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” u.c.

Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu un par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu.

Informācija uzņēmējiem, tostarp, pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti un labas higiēnas prakses vadlīnijas pieejamas nozares portālā sadaļā Pārtikas uzraudzība

Neskaidrību gadījumā Jūs varat sazināties ar PVD teritoriālo pārvaldi (pēc uzņēmuma faktiskās adreses), lai saņemtu nepieciešamo informāciju.

Uztura bagātinātājs "Extra strength Omega – 3 fish oil" (ražotājs - Ayanda AS, Skippergaten 47, N-9008 Tromsø, Norvēģija; izplatītājs - DirectMarketing OU, Narva mnt. 5, Tallinn, Igaunija) ir reģistrēts PVD uztura bagātinātāju reģistrā ar reģistrācijas Nr.8579, un to ir atļauts izplatīt Latvijā, un tas ir paredzēts, lai bagātinātu uzturu ar omega - 3 taukskābēm.

PVD uztura bagātinātāju reģistrs ir pieejams šeit 

Vēlos atvērt mazumtirdzniecibas pārtikas preču veikalu. Kādi dezinfekcijas lidzekļi ir vajadzīgi veikala plauktu, grīdas, roku dezinfekcijai? Vai japasūta specializēti vai pietiek ar tādiem, kurus var nopirkt parastā veikalā? Vai jābūt noslēgtam līgumam par grauzēju deratizāciju veikalam?

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp tirgojot pārtikas produktus mazumtirdzniecībā, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts kādi tieši dezinfekcijas līdzekļi jāizmanto pārtikas uzņēmumā, tas ir atkarīgs no uzņēmuma darbības veida, izplatāmo produktu sortimenta, aprīkojuma un citiem apstākļiem. Dezinfekcijas līdzekļiem jābūt paredzētiem lietošanai pārtikas uzņēmumos.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas Nr.852 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma IX nodaļas 4.punkts nosaka, ka pārtikas uzņēmumā ir jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai apkarotu kaitēkļus. Uzņēmumam ir tiesības izvēlēties slēgt pastāvīgu līgumu par kaitēkļu apkarošanu vai arī izmantot firmas pakalpojumus tikai nepieciešamības gadījumā. PVD inspektori, veicot pārbaudes, pārliecinās vai uzņēmumā nav kaitēkļi vai grauzēji vai arī to klātbūtni apliecinošas pazīmes.

Papildus informāciju par pārtikas produktu tirdzniecību un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Teritoriāloo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija pieejama šeit

Saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu Paziņojums par uzturvērtību pārtikas produktiem obligāti ir jānorāda no 2016.gada 13.decembra, izņemot regulas V pielikumā norādītajiem produktiem, tai skaitā arī amatnieciski ražotiem ( nevis mājas apstākļos ražotiem) produktiem.

Uzņēmumi, kas Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā reģistrēti kā pārtikas ražotāji mājas apstākļos, bet neatbilst šo noteikumu 4. punktā minētajiem kritērijiem, 30 procentu saražotās pārtikas bez uzņēmuma atzīšanas drīkst piegādāt saviem mazumtirdzniecības uzņēmumiem līdz 2017. gada 1. jūlijam.

Mājražotāji, kas atbilst šo noteikumu 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, visu saražoto dzīvnieku izcelsmes pārtiku bez uzņēmuma atzīšanas drīkst piegādāt saviem mazumtirdzniecības uzņēmumiem līdz 2017. gada 1. jūlijam (Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumi Nr.358 2015.gada 30.jūnijā Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos ražotu vai gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku).

Pārtikas apritē drīkst iesaistīties tikai PVD reģistrēts uzņēmums, tāpēc, kad esat nolēmuši uzsākt savu mājražošanas darbību, Jums ir jāreģistrējas PVD. Vispirms Jums jāaizpilda pieteikums uzņēmuma reģistrācijai un vai nu personiski jāiesniedz tajā PVD pārvaldē, kuras pārraudzības teritorijā darbosies mājražošanas uzņēmums, vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja elektroniskais dokuments noformēts atbilstoši) uz e-pastu pvd@pvd.gov.lv vai uard@pvd.gov.lv.

Informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju pieejama šeit

Reģistrācija PVD ir bezmaksas. Ja izvēlaties iegūt PVD reģistrācijas apliecību, tā izmaksās 1,42 eiro.

Prasības, kas jāievēro ražotājiem, kas gatavo produktus mājas apstākļos pieejamas šeit

Lai ievestu medu no Baškīrijas (RU), jāievēro sekojošas prasības:

  • medus importētājam Latvijā ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā kā pārtikas apritē iesaistītam uzņēmumam. Sīkāku informāciju par reģistrāciju jums sniegs tuvākā PVD teritoriālā pārvalde. Pārvalžu kontaktinformāciju atradīsiet šeit
  • medus sūtījumam ir jāpievieno Krievijas veterinārā dienesta izsniegts veterinārā sertifikāta oriģināls. Sertifikāta paraugs ir noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/759 (2016. gada 28. aprīlis), ar ko izveido tādu trešo valstu, to daļu un teritoriju sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj ievest Savienībā konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, nosaka prasības sertifikātiem, groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un atceļ Lēmumu 2003/812/EK II pielikumā VII daļā;
  • medus krava ir jāuzrāda PVD robežkontrolei pirmajā vietā, kur krava šķērso valsts robežu. Latvijas robežkontroles punkti un kontaktinformācija atrodami iepriekš minētajā PVD mājas lapā, kur sadaļā “Robežkontrole” – kontroļu veidi un prasības – veterinārā kontrole atradīsiet sīkāku informāciju par kontroles procedūru, kā arī kārtību kādā ir iesniedzams PVD kontroles punktam iepriekšējais paziņojums par gaidāmo, kontrolei pakļauto kravu.

Mājas apstākļos izgatavojam dažādas pārtikā lietojamas eļļas un sulas ( smiltsērkšķu, kaņepju, ķirbju, mārdadžu utt.). Lai varētu to realizēt tirgū - nepieciešama produktu reģistrācija PVD. Kas nepieciešams, lai to izdarītu un kā to izdarīt? Rīgas Centrāltirgus laboratorijas darbinieki skaidroja, ka veikt minētās darbības var arī elektroniski.

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp ražojot pārtikas produktus mājas apstākļos, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

Attiecībā par pārtikas produktu tirdzniecību, PVD paskaidro, ka jāņem vērā tas, kā tiks klasificēti produkti - kā parastā pārtika (šādā gadījumā produktus nav nepieciešams reģistrēt), vai kā uztura bagātinātāji/diētiskā pārtika (šādi produkti gan ir jāreģistrē PVD). Informācija par pārtikas produktu reģistrāciju pieejama šeit

Ja Jums nepieciešama konsultācija, Jūs to varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Teritoriālo pārvalžu kontaktinformācija pieejama šeit

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp pārdodot žāvētus augļus, Jums jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Uzņēmuma reģistrācija notiek 5 darba dienu laikā un ir bez maksas,  tomēr ja vēlaties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama šeit

Reģistrējas tajā PVD teritoriālajā struktūrvienībā, kuras uzraudzības teritorijā faktiski atradīsies Jūsu uzņēmums. Ja tā būs Rīga, tad Jums jāvēršas PVD Rīgas pilsētas pārvaldē. Kontakti pieejami šeit

Uzņēmumam savā darbībā, gan tirgojot telpās, gan ielu tirdzniecības vietās, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā noteiktās prasības. Veicot pārtikas produktu tirdzniecību Jums būs nepieciešama personas medicīniskā grāmatiņa. Ja Jūs tirgosiet nefasētus žāvētus augļus un Jums nav profesionālā kvalifikācija pārtikas nozares specialitātē, tad uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, jānoklausās trīs astronomiskās stundas garu mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" par to saņemot apliecību. Savukārt, ja Jūs tirgosiet fasētus žāvētus augļus, neatverot un nemainot iepakojumu, tad apmācību kurss "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" Jums nav nepieciešams.

Tirgojot nefasētu pārtiku Jums jāievēro Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra  noteikumu Nr.595 „Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku” prasības informācijas sniegšanai galapatērētājiem. Realizējot fasētus augļus Jums jānodrošina produktu marķējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu  (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu. Obligātais ziņu uzskaitījums ir norādīts Regulas 1169/2011 9.pantā.

Prasības ielu tirdzniecībai noteiktas Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumos Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”.

Augu izcelsmes produktu, tostarp arī kartupeļu,  ražotājiem jāievēro  Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumos Nr.499  “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam un nelielā apjomā” noteiktās prasības. Saskaņā ar noteikumu 4.punktu ražotājam ir jāveic piegādāto produktu apjoma uzskaite, dokumentējot produkta nosaukumu, ieguves vietu, realizēto produktu daudzumu kilogramos, produkta realizācijas datumu un realizācijas vietu. Savukārt, ēdināšanas uzņēmumam, pieņemot no fiziskas personas produktus, jāreģistrē informācija par produkta nosaukumu, piegādāto apjomu, ieguves vietu, piegādes datumu, kā arī produkta ražotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi.

Vai es, kā darba devējs, drīkstu pielaist darbiniekus(pavārus, trauku mazgātājus, viesmīļus u. tml, kuri piedalās kādā no pārtikas aprites posmiem) darbā, ja sanitārajā grāmatiņā ģimenes ārsts ir devis atļauju pielaist darbā, bet minētajiem darbiniekiem nav veikta bakterioloģiskā izmeklēšana zarnu infekcijas slimību (vēdertīfa, šigelozes, salmonelozes) izraisītāju noteikšanai?

Obligāto veselības pārbaužu kārtība noteikta Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.494 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”. Saskaņā ar minēto noteikumu I pielikumu, bakterioloģiskā izmeklēšana zarnu infekcijas slimību (vēdertīfa, šigelozes, salmonelozes) izraisītāju noteikšanai pārtikas apritē nodarbinātiem paredzēta veicot pirmreizējo veselības pārbaudi. Iepazīstoties ar pārbaužu rezultātiem ģimenes ārsts veic ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā, sniedzot (vai nesniedzot) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā. Citu ārstu speciālistu ieraksti nav obligāti.

Papildus PVD norāda, ka ārstniecības personas, tostarp ģimenes ārsta, kompetencē ir izvērtēt nepieciešamību veikt papildus izmeklējumus saslimušām vai inficētām personām un personām, par kurām ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka tās ir inficējušās ar profesionālo darbību ierobežojošām infekcijas slimībām.

Vai nebūtu iespējams aizliegt pārtikas veikaliem tirgot cepumus no kastēm, kurus pircējs var pats iesvērt?Jo nevienmēr ir nodrošināti cimdi vai lāpstiņas cepumu iesvēršanai un bieži arī pircēji neizmanto cimdus un lāpstiņas un ņem ar plikām rokām (netīrām,saskrāpētām brūcēm un nezin kad vēl mazgātām) un ja pēc tāda pircēja māmiņa iesvērs cepumus bērnam -caureja garantēta.

Mazumtirdzniecības uzņēmumos šobrīd nav aizliegta nefasētu pārtikas produktu tirdzniecība, bet pārtikas uzņēmumi ir atbildīgi par to, lai visos izplatīšanas posmos pārtika būtu pasargāta no jebkāda piesārņojuma, kas varētu padarīt pārtiku nederīgu cilvēku uzturam, kaitīgu veselībai vai piesārņotu tādā veidā, ka nebūtu saprātīgi domāt, ka to var patērēt. Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.

2010.gadā Latvijas Tirgotāju asociācijā tika izstrādātas speciālas vadlīnijas pārtikas uzņēmumiem „Labas higiēnas prakses vadlīnijas nefasētas pārtikas tirdzniecībai”. Vadlīnijas ir izstrādātas, lai nodrošinātu kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstošas nefasētās pārtikas apriti mazumtirdzniecības uzņēmumu pircēju pašapkalpošanās vietās.

Tirgojot vaļējus produktus, pārtikas uzņēmumam jānodrošina, ka:

  • produkti ir izvietoti augstumā no grīdas ne zemāk, kā 0,5 m;
  • pircējam ir viegli produktus paņemt, izmantojot nepieciešamo aprīkojumu, piemēram, lāpstiņas, cimdus;
  • pašapkalpošanās vietā ir izvietots skaidri salasāms paziņojums: „Lūdzam izmantot paredzēto aprīkojumu un iepakojamo materiālu, kā arī ievērot higiēnas prasības”;
  • tirdzniecības vietā ir pieejams vienreizējās iepakošanas materiāls (maisiņi, kastītes);
  • tirdzniecības vietā notiek regulāra uzraudzība no personāla puses, tostarp vizuāla un organoleptiska novērtēšana.

Konstatējot higiēnas prasību pārkāpumus nefasētu pārtikas produktu tirdzniecībā, Jūs varat zvanīt uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju +371 67027402 un atstāt tur precīzu informāciju par konkrētu tirdzniecības vietu un iespējamiem pārkāpumiem.

Ja vēlaties nodarboties ar sukāžu gatavošanu savā mājas virtuvē, tad neatkarīgi no saražotajiem daudzumiem, šis process pieskaitāms pie produkta pārstrādes darbībām, un saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. panta 3. punktu Jums jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā augu izcelsmes produktu pārstrādātājam mājas apstākļos, plašāka informācija pieejama šeit

Noderīga informācija par pārtikas ražošanu mājas apstākļos šeit

Tas noteikts KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) Nr. 543/2011 (2011. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari, I pielikuma B daļas 4.daļa.

Saite informācijai 

Lai uzsāktu olu tirdzniecību gala patērētājam, Jums ir nepieciešams:

  • reģistrēt Lauksaimniecības datu centrā novietni (ja tas vēl nav izdarīts), kā noteikts 2014.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr393 „Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības  dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”;
  • Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) ir jāsaņem atļauja olu realizācijai nelielos apjomos gala patērētājam vai mazumtirdzniecībā. Jums ir jāiesniedz PVD attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā (turpmāk-TSV) iesniegums (elektroniski, papīra formātā vai piesaka pa tālruni), ka vēlaties uzsākt olu realizāciju tieši galapatērētājam;
  • pēc iesnieguma saņemšanas TSV veterinārie inspektori ar Jums sazināsies un vienosieties par datumu, kad tiks veikta pārbaude Jūsu  novietnē, pirms atļaujas izsniegšanas.

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp tirgojot pārtikas produktus vairumtirdzniecībā, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir brīvā tirdzniecība – preču ievietošana kopējā tirgū, taču visiem pārtikas produktiem ir jānodrošina atbilstoši pavaddokumenti. Produktiem ir jānodrošina oriģināla marķējumā sniegtas informācijas tulkojumu valsts valodā. Vispārīgas prasības pārtikas produktu marķēšanai ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, pieejama šeit

Papildus informāciju par pārtikas produktu tirdzniecību Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Teritoriālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija pieejama šeit

Mans uzņēmums grib laist Latvijas tirgū jauno uztura bagātinātāju. Īsti nesapratu no Regulas 1169/2011, vai marķējumā obligāti jānorāda ražotāja nosaukumu un adresi, vai arī var norādīt visus izplatītāja datus (tā ir cita juridiska persona, kas arī iesniedz PVD visus dokumentus un ir atbildīga par šo preci), bet ražotāju norādīt - ražots Eiropas Savienībā. Jo izejvielas mums ir no dazādiem Eiropas Savienības dalībvalstīm, un to visu būs ļoti problēmatiski norādīt uz iepakojuma marķējuma.

Saskaņā ar Regulas Nr.1169/2011 (šeit) 9.pantu, marķējumā ir obligāti jānorāda šīs regulas 8.panta 1.punktā minētā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese, kā arī regulas 26. pantā paredzētajos gadījumos – izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta.

Saskaņā ar 8.panta 1.punktu par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir tas uzņēmējs, ar kura vārdu vai uzņēmuma nosaukumu šo pārtikas produktu tirgo, vai, ja minētais uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, importētājs Savienības tirgū. Ja uztura bagātinātājs ir ražots kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs var tā būt ražotājs vai arī izplatītājs.

Attiecībā par uztura bagātinātāja izejvielu izcelsmes norādīšanu, informējam, ka saskaņā ar Regulas Nr.1169/2011 26.panta 2.punktu izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Gadījumā, ja uztura bagātinātāja sastāvā esošo sastāvdaļu izcelsme ir dažādu ES dalībvalstu, marķējumā varētu tikt norādīts, ka izcelsme vai izcelsmes vieta ir Eiropas Savienība.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Eiropas Komisija gatavo  īstenošanas aktus attiecībā uz Regulas Nr.1169/2011 26.panta 3.punkta piemērošanu, proti, gadījumiem, kad pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta, bet nav tā pati, kas tā galvenajai sastāvdaļai.

Dzeramā ūdens laboratorisko testēšanu var veikt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā BIOR (Ogrē Dravnieku iela 6 ir pieejams paraugu pieņemšanas punkts t: +371 28646134; +371 65071774; +371 26456633; http://www.bior.gov.lv/) vai kādā citā akreditētā laboratorijā ( https://www.latak.gov.lv/index.php?option=com_institucijas&view=institucijas&type=all&Itemid=151&lang=lv).

Papildus informējam, ka dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 29.aprīļa noteikumos Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

Uzņēmums pats paškontroles sistēmas ietvaros izvērtē riskus un atbilstoši tam pieņem lēmumu par to, vai nepieciešams apstrādāt olas pirms izmantošanas ēdienu gatavošanā. 

Normatīvie akti neparedz obligātu olu apstrādi pirms izmantošanas ēdienu gatavošanā.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EE) Nr.852/2004 (2014.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu 6.panta 2.punktu, kas noteic, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki nodrošina, ka  kompetentās iestādes vienmēr saņem jaunāko informāciju par uzņēmumiem, un paziņo arī par visām būtiskām izmaiņām darbībā, pirms uzsākt kulinārijas un konditorejas izstrādājumu izplatīšanu citiem uzņēmumiem, Jums jāinformē PVD teritoriālā struktūrvienība, kuras uzraudzības teritorijā atrodas restorāns. 

Pārtikas uzņēmumiem, tostarp arī ēdināšanas uzņēmumiem, kas vēlas ražot un piegādāt citam uzņēmumam vai sava uzņēmuma citai struktūrvienībai kulinārijas izstrādājumus, kuru ražošanā izmantoti neapstrādāti dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, svaiga (arī saldēta) gaļa, svaigas zivis, olas vai svaigpiens u.c., nepieciešama atzīšana saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumiem Nr.104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.

Informācija par uzņēmumu atzīšanu pieejama šeit 

Es gribētu cept cepumus un tirgot tirdziņā pirms Ziemassvētkiem, bet tie būtu daži kilogrami un tas nebūtu regulāri. Vai arī tad man vajag piereģistrēties PVD, jo tās prasības es nodrošināt nevaru un arī izmaksas tam visam ir lielas? Kas man draud par to, ja tirgošu, bet nebūšu reģistrējusies?

Pārtikas aprites uzraudzības likums nosaka, ka pārtikas apritē drīkst iesaistīties tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) reģistrēts uzņēmums.

Neatkarīgi no ražotajiem cepumu daudzumiem, Jums ir jāreģistrējas PVD. Reģistrācija PVD ir bezmaksas. Ja vēlaties iegūt arī PVD reģistrācijas apliecību (nav obligāta prasība), tā izmaksās 1,42 eiro.

Lai piereģistrētos PVD, Jums jāaizpilda pieteikums uzņēmuma reģistrācijai un vai nu personiski jāiesniedz tajā PVD pārvaldē, kuras pārraudzības teritorijā darbosies mājražošanas uzņēmums, vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja elektroniskais dokuments noformēts atbilstoši) uz e-pastu pvd@pvd.gov.lv vai uard@pvd.gov.lv.

Informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju, veidlapas, pārvalžu kontakti pieejami šeit

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.3pants paredz, ka par uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma reģistrācijas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no četrsimt līdz septiņsimt eiro, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Vēlamies atvērt kafejnīcu, kur tiks pārdota tēja un uzkodas iepakojumā (šokolāde, riekstiņi, čipsi u tml). Izņemot tēju, uz vietas nekas netiks gatavots. Pēc reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā un PVD, kādi vēl jāiziet institūcijas, lai varētu veikt šo darbību? Kafejnīca atradīsies pie vidusskolas un, iespējams, ka apmeklētāji būs skolnieki.

Ja kafejnīca atrodas vidusskolas teritorijā, tad jāievēro Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumos Nr.172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" noteiktie ierobežojumi attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem,  pārtikas piedevām un aromatizētājiem. Kā arī  izplatāmo pārtikas produktu sortimentam jāatbilst minēto noteikumu 4.1 punktā noteiktajam, piemēram,  drīkst izplatīt svaigus augļus, ogas un dārzeņus (t.sk. salātu, biezeņu vai kokteiļu veidā); žāvētus augļus, ogas, dārzeņus un sukādes u.c. Noteikumi pieejami tiesību aktu vietnē www.likumi.lv, šeit 

Mūsu pagastā ir 2 ēdināšanas bloki atsevišķās ēkās. Vēlamies šos blokus apvienot, bēt ēdināšanas jānodrošina abās ēkās, līdz ar to nepieciešama pārtikas transportēšana. Kādas ir prasības no PVD puses šajā gadījumā. Trauku sertificēšana, transporta sertificēšana?

Vispārējās higiēnas prasības pārtikas produktu, tostarp  gatavo ēdienu pārvadāšanai, noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – Regula) II pielikuma IV nodaļā. Regulā noteikts, ka pārvadāšanas līdzekļi un/vai konteineri (tostarp arī  termosi, aukstuma somas u.c.), ko izmanto pārtikas/gatavo ēdienu pārvadāšana ir jātur tīri un tiem jābūt labā kārtībā un stāvoklī, lai aizsargātu pārtikas produktus no piesārņojuma un tos nedrīkst izmantot nekam citam, kā tikai produktu pārvadāšanai tajos gadījumos, ja tas var izraisīt pārtikas piesārņojumu.

Gatavo ēdienu pārvadāšanas laikā ir jānodrošina atbilstošas temperatūras gan karstiem, gan aukstiem ēdieniem, tāpēc jāizmanto transportlīdzekļi ar temperatūru uzturošām iekārtām. Tomēr, gadījumos, ja tas nerada draudus patērētāja veselībai, ir pieļaujams produktus/ēdienus ierobežotu periodu, tostarp arī pārvadāšanas laikā, uzglabāt ārpus temperatūras kontroles.  Ja piegādes attālums ir neliels un piegāde notiek īsā laika posmā (līdz 30 min.), piegādei var tikt izmantots transportlīdzeklis bez temperatūru uzturošas iekārtas. Minētajā gadījumā temperatūras uzturēšanai var izmantot aukstuma somas vai termosus.

Uzņēmuma paškontroles sistēmā ir jāizvērtē gatavo ēdienu piesārņojuma risks pārvadāšanas procesa laikā un jānosaka kontroles pasākumi tā novēšanai. Papildus atļauja no PVD pārtikas pārvadāšanai nav nepieciešama.

Man jautjums sakarā ar sporta produktu, kas nav registrēts pagaidām ne Eiropā, ne Latvijā, ko ražo Krievijā. Krievijā tas ir reģistrēts, arī registrēts ir Baltkrievijā. Mani daži paziņas un es šos produktus lietojam pērkot Minskā, bet ir tā, ka mani paziņas lielākā skaitā vēlētos nopirkt šos produktus sev un citiem saviem radiem. Vai es varu legāli iepirkt Baltkrievijā un pārdot Latvijā paziņām oficiāli (nelielos daudzumos- vedot atskaites un nodoklju samaksu)? Ja ievedu nedaudz, vai man jamaksā ievedmuita un lidz cik eiro varu ievest Latvijā šīs produkcijas?

Attiecībā par sportistiem paredzētiem produktiem informējam Jūs, ka Eiropas Komisija 2016.gada 15.jūnijā sagatavoja ziņojumu “KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par sportistiem paredzētiem pārtikas produktiem” (ziņojums pieejams šeit), kurā tiek norādīts, ka pēc 2016.gada 20.jūlija sporta pārtikas produktiem, kas iepriekš Eiropas Savienībā tika klasificēti kā īpašas diētas pārtikas produkti, turpmāk būs jāatbilst horizontālajiem noteikumiem, kas attiecas uz uztura bagātinātājiem un ikdienas patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem.

Gadījumā, ja šie Krievijā ražotie produkti ir uztura bagātinātāji, tad Jums ir jāņem vērā, ka Latvijā atļauts laist tirgū uztura bagātinātājus, ja tie ir paziņoti Pārtikas un veterinārajam dienestam un iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā. Informācija par uztura bagātinātāju reģistrāciju ir pieejama PVD mājaslapā šeit. Vadlīnijas par uztura bagātinātājiem ir pieejamas šeit. Ikdienas patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem reģistrācija nav nepieciešama.

Uzņēmumam iesaistoties pārtikas apritē, tostarp uzsākot ievest un izplatīt pārtikas produktus, tostarp uztura bagātinātājus, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Sīkāka informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju ir pieejama šeit.

Latvijā privātpersona saskaņā ar MK Noteikumu Nr.352 5.punktu bez PVD kontroles personīgai lietošanai vai ievest pārtiku, t.sk.uztura bagātinātājus un sporta pārtiku vai citu pārtiku ar kopējo svaru līdz 10 kg personīgā bagāžā un līdz 1 kg pasta sūtījumā.

Visos citos gadījumos (kad vēlaties pārdot produktu) jāreģistrējas PVD, kā pārtikas apritē iesaistītai personai, saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.pantu. Iepriekš jāpaziņo par kravu un PVD kontroles punktā pārtika jāuzrāda kontroles veikšanai. Tai jābūt marķētai atbilstoši Regulā 1169/2011 noteiktajiem kritērijiem un izlasāmai saprotamā (LV vai EN valodā). Vairāk informācija par preču ievešanu ES no trešajām valstīm  ir pieejama šeit

Par ievedmuitas piemērošanu iesakām interesēties VID Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļā, tālrunis: +371 67120985, +371 67120986, vai Muitas vērtības nodaļā: +371 67121007, +371 67121012

Vielas vai produkti, kas izraisa alerģiju vai nepanesību ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu IIpielikumā. Tās jānorāda produktu marķējumā, kā to noteic Regulas Nr. 1169/2011 21.pants. Attiecībā par labību, saskaņā ar Regulas Nr. 1169/2011 IIpielikuma 1.punktu, ja to izmanto, lai iegūtu alkohola destilātus, marķējumā nav jānorāda.

Uzņēmuma tirdzniecības vietā tiek uz vietas malta gaļa pēc pircēja pieprasījuma. Atsevišķos gadījumos uzņēmuma paškontroles rokasgrāmatā aprakstīta situācija, ka pieļaujams vitrīnā uzglabāt nelielu samaltu maltas gaļas daudzumu (uzglabāt drīkst līdz 4 stundām) tūlītējai tirdzniecībai. Vai šādā veidā maltai gaļai ir nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi? Laboratoriskos izmeklējumus veic uzņēmumā 2 reizes mēnesī izejvielai (izmeklē akreditēta laboratorija).

Regulas Nr.2073/2005 (2005.gada 15.novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem nosacījumi attiecas arī uz mazumtirdzniecības posmu, bet tos var nepiemērot, ja gaļas malšana tiek veikta pircēja klātbūtnē, t.i., ja šī gaļa netiek samalta iepriekš un netiek samaltā veidā uzglabāta vēlākai realizācijai. Ja tirdzniecības vietas vitrīnā jau samaltā gaļa tiks uzglabāta vairākas stundas, tad nepieciešams veikt Regulā Nr. 2013/2005 nepieciešamos laboratoriskus izmeklējumus maltai gaļai.

Gadījumā, ja gaļa tiek malta tikai pēc pircēja pieprasījuma un vitrīnā atrodas neliels samaltās gaļas daudzums kā paraugs (jānodrošina skaidrs, nepārprotams marķējums, ka attiecīgais daudzums ir tikai paraugs), tad izmeklējumi nav jāveic. Tas ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka šīs maltās gaļas “paraugs” pēc tam netiek realizēts un tiek nodefinēts kā 3.kategorijas blakusprodukts.

Tirgojot pārtikas produktus mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

Papildus informāciju par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Teritoriālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija pieejama PVD šeit

Prasības derīguma termiņa norādei uztura bagātinātājiem nosaka Regula Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu.

Regulas Nr.1169/2011 9.pants nosaka obligāto ziņu uzskaitījumu, tajā skaitā informāciju par minimālo derīguma termiņu, bet 12. pants nosaka obligātās pārtikas produktu informācijas pieejamību un izvietojumu.  Regulas Nr.1169/2011 13. pantā noteikts, ka obligāto pārtikas informāciju sniedz skaidri redzamā vietā tādā veidā, lai tā būtu skaidri saskatāma, skaidri salasāma un, attiecīgā gadījumā, neizdzēšama. Tā nav nekādā veidā paslēpta, nomaskēta, padarīta nesvarīgāka vai pārtraukta ar jebkādu citu rakstveida vai attēlu formā sniegtu informāciju vai jebkādiem citiem iestarpinājumiem. Bet Regulas Nr.1169/2011X pielikumā 1.b apakšpunktā noteikts, ka vārdkopu “Ieteicams līdz … beigām” vai “Ieteicams līdz …” var papildināt ar norādi uz to, kur šis datums atrodams marķējumā.

Prasības ražošanas iekārtām, kuras paredzētas pārtikas rūpniecībai, ir sekojošas:

1. iekārtu ražošanas uzņēmumam jābūt reģistrētam PVD (2011.gada 19.oktobra MK noteikumi Nr.808 „Noteikumi par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku”);

2. ražotājam jānodrošina atbilstošs iekārtas marķējums (Regulas Nr.1935/2004 (2004.gada 27.oktobris) (turpmāk - Regula 1935/2004) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu, 15.pants);

3. atkarībā no iekārtas izejmateriāla veida, ražotājs uz iekārtu izsniedz Atbilstības deklarāciju vai apliecinājumu (Regula 1935/2004 16.pants, 3.pants);

4. iekārtai jābūt ražotai atbilstīgi labai ražošanas praksei, lai normālos vai paredzamos izmantošanas apstākļos tā nepārnestu uz pārtiku savas sastāvdaļas tādos daudzumos, kas var:

  • apdraudēt cilvēku veselību; vai
  • radīt nepieņemamas izmaiņas pārtikas produkta sastāvā; vai
  • izraisīt organoleptisko īpašību pasliktināšanos

(Regulas 1935/2004 3.pants. Noteikumi par labu ražošanas praksi izklāstīti Regulā 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi)

5.  iekārtām jābūt veidotām tā, lai spētu nodrošināt higiēnas prasības (Regulas Nr. 852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, II. pielikuma V. nodaļa)

Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumu Nr.494“Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” 1.punkts paredz, ka šie noteikumi nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas (ieskaitot praktikantus) tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām (pirms stāšanās darbā) un periodiskām veselības pārbaudēm, kā arī periodisko pārbaužu veikšanas biežumu (1.pielikums).

Tātad minētajā punktā teikts, ka obligātās pirmreizējās veselības pārbaudes  veic pirms stāšanās darbā.

Pārtikas uzņēmums, tostarp arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas uzņēmums, pirms darbības uzsākšanas ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Pieteikums un citi dokumenti iesniedzami attiecīgā teritoriālā PVD pārvaldē (pēc Jūsu faktiskās adreses). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet šeit.

Organizējot savu darbu Jums ir jāievēro vispārīgās higiēnas prasības, tostarp prasības telpām, iekārtām, aprīkojumam, personālam, pārtikas produktiem u.c., kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā, proti, ja paredzēta ēdienu gatavošana, jābūt iekārtām, lai uzturētu atbilstošu personīgo higiēnu, jāparedz darba instrumentu un aprīkojuma tīrīšana, vajadzības gadījumā-dezinfekcija, jābūt pieejamai atbilstošai aukstā un/vai karstā ūdens apgādei, jāparedz higiēniska pārtikas produktu tīrīšana, ja tā ir daļa no uzņēmuma darbībām u.c.): Informācija pieejama šeit

Jums jāievēro arī citu pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības, piemēram, jānodrošina izcelsmi apliecinoši dokumenti pārtikas produktiem; darbiniekiem  jāveic obligātās veselības pārbaudes un personas medicīniskās grāmatiņas jāuzglabā kontroles institūcijai pieejamā vietā; darbiniekiem jānoklausās mācību kurss „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” u.c.

Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu un par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu. Informācija uzņēmējiem, tostarp, pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti un labas higiēnas prakses vadlīnijas pieejamas nozares portālā  šeit

Neskaidrību gadījumā Jūs varat sazināties ar PVD teritoriālo pārvaldi (pēc uzņēmuma faktiskās adreses), lai saņemtu nepieciešamo informāciju.

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu 18.panta otrā daļa nosaka, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas un barības apritē, spēj identificēt jebkuru personu, kas tām piegādājusi pārtiku, barību, produktīvu dzīvnieku vai jebkuru vielu, ko paredzēts pievienot vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai. Tādēļ minēto uzņēmēju rīcībā ir sistēmas un procedūras, kas dod iespēju pēc pieprasījuma darīt attiecīgo informāciju zināmu kompetentajām iestādēm.

Pamatojoties uz iepriekšminēto uzņēmēju rīcībā ir jābūt sistēmai, kā tiek reģistrēta uzņēmumā piegādātā izejviela - vai tas ir ieraksts žurnālā, vai cita veida informācijas saglabāšana ir atkarīgs tikai un vienīgi no uzņēmumā ieviestās paškontroles sistēmas.

Iesaistoties pārtikas apritē nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums vai, pārvietojamās tirdzniecības vietas gadījumā, Jums tuvākajā PVD pārvaldē. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama šeit

Prasības ielu tirdzniecībai nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. Saskaņā ar minēto noteikumu prasībām ielu tirdzniecība ir ar pašvaldību saskaņojamais tirdzniecības veids.

Uzņēmumam savā darbībā nepieciešams ievērot pārtikas apriti reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī dokumentāli jāspēj pierādīt produktu izcelsmi. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.545 (2015.gada 29.septembris) „Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā” un MK noteikumiem Nr.494 (2001.gada 27.novembris) „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” Jums būs nepieciešams iziet mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" un nokārtot personas medicīnisko grāmatiņu.

Uzņēmumā arī jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām un instrukcijām (paškontroles dokumentācija), kur paredzēti pasākumi, kas nodrošina pārtikas aprites posmu un produktu atbilstību noteiktajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām.

Prasības nefasētām pārtikas precēm ir noteiktas 2015.gada 20.oktobra MK noteikumos Nr. 595 „Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku”.

Papildus informāciju par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejama šeit

Ja uztura bagātinātājs ir jau reģistrēts, bet ir jāmaina atbildīgais uzņēmējs/izplatītājs, vai ir jāaizpilda iesniegums "Paziņojums uztura bagātinātāju reģistrācijai" vai arī pietiek ar iesniegumu brīvā formā? Vai šādu izmaiņu gadījumā arī ir jāmaksā nodeva 50.00 eiro? Kādi dokumenti ir jāpievieno? Cik ilgā laikā tiek veikta izmaiņu reģistrācija? Vai uztura bagātinātāju drīkst realizēt TIKAI pēc izmaiņu reģistrācijas PVD apstiprināšanas?

Ja mainās atbildīgais uzņēmējs/izplatītājs, jāaizpilda iesniegums “Paziņojums par reģistrēta uztura bagātinātāja izmaiņām”.

Šādu izmaiņu gadījumā ir jāmaksā valsts nodeva 50,00 euro apmērā.

Ja informācija par atbildīgo uzņēmumu/izplatītāju ir ietverta marķējumā, papildus paziņojumam pievieno arī jauno marķējuma tekstu. Ja ir gadījums, kad cits uzņēmums pārņem konkrētā produkta izplatīšanu, tad jāpievieno arī savstarpēja vienošanās/pilnvarojums, ka iepriekšējais uzņēmējs nodod izplatīšanas tiesības jaunajam uzņēmumam, kā arī jaunajam uzņēmumam ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.

Izmaiņu izskatīšana notiek mēneša laikā, kā noteikts Ministru kabineta Nr. 685 “Prasības uztura bagātinātājiem” 15.punktā.

Uztura bagātinātāju ar jauno informāciju drīkst realizēt pēc izmaiņu reģistrācijas Pārtikas un veterinārajā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā.

Iesaistoties pārtikas apritē nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums vai, pārvietojamās tirdzniecības vietas gadījumā, Jums tuvākajā PVD pārvaldē. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

Prasības ielu tirdzniecībai, arī no speciāli aprīkotiem pārvietojamiem transporta līdzekļiem, nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. Saskaņā ar minēto noteikumu prasībām ielu tirdzniecība ir ar pašvaldību saskaņojamais tirdzniecības veids.

Uzņēmumam savā darbībā nepieciešams ievērot pārtikas apriti reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī dokumentāli jāspēj pierādīt produktu izcelsmi. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā, attiecīgi prasības tirdzniecības vietām pārvietojamos transportlīdzekļos noteiktas II pielikuma III nodaļā.

Saskaņā ar 2015.gada 1.oktobra MK noteikumiem Nr.545 „Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā” darbiniekiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, nepieciešams iziet mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā". Mācību kurss nav nepieciešams gadījumos, ja darbinieks nodarbināts tikai fasētu pārtikas produktu uzglabāšanas, pārvadāšanas un izplatīšanas jomā un produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu; un ja darbinieks, uzsākot darbu pārtikas apritē, ne agrāk kā pirms 12 mēnešiem ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju kādā pārtikas nozares specialitātē.

Tāpat saskaņā ar MK noteikumiem Nr.494 (2001.gada 27.novembris) „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” darbiniekiem, kas tiks iesaistīti pārtikas apritē mazumtirdzniecības posmā, nepieciešams nokārtot personas medicīnisko grāmatiņu.

Papildus informāciju par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju un citām prasībām pārtikas apritē Jūs varat saņemt arī PVD pārvaldēs. Teritoriālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija  pieejama šeit

Saskaņā ar Ministru kabineta  2015.gada 1.decembra noteikumu Nr. 685 “Prasības uztura bagātinātājiem” 15.punktu Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - PVD) mēneša laikā pēc paziņojuma uztura bagātinātāja reģistrācijai saņemšanas pieņem lēmumu par uztura bagātinātāja reģistrāciju uztura bagātinātāju reģistrā vai par reģistrācijas atteikumu, ja produkts neatbilst pārtikas aprites jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Tāpat, ja nepieciešams, PVD var pieprasīt no uzņēmuma jebkuru citu informāciju par uztura bagātinātāju, lai izvērtētu tā atbilstību pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Šajā gadījumā, izskatīšanas termiņš var pagarināties.

Gribētu, uzzināt, kādas ir prasības pret grīdas segumu telpās, kur pārtikas produktus sagatavo vai apstrādā, piemēram, kafejnīcās un restorānos? Kādus materiālus drīkst izmantot? Drīkst izmantot laminātu vai linoleju? Jeb grīdas segumam jabūt obligāti uztaisītam no betona vai no flīzēm?

Konkrēti materiāli grīdu apdarei nav noteikti.  Izvēloties apdares materiālus, uzņēmumam jānodrošina, lai grīdas būtu viegli tīrāmas un vajadzības gadījumā dezinficējamas. Tāpēc jāizmanto ūdens necaurlaidīgi, neabsorbējoši, mazgājami un netoksiski materiāli atbilstoši Regulas Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma II nodaļā noteiktajam (informācija pieejama šeit).

Vēlējos uzzināt, vai uz primāra iepakojuma ražotāja kods ovālā ir jānorāda tikai vienā eksemplārā? Vai arī var būt uz iepakojuma divi ovāli ar ražotāju kodiem un tādā gadījumā pie partijas numura norādīts viens no diviem uzņēmuma kodiem? Jautājums radās, jo uzņēmums, kas ražo produktu, atrodas Lietuvā, iepakojums tiek ražots Igaunija, bet prece tiks tirgota Latvijas valsts teritorijā.

Saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku  5.pantuPārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki nelaiž tirgū dzīvnieku izcelsmes produktu, kas apstrādāts uzņēmumā, kuram jāsaņem apstiprinājums saskaņā ar 4. panta 2. punktu, ja produktam nav identifikācijas marķējuma saskaņā ar šīs regulas II pielikuma I sadaļu (t.i. ovālā ietverts uzņēmuma atzīšanas numurs, valsts nosaukums un norāde par to, ka uzņēmums atrodas Eiropas Kopienā -EK)

Savukārt Eiropas Komisijas sagatavotajos Metodiskajos norādījumos par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir skaidrots, ka Regulas (EK) Nr. 853/2004 teksts neaizliedz uz viena produkta iesaiņojuma  izmantot  vairākus identifikācijas marķējumus, norādot, kurš no marķējumiem ir derīgs. Šāda prakse tiek piemērota īpaši  piena nozarē, gadījumos, kad vienam uzņēmumam pieder vairākas ražotnes, kurām katrai ir savs identifikācijas numurs.  Atzīme par to, kurš no identifikācijas marķējumiem ir derīgs, tiek likta atkarībā no tā, kurā no uzņēmuma ražotnēm  konkrētā produkcijas partija  ir ražota.

Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, ka pārtikas uzņēmuma (pat ja pārtikas produkti tiek tirgoti tikai iepakotā veidā) pienākums ir veikt paškontroli (HACCP), novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē. Un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu 5.panta 1.punktu pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki ievieš, īsteno un saglabā saskaņā ar HACCP principiem izveidotu pastāvīgu procedūru vai procedūras. Regulas II pielikumā XII nodaļā ir noteikts, ka atbildīgie par šīs regulas 5.panta 1.punktā minētās procedūras izstrādi un uzturēšanu vai attiecīgo norādījumu izmantošanu ir saņēmuši atbilstošu apmācību (apmācības veids likumdošanā nav noteikts) par HACCP principu piemērošanu un atbilstību visām valsts tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz noteiktās pārtikas nozarēs strādājošu personu apmācības programmām.

Kādas atļaujas un pasākumi veicami, ja sporta klubs vēlas pārdot dzērienus, kas ir pašgatavoti? Tie būtu greifrūtu sulas, augļu smūtiji klientiem? Ja tie tiek gatavoti uz vietas sporta klubā un ja tie tiek gatavoti iepriekš citā vietā, bet tirgoti sporta klubā.

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp tirgojot svaigi spiestas sulas un pašgatavotus kokteiļus sporta klubā, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

Gadījumā, ja svaigi spiestas sulas un kokteiļi tiek gatavoti citā uzņēmumā, tad uzņēmumam, kas ražo/gatavo sulas un kokteiļus arī jābūt reģistrētam PVD. Uzņēmums no kura iegādāsieties svaigi spiestas sulas un kokteiļus pilnībā atbild par saražotā produkta kvalitāti, drošumu un atbilstību nekaitīguma kritērijiem. Pārtikas produktiem jānodrošina atbilstošs marķējums latviešu valodā, tie jāpārvadā atbilstošos apstākļos, kā arī, dokumentāli (pavaddokumenti) jāspēj pierādīt šo produktu izcelsmi.

Papildus informāciju par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju un citām prasībām pārtikas apritē Jūs varat saņemt arī PVD pārvaldēs. Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejama šeit

Vēlos uzsākt izbraukuma tirdzniecību - vafeļu cepšana, kā pašnodarbināta persona. Vai PVD jāreģistrējas kā pašnodarbinātais, vienkārši fiziska persona vai mājražotājs? Kas ir nepieciešams reģistrācijai? Kur var pieteikties kursiem/ lekcijām par PVD normām un cik tas maksā?

Uzņēmumam iesaistoties pārtikas apritē, tostarp pašnodarbinātai personai cepot vafeles ielu tirdzniecībai, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Sīkāka informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju ir pieejama šeit

Veicot pārtikas produktu cepšanu un tirdzniecību Jums būs nepieciešama personas medicīniskā grāmatiņa. Ja Jums nav profesionālā kvalifikācija pārtikas nozares specialitātē, tad uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, jānoklausās trīs astronomiskās stundas garu mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" par to saņemot apliecību. PVD neveic šādas apmācības, tāpēc informāciju par kursiem varat meklēt interneta vietnēs. Tirgojot nefasētu pārtiku, tostarp vafeles,  Jums jāievēro Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra  noteikumu Nr.595 „Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku” prasības informācijas sniegšanai galapatērētājiem.

Prasības ielu tirdzniecībai nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. Saskaņā ar minēto noteikumu prasībām ielu tirdzniecība ir ar pašvaldību saskaņojamais tirdzniecības veids.

Mūsu sortimentā ir piena produkts, kam derīguma termiņš ir 4 mēneši un kam ir norādīts derīguma termiņš 18.04.17. Pircējs šo derīguma termiņa formātu neakceptē (esot kodēts) un pieprasa to norādīt ar gada pilno formātu 18.04.2017. Vai esošā formātā 18.04.17 būtu akceptējams no pircēja puses un nav pretrunā ar regulu?

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu X pielikuma 2.punktā ir paskaidrots, kādā veidā  ir jānorāda “izlietot līdz” datumu, un tas ir  sekojoši: “datums ietver dienu, mēnesi, un, iespējams, gadu – šādā secībā un nešifrētā veidā”. 

Derīguma termiņam blakus pievienotie skaitļi norāda  laiku, plkst.  cikos produkts ir safasēts.

Laiku var pievienot produkta izsekojamībai, partijas identifikācijai, piemēram, ja uzņēmumā rodas kādas problēmas, lai varētu nodalīt saražotās partijas.

Man ir jautājums par alkohola ražošanu. Es vēlētos gadā saražot ap 100 litri absolūtā alkohola aptuveni 200 litri 50% dzēriena). Vēlos dzērienu piedāvāt gan saviem visiem viesu mājā, gan mazumtirdziniecībā tuvējās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs un citās tūristu mītnēs. Sakiet, lūdzu,, cik man izmaksātu licence un nodrošinājums? Un ko šinī gadījumā īsti nozīmē nodrošinājums? Cik noprotu no pieejamās informācijas, ražojot no īpašumā esošās dārza/dravas iegūtajiem produktiem, iespējami atviegloti nosacījumi? Sakiet, lūdzu, vai tas attiecas arī uz stiprajiem dzēriniem?

Ja vēlaties iesaistīties pārtikas apritē, tad jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā tas noteikts Pārtikas aprites uzraudzības likuma (1998.03.20) 5.pantā. Ar reģistrācijas kārtību varat iepazīties šeit  

Savā darbībā uzņēmumam jāievēro higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu. Savukārt prasības stipriem alkoholiskiem dzērieniem ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89. Minētās Regulas un specifiskos normatīvos aktus varat aplūkot www.pvd.gov.lv → Pārtikas uzraudzība →Prasības pārtikas apritē→ Higiēnas prasības → Dzērienu un dzeramā ūdens ražošanas uzņēmumiem→ Alkoholisko dzērienu ražošana.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma (turpmāk - Likums) 9.panta pirmo daļa alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta. Iepriekš minētais aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu likuma "Par akcīzes nodokli" 3.panta ceturtās daļas 1.punktā minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu personiskajam patēriņam (Likuma 9.panta otrā daļa). Ņemot vērā iepriekš minēto, PVD tiek reģistrēti alkoholisko dzērienu ražotāji.

Par nodrošinājumiem, licenču izsniegšanas kārtību un par atvieglotiem nosacījumiem kā to paredz Alkoholisko dzērienu aprites likums, iesakām vērsties Valsts ieņēmumu dienestā.

Papildus informējam, ka par pašvaldības atļauju, kā to paredz Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3.panta (13), varat interesēties Vietējā pašvaldībā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Jaunās pārtikas sarakstā (http://ec.europa.eu/food/safety/novel_food/catalogue/search/public/index.cfm#) iekļauto informāciju Salvia miltiorrhiza saknes var tikt izmantotas uztura bagātinātājos.

Normatīvajos aktos nav noteikts, vai pavāram drīkst vai nedrīkst būt bārda vai ūsas.

Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma VIII nodaļas 1.punktā noteikts, ka katrs, kas strādā telpās, kur apstrādā pārtiku, uztur augstu personīgās tīrības līmeni un valkā piemērotu, tīru un vajadzības gadījumā aizsargājošu apģērbu.

Uzņēmumam paškontroles sistēmas ietvaros ir jāizvērtē, kuros gadījumos nepieciešamas galvassegas un/vai bārdas aizsegs, lai izslēgtu pārtikas piesārņojumu.

Normatīvie akti neaizliedz ēdiena atkārtotu uzsildīšanu, ja pacients ēdienreizes laikā nav atradies palātā.

Rekomendējamās temperatūras norādītas labas higiēnas prakses vadlīnijās, piemēram, atkārtoti karsējot, termiski apstrādāta un atdzesēta produkta iekšējā temperatūra nav zemāka par +75 C.

Labas higiēnas prakses un paškontroles vadlīnijas slēgta tipa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, pārvietojamām un pagaidu telpām pieejamas ŠEIT

Pārtikas produktu marķējumā ir svarīga pareiza uzturvielu norādes secība. Vispārīgas prasības pārtikas produktu informācijas sniegšanai un marķēšanai ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1169/2011 (2011.gada 25.oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Uzturvērtības norādīšanas prasības ir noteiktas minētas regulas 29.-35. pantos un XV pielikumā: (šeit).

Uzņēmums nodarbojas ar pārtikas preču tirdzniecību - maziņš veikaliņš un plāno iegādāties no mājražotājas (kura ir reģistrējusies PVD) skābētus gurķus, zaļumus, sveramos kāpostus utt. Respektīvi preci pārdos tālāk uz svara. Mājražotājs izraksta VID reģistrētu kvīti, kurā iekļauj PVD reģ. Nr., preces nosaukumu, derīguma termiņu utt. Kādas procedūras man vēl ir jāveic, vai ir kādas regulas, saistībā ja preci nopērk no mājražotāja?

Uzņēmumam iesaistoties pārtikas apritē, tostarp tirgojot mājražotāju piegādātos pārtikas produktus, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Sīkāka informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju ir pieejama šeit. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€.

Veicot pārtikas produktu tirdzniecību Jums būs nepieciešama personas medicīniskā grāmatiņa. Ja Jums nav profesionālā kvalifikācija pārtikas nozares specialitātē, tad uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, jānoklausās trīs astronomiskās stundas garu mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" par to saņemot apliecību. PVD neveic šādas apmācības, tāpēc informāciju par kursiem varat meklēt interneta vietnēs. Tirgojot nefasētus pārtikas produktus  Jums jāievēro Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra  noteikumu Nr.595 „Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku” prasības informācijas sniegšanai galapatērētājiem.

Vai pēc 01.07.2017. visiem mājražotājiem vajag iziet uzņēmuma atzīšanu, lai varētu tirgot savu produkciju mazumtirdzniecībā? Kas jādara, lai veiktu uzņēmuma atzīšanu? Vai plānojas pagarināt iespēju mājražotājiem, kas aprakstīta šajā likumā: Ministru kabineta noteikumi Nr.358, 2015.gada 30.jūnijā, "Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos ražotu vai gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku"

Nosacījumi dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanai  mājas apstākļos noteikti  MK noteikumos nr. 258 (30.06.2015.) ,,Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos ražotu vai gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku’’.

Šiem uzņēmumiem jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Līdz 01.07.2017., bez uzņēmuma atzīšanas, pārtiku,  kas saražota atbilstošās šo noteikumu 4.2. un 4.3. punktos minētajās vietās, 100%  apjomā drīkst piegādāt  ne tikai galapatērētājam, bet arī saviem mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

Ja netiks veikta uzņēmuma atzīšana, tad  pēc 01.07.2017. tikai 30%  pārtikas no kopējā saražotā daudzuma  drīkstēs piegādāt citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem t.sk. saviem uzņēmumiem (noteikumu 6. punkts).

Pārējos  70%  pārtikas  drīkstēs pārdot tikai galapatērētājam (noteikumu 5. punkts).

Ja, uzņēmums ir pieņēmis lēmumu par atzīšanu, tad tuvākajā Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldē jāiesniedz iesniegums.

Atzīšana ir maksas pakalpojums un notiek divos posmos. Pirmajā posmā tiek vērtēta telpu un uzņēmuma paškontroles atbilstība normatīvo aktu prasībām.  Atbilstības gadījumā uzņēmums saņem pagaidu atzinumu un pārtiku  būs tiesīgs piegādāt pircējiem bez jebkāda apjoma ierobežojuma.

Otrajā posmā 3 mēnešu laikā uzņēmumam jāsaņem pastāvīgs atzinums.

Iepriekš minēto  noteikumu  10. un 11. punktā  noteikts 2 gadu pārejas periods  saražotās pārtikas piegādes kārtībai līdz 01.07.2017. gadam.

Līdz  ar to Pārtikas un veterinārais dienests nav tiesīgs pagarināt pārejas periodu, ja mājražotājs nav veicis attiecīgos pasākumus vēlamā pārtikas  piegādes tirgus saglabāšanai vai papildināšanai.

Veikalā notiek pārkārtošana. Līdz šim izsveramo krējumu un biezpienu fasējām atsevišķā telpā. Tagad, pēc jaunās kārtības, to darām tajā pašā telpā, kur cep bulciņas un smalkmaizītes. Tās gan ir saldētas. Turpat ir arī raudzēšanas krāsns. Vai sanitārie noteikumi atļauj gan izfasēt piena produktus, gan cept bulciņas vienā telpā?

Pārfasējot pārtikas produktus veikalā, ir jāievēro vispārīgas higiēnas prasības, kas ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā. Katrā pārtikas uzņēmumā jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, kurās atrunātas prasības pārfasējot pārtikas produktus un kādā veidā tiek nodrošināta pārtikas produktu izsekojamība.  Pārfasējot piena produktu telpā, kurā notiek konditorejas izstrādājumu cepšana, ir jāparedz pasākumi, lai novērstu piena produktu piesārņojuma risku, iespējams, piena produktu pārfasēšana un bulciņu cepšana ir jāveic dažādos laikos, kas arī jāatrunā  savā  paškontroles sistēmā. Katrs pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.

Papildus informāciju par pārtikas produktu tirdzniecību un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija  pieejama šeit 

Ja es gribu tirgot savvaļas ārstnieciskās zālītes, bērzu un kļavu sulas svaigas, vai man vajag reģistrēties PVD? Vai ir noteikts daudzums, līdz kuram nevajag reģistrēties? Kur var atrast veidlapas paraugu, kur rakstīt telpas un trauku un dezinfekcijas pasākumus? Ar kādiem līdzekļiem var mazgāt, ja būtu bioloģiskais ražotājs?

Ja Jūs plānojat iegūt svaigus ārstniecības augus un bērzu/kļavu sulas un tirgot nelielos apjomos, tad uz Jums attieksies MK noteikumi (01.06.2010) Nr.499 “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”, kuru pielikumā norādīts saraksts produktiem un noteikts to nelielais apjoms. Ja Jūs nepārsniedzat norādītos nelielos apjomus, tad Jums NAV jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD). Jāņem vērā, ka noteikumi attiecas tikai uz fizisku personu, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība un kura ir pašu ražotu kultivēto produktu ražotājs vai savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējs un bērzu un kļavu sulas ieguvējs. Ja tiek pārsniegti minētie daudzumi, tad jāreģistrējas PVD un jāievēro prasības, kas attiecas uz primāro ražošanu. Informāciju par prasībām augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai varat atrast šeit

Produktu tirdzniecības vietā jāievēro 2010.gada 12.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”, kuri nosaka prasības ielu tirdzniecība (tai skaitā mobilajai tirdzniecībai).

Informāciju par telpas un trauku dezinfekcijas pasākumiem varat atrast savai  darbībai piemērotākajās labas higiēnas prakses vadlīnijās, kuras atrodamas šeit. Piemēram, kādi mazgāšanas līdzekļi izmantojami bioloģiskajā lauksaimniecībā, kā arī veidlapas paraugi mazgāšanas/dezinfekcijas pasākumiem atrodami šādās vadlīnijās “Labas higiēnas prakses vadlīnijas kaltētu garšaugu, tējas un ārstniecības augu pirmapstrādei, pārstrādei un realizācijai bioloģiskajā lauksaimniecībā” (iepazīties varat šeit

Prasības mainās, ja produkti tiek pārstrādāti. Šādā gadījumā jāievēro stingrākas pārtikas aprites prasības, proti, vispārīgās higiēnas prasības varat atrast šeit un augu un jauktas izcelsmes produktiem atbilstošās specifiskās prasības - šeit.

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma VIII nodaļā noteikts, ka pārtikas darbiniekiem, kas strādā telpās, kur apstrādā  pārtiku , jāvalkā piemērots darba apģērbs. Savukārt,  Regulas II pielikuma IX nodaļas 4. punkts nosaka, ka visos pārtikas ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos pārtikai jābūt pasargātai no jebkāda piesārņojuma, kas varētu padarīt pārtiku nederīgu cilvēku uzturam. Lai nodrošinātu minēto prasību izpildi, katrā pārtikas uzņēmumā ir jāizvērtē apdraudējumi pārtikai, tostarp arī saistībā ar fizikālo piesārņojumu, kas var rasties no personāla matiem, un jānosaka atbilstoši pasākumi to novēršanai.

Vispārīgas prasības uzņēmuma telpām, aprīkojumam, pārtikas produktiem un personālam noteiktas Eiropas Komisijas Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu. Regulas Nr. 852/2004 II pielikuma I nodaļas 4.punktā noteikts, ka jābūt pieejamam atbilstošam skaitam izlietņu, kas piemēroti izvietotas un paredzētas roku tīrīšanai. Izlietnes roku tīrīšanai jāapgādā ar tekošu karsto un auksto ūdeni, materiāliem roku tīrīšanai un higiēniskai nosusināšanai. Vajadzības gadījumā pārtikas mazgāšanas iekārtas jānovieto atsevišķi no roku mazgāšanas iekārtām. Savukārt minētās Regulas II pielikuma II nodaļas 2.un 3.punktā noteikts, ka vajadzības gadījumā jābūt atbilstīgām iekārtām darba instrumentu un aprīkojuma tīrīšanai, dezinfekcijai un glabāšanai. Šīm iekārtām jābūt no materiāliem, kas izturīgi pret koroziju, un tām jābūt viegli tīrāmām un ar atbilstošu karstā un aukstā ūdens apgādi. Vajadzības gadījumā atbilstoši jāparedz pārtikas mazgāšana. Visām izlietnēm vai citām šādām iekārtām, kas paredzētas pārtikas mazgāšanai, jābūt atbilstošai karstā un/vai aukstā dzeramā ūdens apgādei, kas atbilst VII nodaļas prasībām, un tās jātur tīras un vajadzības gadījumā jādezinficē.

Izlietnēm jābūt atbilstošā daudzumā un piemēroti izvietotām, lai varētu ievērot labu higiēnas praksi. Izlietņu skaitu izvērtē uzņēmējs, ņemot vērā Regulā Nr.852/2004 noteiktās prasības un  tehnoloģisko procesu uzņēmumā.  

Vēlamies reģistrēt uzņēmumu pārtikas apritē un nodarboties ar izbraukuma tirdzniecību piedāvājot ēdināšanas pakalpojumus masu pasākumos. Kādas atļaujas būtu nepieciešams saņemt un kā rīkoties? Vai uzņēmums var sniegt tikai izbraukuma tirdzniecību, ja ikdienā kafejnīca nestrādā? Kādi dokumenti ir jāuzrāda PVD pārbaudes laikā tirdzniecības vietā?

Prasības ielu tirdzniecībai (tostarp arī no speciāli aprīkotiem pārvietojamiem transporta līdzekļiem) nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. Saskaņā ar minēto noteikumu prasībām ielu tirdzniecība ir ar pašvaldību saskaņojamais tirdzniecības veids un pārtikas preču pārdošanas tirdzniecību drīkst veikt tirdzniecības dalībnieki, kuriem ir tiesības iesaistīties pārtikas apritē.

Tiesības iesaistīties pārtikas apritē ir uzņēmumiem, kas ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) saskaņā ar MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai  vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums vai, pārvietojamās tirdzniecības vietas gadījumā, dzīves vietai tuvākajā PVD pārvaldē.

Plašāka informācija par sabiedriskās ēdināšanas nozarē aktuālajiem normatīvajiem aktiem un labu higiēnas praksi apkopota Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadlīnijās: „ Labas higiēnas prakses vadlīnijas ēdināšanas uzņēmumiem izbraukumu banketu un tirdzniecības organizēšanā”, kas pieejamas LR Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv sadaļā > Pārtika.

Attiecībā par sportistiem paredzētiem produktiem informējam, ka Eiropas Komisija 2016.gada 15.jūnijā sagatavoja ziņojumu “KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par sportistiem paredzētiem pārtikas produktiem” (ziņojums ir pieejams šeit), kurā tiek norādīts, ka pēc 2016.gada 20.jūlija sporta pārtikas produktiem, kas iepriekš Eiropas Savienībā tika klasificēti kā īpašas diētas pārtikas produkti (diētiskā pārtika), turpmāk būs jāatbilst horizontālajiem noteikumiem, kas attiecas uz uztura bagātinātājiem un ikdienas patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem.

Par produktu klasifikāciju un atbilstību ir atbildīgs to ražotājs. Līdz ar to Jūs varat pieprasīt no ražotāja informāciju par to, kādā statusā šie produkti tiek klasificēti. Ikdienas patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem (tie varētu būt dažādi sportistiem paredzēti dzērieni, batoniņi u.c.) reģistrācija nav nepieciešama. Ir pietiekami, ka Jūs PVD reģistrējat uzņēmumu un nodrošināt produktus ar marķējumu latviešu valodā. Sīkāku informāciju par uzņēmumu reģistrāciju – skat. šeit

Gadījumā, ja produkti ir uztura bagātinātāji (lietojami mazos daudzumos - tabletes, kapsulas u.c.), tad Jums ir papildus jāņem vērā, ka Latvijā atļauts laist tirgū uztura bagātinātājus, ja tie ir paziņoti Pārtikas un veterinārajam dienestam un iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā. Informācija par uztura bagātinātāju reģistrāciju ir pieejama šeit Vadlīnijas par uztura bagātinātājiem ir pieejamas šeit 

Atbilstoši Regulai Nr.2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr.1852/2001, kukaiņi un to daļas ir jaunā pārtika. Šobrīd prasības jaunajai pārtikai nosaka Regulas Nr.258/97 un atbilstoši minētajai regulai, lai kukaiņus izmantotu kā pārtiku, ir jāpierāda to droša lietošanas vēsture nozīmīgā apjomā kādā no  Eiropas savienības valstīm līdz 1997.gada 15.maijam. Ņemot vērā to, ka nevienai ES dalībvalstij šādu pierādījumu par to drošu lietošanas vēsturi nebija, ir jāveic riska izvērtējums un jāsaņem atļauja kukaiņu kā jaunās pārtikas izplatīšanai atbilstoši Regulas Nr.258/97 (no 2018.gada 1.janvāra-Regulas Nr.2015/2283) prasībām.

Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumi Nr.485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm" nosaka, ka atbalsta produktus (augļus, dārzeņus vai to asorti, vai dzeramo pienu) neizmanto skolu parasto maltīšu gatavošanā, tomēr ir pieļaujams to pasniegt vienlaicīgi ar  ēdienu, bet ar nosacījumu, ka piens netiek termiski apstrādāts.

“Skolas pienu” var iekļaut  ēdienkartē, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumiem Nr.172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" “skolas piens” tiek uzskaitīts kopējā nedēļas piena produktu patēriņā.

Savukārt, pusdienu kompleksa enerģētiskās un uzturvērtības aprēķinos to iekļauj tikai tajā gadījumā, ja piens tiek pasniegts pusdienās. “Skolas pienu”, kas netiek pasniegts pusdienās, enerģētiskās un uzturvērtības aprēķinos neiekļauj, izņemot gadījumus, kad uzturam ir noteikta dienas enerģētiskā un uztura vērtība (internātskolas).

17. novembrī stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība." Mūsu uzņēmuma gadījumā, no iepriekšējiem noteikumiem ir pamainījies tas, ka tagad būs jānosaka arī mikroorganismu konloniju skaits arī, tad, ja ūdens netiek pildīts pudelēs vai citos traukos (ūdeni izmantojam kā produkta sastāvdaļu). Ja pirms nepilna mēneša veicām ūdens analīzes bez šī rādītāja vai būs pietiekami, ja šo rādītāju pārbaudīsim tikai pēc gada, jeb sakarā ar šo noteikumu stāšanos spēkā tagad jātaisa ārpuskārtas ūdens analīzes, lai noteiktu šo rādītāju?

Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (turpmāk –Noteikumi Nr.671) stājas spēkā 2017.gada 17.novembrī. Ja 2017.gadā analīzes ir veiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", tad nākošās analīzes veiksiet saskaņā ar Noteikumiem Nr.671.

Izplatīšanai nederīgu augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu izmantošanas vai iznīcināšanas kārtību reglamentē šobrīd spēkā esošie 2009. gada 7. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 742 „Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība”.

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, dzīvnieku izcelsmes pārtikas  produktus, kas atzīti par izplatīšanai nederīgiem, t.sk. kuriem beidzies derīguma termiņš, apriti reglamentē Regula (EK) Nr.1069/2009 (2009.gada 21.oktobris) un Regula (ES) Nr.142/2011 (2011.gada 25.februāris).

Normatīvie akti nenosaka sanitārās pases nepieciešamību transportlīdzekļiem.

Transportlīdzeklim ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma VI  nodaļas PĀRVADĀŠANA prasībām:

  1. Pārvadāšanas līdzekļi un/vai konteineri, ko izmanto pārtikas produktu pārvadāšanai, jātur tīri, un tiem jābūt labā kārtībā un stāvoklī, lai aizsargātu pārtikas produktus no piesārņojuma, un vajadzības gadījumā tie jāprojektē un jāveido tā, lai ļautu veikt atbilstošu tīrīšanu un/vai dezinfekciju.
  2. Tvertnes transportlīdzekļos un/vai konteineros nedrīkst izmantot nekam citam kā tikai pārtikas produktu pārvadāšanai, ja tas var izraisīt piesārņojumu.
  3. Ja pārvadāšanas līdzekļus un/vai konteinerus izmanto ne tikai pārtikas produktu pārvadāšanai vai dažādu pārtikas produktu vienlaicīgai pārvadāšanai, pārtikas produktiem vajadzības gadījumā jābūt rūpīgi nodalītiem.
  4. Nefasēti pārtikas produkti šķidrā, granulu vai pulvera veidā jāpārvadā tvertnēs un/vai konteineros/cisternās, kas paredzētas pārtikas produktu pārvadāšanai. Minētie konteineri jāmarķē skaidri redzamā un neizdzēšamā veidā, vienā vai vairākās Kopienas valodās, lai parādītu, ka tos izmanto pārtikas produktu pārvadāšanai, vai arī tie jāmarķē ar uzrakstu – "tikai pārtikas produktiem".
  5. Ja pārvadāšanas līdzekļus un/vai konteinerus izmanto ne tikai pārtikas produktu pārvadāšanai vai dažādu pārtikas produktu pārvadāšanai vienlaikus, lai nepieļautu piesārņojuma risku, pēc katras kravas izkraušanas jāveic rūpīga tīrīšana.
  6. Pārtikas produktiem pārvadāšanas līdzekļos un/vai konteineros jābūt novietotiem un aizsargātiem tā, lai samazinātu piesārņojuma risku.
  7. Vajadzības gadījumā pārvadāšanas līdzekļiem un/vai konteineriem, ko izmanto pārtikas līdzekļu pārvadāšanai, jāuztur pārtikas produkti atbilstošās temperatūrās un jābūt iespējai minētās temperatūras kontrolēt.

Latvijas Republikas teritorijā nevar tirgot pārtikas preces, kurām ir beidzies realizācijas termiņš.  Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 14.panta otro daļu pārtika, kurai ir beidzies derīguma termiņš, tiek atzīta par izplatīšanai nederīgu.

Konstatējot higiēnas prasību pārkāpumus pārtikas produktu tirdzniecībā, Jūs varat zvanīt uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 un atstāt tur precīzu informāciju par konkrētu tirdzniecības vietu un iespējamiem pārkāpumiem.

Olu zīmogošanai drīkst izmantot Eiropas parlamenta un padomes regulas (EK) Nr.1333/2008 par pārtikas piedevām II pielikuma B 1. daļā uzskaitītās pārtikas krāsvielas. Šādas krāsas un zīmogus var  iegādāties uzņēmumos, kas nodarbojas ar zīmogu izgatavošanu. Konkrētu firmu nosaukumus iesakām meklēt internetā, izmantojot meklētāju.

Strādāju ēdināšanas uzņēmumā - kafejnīcas virtuvē par virtuves darbinieku. Citreiz izmantoju vienreizējos cimdus, kas ir ļoti labas kvalitātes un parasti nesaplīst (piemēram, tīru dārzeņus). Vai šos cimdus ir obligati uzreiz jāizmet vai arī nomazgājot es tos varu izmantot arī nākošajā reizē?

Vienreizējās lietošanas cimdi nav paredzēti atkārtotai izmantošanai.

Vispārīgas prasības uzņēmuma telpām, aprīkojumam, pārtikas produktiem un personālam noteiktas Eiropas Komisijas Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu. Regulas Nr. 852/2004 II. pielikuma I. un II. nodaļā noteikts, ka telpu, kur uzglabā, sagatavo un apstrādā pārtiku, konstrukcijai, izvietojumam un lielumam jābūt projektētam tā, lai varētu īstenot labu pārtikas higiēnas praksi, tostarp, pārtikas aizsardzību pret piesārņojumu, un atbilstošu uzturēšanu, tīrīšanu un/vai dezinfekciju. Aprīkojot ēdināšanas uzņēmuma virtuvi ar iekārtām Jums ir jāņem vērā gan telpu plānojums, gan plānotā tehnoloģiskā procesa norise, gan plānotais sortiments un jauda. Regula

Lai iegūtu pamatinformāciju par prasībām, kas jāievēro, veidojot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, iesakām iepazīties ar “Labas higiēnas prakses vadlīnijām atklāta tipa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem” (pieejama šeit

Plaša informācija par to, kas uzņēmumam jāievēro savā darbībā, pieejama šeit

Ja Jums nepieciešama konsultācija, Jūs varat sazināties ar PVD teritoriālo pārvaldi (pēc uzņēmuma faktiskās adreses). PVD pārvalžu darba laiki un kontakti pieejami šeit

Latvijā atļauts laist tirgū uztura bagātinātājus, ja tie ir paziņoti Pārtikas un veterinārajam dienestam un iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā. Informācija par uztura bagātinātāju reģistrāciju ir pieejama šeit. Vadlīnijas par uztura bagātinātājiem ir pieejamas šeit 

Lai uzņēmums varētu iesaistīties pārtikas apritē (tostarp izplatītu uztura bagātinātājus) – tam ir jāreģistrējas kā PVD uzraudzībai pakļautam uzņēmumam.

Detalizētāka informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama šeit 

Papildus vēlamies vērst uzmanību, ka reģistrācijas prasība neattiecas uz parasta patēriņa pārtikas produktiem (piemēram, graudaugu vai šokolādes batoniņiem).

Ja diētiskai pārtikai marķējuma tekstā ir izdarītas izmaiņas, kas neattiecas uz diētiskās pārtikas sastāvu, proti, nemainās tās sastāvdaļas un to daudzumi, dienestā ir jāiesniedz jaunais marķējuma teksts (nosūtot to arī elektroniski uz e-pasta adresi nrd@pvd.gov.lv). Iesniedzot jauno marķējuma tekstu, tam ir jāpievieno PVD ģenerāldirektoram M.Balodim adresēts iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas datubāzē.

Klātienē dokumenti var tikt iesniegti, ierodoties PVD (adrese: Peldu iela 30, Rīga) katru darbdienu no plkst.8.30 – 17.00 (pirmssvētku dienās no plkst.8.30 – 15.00). Pa pastu dokumenti jānosūta uz adresi: Peldu iela 30, Rīga, LV-1050, adresāts PVD.

PVD pieņem elektroniskos dokumentus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu (visa veida iesniegumi, paziņojumi uztura bagātinātāju reģistrāciju, sarakstes vēstules). Dokumentus elektroniska dokumenta formā jāiesniedz PVD, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi nrd@pvd.gov.lv .

Izmaiņu izdarīšana tiek veikta bez maksas.

Ja tiek mainīts reģistrētas diētiskās pārtikas sastāvs, uzņēmējam ir jāpaziņo par to PVD, iesniedzot paziņojumu kā par jaunu produktu. Paziņojumam jāpievieno diētiskās pārtikas marķējuma vai iepakojuma oriģināls vai oriģināla fotokopija, kā arī marķējuma teksta paraugs valsts valodā.

Sīkāka informācija, tostarp paziņojuma veidlapa, pieejama ŠEIT.

Valsts nodevas apmērs par tādas diētiskās pārtikas reģistrāciju, kas ir ražota vai laista tirgū kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, ir 99,60 eiro.

Sviestmaize ir tradicionāls  jeb pieņemtais nosaukums, kas ne vienmēr nozīmē ka tā satur sviestu. Tāpēc noteikti ir jālasa produkta sastāvdaļu saraksts, kur jābūt norādītām produkta visām sastāvdaļām dilstoša secībā.

Marķējuma informācijas obligātās prasības ir noteiktas  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

Šajā dokumentā ir skaidrota definīcija, kas ir  “pieņemtais nosaukums”, proti - tas ir pārtikas produkta nosaukums, ko pieņēmuši tās dalībvalsts patērētāji, kurā minētais produkts tiek pārdots, minēto nosaukumu nav nepieciešamības sīkāk paskaidrot.  Savukārt prasības produkta nosaukumam ir sniegtas minētā dokumenta 17.pantā.

Jā, tā ir taisnība. No šī gada 24. jūlija personas medicīnisko grāmatiņu aizstāj ģimenes ārsta izsniegts atzinums (forma 027/u) par personas atbilstību veikt darba pienākumus.

To nosaka 2018. gada 24. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”.

Esošajiem pārtikas uzņēmuma darbiniekiem, kas līdz šim ir veikuši periodiskās veselības pārbaudes, par to ir veikti ieraksti personas medicīniskajās grāmatiņās, nav nepieciešams pārbaudi veikt atkārtoti. Tas būs jādara tad, ja darbinieks būs slimojis ar zarnu infekciju slimību vai bijis kontraktā ar šādu slimnieku.

Jaunpieņemtajiem darbiniekiem, kuriem nav veikta pirmreizējā veselības pārbaude, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai to izdarītu. Atkārtota pārbaude būs nepieciešama tad, ja darbinieks atsāk darbu pēc saslimšanas ar kādu no zarnu infekcijas slimībām vai ir bijis kontaktpersona kādā no šādām saslimšanām.

Atzinuma oriģināls paliek pie paša darbinieka, bet kopija ar darba devēja apliecinājumu, ka kopija atbilst oriģinālam – pie darba devēja, lai to pārbaudes brīdī varētu uzrādīt PVD inspektoram.

Darba devējam ir jābūt visu darbinieku apliecinājumiem par veiktajām pārbaudēm, tostarp arī iepriekšējie ieraksti personas medicīnas grāmatiņās.

Jāpiebilst, ka obligātās pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes neattiecina uz personām, kuru darbs saistīts ar fasētu pārtikas produktu uzglabāšanas, pārvadāšanas un izplatīšana vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, ja produktu saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) ir jāsaņem atļauja olu realizācijai nelielos apjomos gala patērētājam vai mazumtirdzniecībā (MK noteikumi Nr.235 no 03.05.2017.gada “ Prasības olu apritei nelielā apjomā”). PVD attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā (turpmāk-TSV) Jums ir jāiesniedz iesniegums (elektroniski, papīra formātā vai piesakot pa tālruni), ka vēlaties uzsākt olu realizāciju tieši galapatērētājam. Pēc iesnieguma saņemšanas TSV veterinārie inspektori ar Jums sazināsies un vienosieties par datumu, kad tiks veikta pārbaude Jūsu  novietnē, pirms atļaujas izsniegšanas.

Prasības, kas jāievēro, lai varētu tirgot olas vietējā tirgū tieši galapatērētājam noteiktas 2017. gada 3.maija  Ministru kabineta noteikumos  Nr.235 no "Prasības olu apritei nelielā apjomā". Tāpat jāievēro MK noteikumos Nr.5 no 02.01.2008.gada “ Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības” noteiktās prasības un  Jums būs jāveic izmeklējumi vistām saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 6. novembra noteikumos Nr. 741 „Noteikumi par kārtību, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam” noteiktajām prasībām.

Detalizētāku informāciju Jūs saņemsiet no PVD inspektoriem, kuri veiks pārbaudi novietnē pirms atļaujas izsniegšanas.

Vēlos uzzināt, ja uzņēmumā, kurā tiek ražota pārtika, kura NAV bioloģiski sertificēta vēlas ražot arī bioloģiski sertificētu pārtiku, kuras sastāvā ir vismaz 95% bioloģiski sertificētu izejvielu. Vai nepieciešams iekārtu tīrīšanas procesā izmantot bioloģiskus tīrīšanas līdzekļus ? Lasot zemāk redzamās regulas neatrodu informāciju, kurā minēts par konkrētiem parametriem, kuri jāievēro bioloģiskas pārtikas ražošanā. Tikai to, ka tai jābūt laikā vai telpā nodalītai no cita veida ražošanas. Regulā Nr.882/2004 teikts, ka oficiālo kontroli veic tīrīšanas un apkopes līdzekļiem un procesiem un pesticīdiem. Regula Nr.834/2007 Lai nodrošinātu, ka bioloģiskos produktus ražo saskaņā ar prasībām, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos par bioloģisko ražošanu...saskaņā ar noteikumiem Nr.882/2004.

Ja vēlaties ražot bioloģiski sertificētu pārtiku, tad saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 (2007.28.06.) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas Nr. 2092/91 atcelšanu 28.panta 1.punktu un Ministru kabineta (2009.26.05.) noteikumu Nr.485 „Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” 6.punktu, Jums vispirms jāiesniedz iesniegums par iekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā vienā no kontroles institūcijām: „Vides kvalitāte” (Salaspils novads, Salaspils, Rīgas iela-113) vai Valsts SIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs” (Priekuļu novads, Priekuļi, Dārza iela-12).

Prasības, kas jāievēro bioloģisko produktu pārstrādes procesā ir noteiktas Komisijas (2008.05.09.) Regulas Nr.889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu 3.nodaļā “Pārstrādāti produkti”. Normatīvajos aktos nav noteikts, ka bioloģisko produktu pārstrādei paredzēto telpu, iekārtu un inventāra tīrīšanai un dezinfekcijai  nepieciešams izmantot bioloģiskos līdzekļus.

Saskaņā ar ES Regulas 852/2004 par pārtikas higiēnu (pieejama šeit) izlietnēm pārtikas uzņēmuma personāla roku tīrīšanai, iekārtām, kas paredzētas darba instrumentu un darba aprīkojuma, trauku mazgāšanai, kā arī pārtikas mazgāšanai, jānodrošina aukstā un karstā tekošā ūdensapgāde.

Karstā ūdens lietošana nodrošina efektīvāku mazgāšanas, tīrīšanas procedūru izpildi, tostarp olbaltumvielu, tauku un pārējo netīrumu noņemšanu, lietoto mazgāšanas līdzekļu noskalošanu!

Atkarībā no tā, kādi tehnoloģiskie procesi norisinās pārtikas uzņēmumā,  karstā ūdens neesamība var novest pie šķērspiesārņojuma, dažādu netīrumu uzkrāšanās uzņēmumā!

Pat atsevišķos gadījumos kļūt par iemeslu pārtikas uzliesmojumam! KARSTĀ ūdens neesamība pārtikas uzņēmumā tiek uzskatīta par kritisko neatbilstību, kad uzņēmuma darbība var tikt apturēta uz laiku līdz neatbilstību novēršanai!

Katram uzņēmumam, izvēloties atbilstošu trauku uzglabāšanas veidu un vietu, jāizvērtē trauku piesārņojuma riski uzglabāšanas laikā un jānosaka atbilstoši pasākumi.

PVD pārbaudēs izvērtē konkrēta pārtikas uzņēmuma atbilstību higiēnas prasībām. Lai veiktu pārbaudi un izvērtētu trauku uzglabāšanas atbilstību, nepieciešama informācija par pārtikas uzņēmumu.  

Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu. Uzglabājot pārtikas produktus, jāievēro higiēnas prasības – aukstumiekārtas jāuztur tīras, jānodrošina produktiem noteiktā uzglabāšanas temperatūra un to aizsardzība pret piesārņojumu, tostarp arī produktu saderība. Jāizvērtē, vai kopā uzglabājot dažādus produktus, tostarp žāvētu gaļu un konditorejas izstrādājumus, tiek nodrošināta aizsardzība pret piesārņojumu un tas neietekmē produktu kvalitāti. Nepieciešamības gadījumā pārtikas produktiem jābūt rūpīgi nodalītiem.

Mājražotājs var ražot sieru savā virtuvē. Svarīgi, lai telpas tiktu uzturētas tīras, darba virsmas viegli kopjamas, būtu vēlams nošķirt ģimenes vajadzībām domātos traukus,   kā arī tajā  laikā, kad notiek siera ražošana, nenotiktu ēdiena gatavošana vai citi darbi virtuvē, kas nav saistīti ar produkta ražošanu. Prasības, kas jāievēro ražotājiem, kas gatavo produktus mājas apstākļos pieejamas šeit

Sakiet lūdzu,vai PVD ir tiesības veikt pārbaudes pirmskolas izglītības iestādēs attiecībā uz tiem cukura izstrādājumiem, kas bērniem tiek doti ārpus ēdienreizēm. Protams MK noteikumi Nr. 172. attieksies uz ēdienreizēm, bet tomēr... Piemērs: bērniem ir vārda dienas un dzimšanas dienas(grupā 25 bērni) vecāki sagatavo saldumus, kas tiek nesti uz PII. Nesti tiek gumijas lācīši, gumijoti zefīri, čupačups utt.. Bērniem sistemātiski tiek bojāta veselība un zobi. Uz maniem lūgmiem nedot manai meitai nezināmas izcelsmes saldumus (visus augtsāk minētos u.c.) saņēmu atbildi no grupas audzinātājas"vai tad nevarētu dot, kas tad tur, reizēm jau var?". Lai panāktu , ka bērnam nedod papildus ēdienreizēm saldumus, man bija neskaitāmas reizes jāaizrāda grupiņas audzinātājām. Ir kas ievēro, bet ir kas nē. Es neiebilstu, ka cienā ar cepumiem, pīrādziņiem un kliņģeriem. Vecākiem ir uzlikt pienākus informēt PII par bērna veselības stāvokli, taču šo informāciju neviens neņem vērā. Audzinātājas mainās un pat nepārrunā katra bērna individuālās lietas. Esmu norādījusi, ka visi bērnie nav vienādi,respektīvi, veseli zobi , kuņģis norūdīts, nav atviļņi, utt..Mums nav tika norūdīta veselība.

Pārtikas un veterinārais dienests izglītības iestādēs kontrolē ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus, uz kuriem attiecas  pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti, tostarp arī Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumi Nr.172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”. Dienestam nav tiesības kontrolēt bērnu vecāku atnestos cienastus, tāpēc jautājumi par to, kādi cienasti ir pieļaujami, jārisina ar iestādes vadību.

Vēlamies iegādāties no Somijas (EU valsts) izotonisko dzērienu ( analogs ir Isostar dzēriens - https://isostar.lv/product/dzeriens-hydrate-perform-fresh-500ml/) un to tirgot Latvijā. Vēlamies saprast, kādas darbības mums nepieciešams veikt, lai šo produktu likumīgi varam tirgot Latvijā?

Lai uzņēmums varētu iesaistīties pārtikas apritē (tostarp uzsāktu tirgot izotoniskus dzērienus), tam ir jābūt reģistrētam PVD. Sīkāka informācija par uzņēmumu reģistrāciju šeit 

Ikdienas patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem (dzērieni visdrīzāk ietilps šajā kategorijā) reģistrācija nav nepieciešama. Ir pietiekami, ka Jūs PVD reģistrējat uzņēmumu un nodrošināt produktus ar marķējumu latviešu valodā. Par produktu klasifikāciju un atbilstību ir atbildīgs to ražotājs. Līdz ar to Jūs varat pieprasīt no ražotāja informāciju par to, kādā statusā produkti, kurus Jūs plānojat uzsākt izplatīt, tiek klasificēti.

Gadījumā, ja produkti ir uztura bagātinātāji (angļu valodā – food supplement, somu valodā - ravintolisä), tad Jums ir papildus jāņem vērā, ka Latvijā atļauts laist tirgū uztura bagātinātājus, ja tie ir paziņoti Pārtikas un veterinārajam dienestam un iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā. Informācija par uztura bagātinātāju reģistrāciju ir pieejama šeit 

Vadlīnijas par uztura bagātinātājiem ir pieejamas šeit 

Sāls apriti reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 696 2015. gada 8. decembrī  "Noteikumi par pārtikā lietojamu sāli", kuros ir noteikts, ka pārtikas sāls ir produkts, kura sastāvā ir ne mazāk kā 97 procenti kristāliska nātrija hlorīda. Pārtikas sāli iegūst no jūras, dabiskajiem sāls šķīdumiem vai pazemes sāls iežu depozītiem. Noteikumi nosaka:

  • obligātās nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas prasības pārtikā lietojamam sālim (turpmāk – pārtikas sāls) un prasības tā papildu marķējuma
  • kārtību, kādā izplata jodēto sāli, un gadījumus, kad to izmanto pārtikas ražošanā.

Normatīvie akti paredz, ka aprīkojumam, traukiem, inventāram, ar ko nonāk saskarē pārtika, jābūt rūpīgi iztīrītiem un vajadzības gadījumā dezinficētiem, kā arī veidotiem no tādiem materiāliem un tādā labā stāvoklī, lai samazinātu jebkādu piesārņojuma risku.

Uzņēmumam paškontroles sistēmas ietvaros ir jāizvērtē pārtikas piesārņojuma riski un jāpieņem lēmums par nepieciešamību identificēt vai marķēt virtuves traukus un inventāru.

Ja uzņēmums darbojas saskaņā ar labas higiēnas prakses vadlīnijām “Labas higiēnas prakses un paškontroles vadlīnijas slēgta tipa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, pārvietojamām un pagaidu telpām”, tad tam jāievēro minētajās vadlīnijās iekļautā prasība marķēt inventāru, aprīkojumu atsevišķi jēlai un gatavai produkcijai.

Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (turpmāk – Noteikumi). Saskaņā ar Noteikumu 23.3 punktu, pārtikas uzņēmumos vismaz vienu reizi divos gados veic kārtējo monitoringu, ja dzeramais ūdens tiek piegādāts pa centralizētu ūdensapgādes sistēmu. Kārtējā monitoringā nosakāmie rādītāji ir noteikti Noteikumu 2.pielikuma 1.2. punktā.

Papildus informējam, ka pienākums organizēt kārtējo monitoringu un auditmonitoringu neattiecas uz: mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas neražo pārtiku un nenodarbojas ar tās sagatavošanu vai apstrādi, tai nonākot tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni; augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumiem, kas produktu apstrādē neizmanto dzeramo ūdeni; mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas dzeramo ūdeni izmanto tikai karsto dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, pagatavošanai, un to ņem no centralizētās ūdens apgādes sistēmas, kā to noteic Noteikumu 22.punkts.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumiem Nr.172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei skolās un to teritorijā drīkst izplatīt sekojošus produktus:

  • svaigus augļus, ogas un dārzeņus (tai skaitā salātu, biezeņu vai kokteiļu veidā);
  • žāvētus augļus, ogas, dārzeņus, sukādes, kā arī no tiem gatavotus produktus bez pievienota cukura, sāls un daļēji hidrogenētiem augu taukiem;
  • negrauzdētus riekstus un sēklas bez pievienota cukura un sāls;
  • pienu, raudzētus piena produktus (piemēram, acidofilais piens, paniņas, rjaženka, kefīrs un jogurts), kuros tauku saturs nepārsniedz 2,5 %, biezpienu, kurā tauku saturs nepārsniedz 5 %, sviestu, kurā piena tauku saturs ir vismaz 80 %, un dehidrētu pienu;
  • saliktus piena produktus, kuros kopējais tauku saturs nepārsniedz 2,5 %, un saliktus piena produktus, kuru sastāvā ir biezpiens un kopējais tauku saturs nepārsniedz 5 %. Šādi produkti satur ne vairāk kā 5 g pievienota cukura uz 100 g vai 100 ml produkta un ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g vai 100 ml produkta;
  • sieru, kurā tauku saturs sausnā nepārsniedz 45 %;
  • šokolādi, kas satur ne mazāk kā 37 % kopējās kakao sausnas;
  • sausmaizītes (galetes), sausiņus un barankas, kurām nav pievienoti daļēji hidrogenēti augu tauki un kuras satur ne vairāk kā 5 g pievienota cukura uz 100 g produkta un ne vairāk kā 1,25 g sāls uz 100 g produkta;
  • maizi, kurai nav pievienoti daļēji hidrogenēti augu tauki, kas satur ne vairāk kā 1,25 g sāls uz 100 g produkta un ne vairāk kā 5 g pievienota cukura uz 100 g produkta, kurā šķiedrvielu daudzums nav zemāks par 5 g uz 100 g produkta;
  • kas ražoti no augļiem un ogām, izņemot tomātus (piemēram, džems, želeja, ievārījums, augļu un ogu mērce, augļu un ogu biezenis);
  • medu;
  • izglītības iestādē no zivs filejas vai liesas gaļas pagatavotus produktus, kas satur ne vairāk kā 1,25 g sāls uz 100 g produkta;
  • piena saldējumu ar augļiem un ogām, kas iegūts tikai no piena vai piena produktiem, kam ražošanas procesā var būt pievienotas citas nepieciešamās sastāvdaļas (izņemot glikozes sīrupu, glikozes–fruktozes un fruktozes–glikozes sīrupu), ja tās daļēji vai pilnībā neaizvieto kādu no piena sastāvdaļām un satur ne vairāk kā 5 % piena tauku un ne vairāk kā 15 % pievienota cukura uz 100 g vai 100 ml produkta.

Atļauts izplatīt arī sekojošus dzērienus:

  • dzeramo ūdeni, avota ūdeni un dabīgos minerālūdeņus, kuros minerālsāļu saturs sausajā atlikumā nepārsniedz 1500 mg/l, augļu sulas, kā arī dārzeņu sulas, bez pievienota cukura un sāls;
  • augļu nektārus, kuros kopējais ogļhidrātu daudzums nepārsniedz 15 g uz 100 ml produkta, bez glikozes sīrupa, glikozes–fruktozes un fruktozes–glikozes sīrupa;
  • kas pagatavoti, izmantojot zaļo, melno un augu tēju, izņemot šķīstošo tēju;
  • kas pagatavoti, izmantojot grauzdētu, maltu, kā arī šķīstošo kafiju vai sausu vai pastas veida cigoriņu ekstraktu;
  • kas pagatavoti, izmantojot kakao pulveri ar samazinātu tauku saturu, kur kakao sviesta saturs sausnā ir mazāks par 20 %;
  • kas pagatavoti no citroniem, laimiem, granātāboliem, rabarberiem, cidonijām un upenēm, jāņogām, smiltsērkšķu ogām, dzērvenēm, aronijām, avenēm, zemenēm, plūmēm, ķiršiem, mellenēm un citām līdzīgām ogām un kuros ir ne mazāk kā 18 % augļu sulas un kopējais ogļhidrātu daudzums nepārsniedz 15 g uz 100 ml produkta, bez glikozes sīrupa, glikozes–fruktozes un fruktozes–glikozes sīrupa.

Sakiet, lūdzu, vai izglītības iestādēs drīkst organizēt Mārtiņdienas tirgu, kurā skolēni, vecāki tirgojās ar pašdarinātām lietām un našķiem. Daudzas skolas to praktizē, bet mūsējā - nē, aizbildinoties ar to, ka tas neatbilst PVD noteikumiem. Bet kā tad citas skolas to var darīt?

Izglītības iestādēs var organizēt svētku tirdziņus, kur skolēni un vecāki tirgojas ar pašdarinātiem našķiem.

Ja personas veic pārtikas apstrādi, sagatavošanu un pasniegšanu neregulāri un nelielos apjomos, piemēram, skolas tirdziņos, labdarības pasākumos, reģistrācija PVD nav nepieciešama. Tomēr PVD norāda, ka izglītības iestādes vadītājam vai tirdziņa organizētājam jānodrošina atbilstoši apstākļi, lai pasargātu pārtiku no piesārņojuma.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma XII nodaļas 2.punkts nosaka,  ka personām, kas ir atbildīgas par pārtikas nekaitīguma pārvaldības sistēmas izstrādi un uzturēšanu, ir jābūt attiecīgi apmācītām par HACCP principu piemērošanu. Ja atbildīgā persona studiju laikā ir ieguvusi pietiekamas zināšanas par HACCP sistēmu un tās principu piemērošanu, papildus mācību kursi nav nepieciešami.

Pirmkārt, ar pārtikas tirdzniecību var nodarboties tikai pārtikas uzņēmumi, kas ir reģistrēti PVD pārtikas uzņēmumu reģistrā. Otrkārt, šādiem uzņēmumiem ir jānodrošina, pārtikas higiēnas prasību izpilde un pārtikas produktu izsekojamība, tostarp nepieciešamie pārtikas pavaddokumenti, kas apliecina produkta izcelsmes valstī vai vietu.

Higiēnas prasības pārtikas higiēnai noteikti regulā 852/2004 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32004R0852&from=LV .

Uzņēmumam paškontroles sistēmas ietvaros ir jāizvērtē uzņēmumā veicamie darbi un jānosaka prasības personāla higiēnai, darba apģērbam u.c., lai izslēgtu pārtikas piesārņojumu.

Savā darbībā uzņēmums var izmantot labas higiēnas prakses vadlīnijas, piemēram, Labas higiēnas prakses vadlīnijas atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumiem, kurās noteikts, ka “Darbinieki, kas strādā ar vaļējo pārtiku, regulāri apgriež nagus, nelako nagus, seko roku tīrībai, nenēsā juvelierizstrādājumus (gredzenus, roku sprādzes, brošas, pulksteņus u.c.), nelieto parfimēriju ar izteiktu smaržu, jo tas var ietekmēt gatavojamo produktu organoleptiskās īpašības.”

Labas higiēnas prakses vadlīnijas pieejamas ŠEIT

Vai skola rīkojas pareizi, ka liek pavāriem gatavot pusdienu paciņas bērniem, kuri brauc ekskursijā uz Rīgu vai citiem apskates objektiem. Bērni šīs pusdienu paciņas ēd autobusā. Kur viņi mazgā rokas? Protams, nekur. Kurš atbildēs par sekām. Skolotāji pieprasa sviestmaizes ar ceptu gaļu. Piemēram,ceptu vistas fileju. Es, kā galvenais pavārs, atsakos to darīt. Vai rīkojos pareizi? Jo tās maizītes paņem no rīta un tad visu dienu stāvēs maisiņos siltā autobusā.

Pieņemot lēmumu par pārtiku ( ēdieniem, uzkodām, sviestmaizēm u.c.), kādu plānojat dot līdzi bērniem ekskursijā, jums jāizvērtē riski, kas varētu ietekmēt pārtikas drošumu un nekaitīgumu, kā arī  iespējas nodrošināt atbilstošu temperatūru produktiem, kas ātri bojājas, piemēram, termokonteineri ar aukstuma elementiem sviestmaižu uzglabāšanai, atbilstošs iesaiņojums u.c. Tāpat arī būtu jāparedz  iespējas bērniem ievērot personīgo higiēnu (speciālas salvetes roku tīrīšanai, dezinfekcijai u.c.). Gatavie ēdieni, piemēram, cepta vistas fileja, cepta gaļa, jauktie salāti u.c. ir produkti, kas jāuzglabā noteiktā temperatūrā, jo tie ātri bojājas un var radīt briesmas cilvēku veselībai.

Izglītības iestādei jāizvērtē, vai ir iespējas minētos produktus atbilstoši uzglabāt arī dodoties ekskursijā.

Kādiem dokumentiem, kas apliecina produkta kvalitāti un vides higiēnas prasību atbilstībai, ir jābūt fiziskām personām, kuras tirgo uz ielas pašu ražoto lauksaimniecības produkciju (piemēram tomātus, ābolus), savvaļas ogas un sēnes? Vai potenciālajam pircējam ir tiesības šos dokumentus pieprasīt tirdzniecības vietā?

Augu izcelsmes produktu izplatīšanu nelielā apjomā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.499 “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”. Noteikumi nosaka, ka nereģistrēties Pārtikas un veterināra dienestā drīkst vien fiziskas personas - augu izcelsmes produktu (augļi, ogas, sēnes, dārzeņi, rieksti) primārie ražotāji, kuri izplata pašu audzētos produktus ierobežotā, normatīvajos aktos noteiktā daudzumā, piemēram, ne vairāk kā 300 kg tomātu gadā. Primārais ražotājs veic kalendāra gadā produktu apjoma uzskaiti, dokumentējot informāciju par produktu nosaukumu, ieguves vietu, realizēto produktu daudzumu kilogramos (dienā un kopā kalendāra gadā), produkta realizācijas datumu un realizācijas vietu, kā arī produktu tirdzniecības vietā nodrošina uzskaites žurnālu, ko uzrāda pēc Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas pieprasījuma.

Ja pirmsskolas izglītības iestādei mainījies ēdienu piegādātājs, jāaktualizē informācija PVD reģistrā.

Jūs variet vērsties PVD teritoriālajā pārvaldē, kuras uzraudzības teritorijā darbojas Jūsu izglītības iestāde,  un informēt par izmaiņām, lai veiktu aktualizāciju PVD uzraudzībai pakļauto  uzņēmumu  reģistrā. Teritoriālo pārvalžu kontakti, veidlapas pieejamas PVD tīmekļa vietnē:

http://www.pvd.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/uznemuma-registracija?nid=2518#jump

Pārvietojamam ēdināšanas uzņēmumam jābūt aprīkojumam (konteineriem u.c.)  atkritumu atbilstošai uzglabāšanai, kā arī jānodrošina atkritumu iznīcināšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbībām ar atkritumiem. Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikts, ka atkritumu radītājam jānoslēdz līgums ar pašvaldību, kas atbildīgas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā, t.sk. izdod saistošos noteikumus, organizē atkritumu dalītu vākšanu u.c.   Par līguma slēgšanu par atkritumu apsaimniekošanu iesakām Jums vērsties pašvaldībā, kuras teritorijā veicat izbraukuma ēdināšanu un/vai nododat atkritumus.

Uzņēmumā jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai apkarotu kaitēkļus. Ēdināšanas uzņēmumam ir tiesības izvēlēties slēgt pastāvīgu līgumu vai slēgt līgumu tikai nepieciešamības gadījumā, kad veikti deratizācijas/dezinfekcijas pakalpojumi.

Paldies, par izrādīto interesi strādāt Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD)!

Ņemot vērā, PVD darba specifiku, visi inspektoru amati ir ierēdņu amati un Valsts civildienesta 7.pants nosaka, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona ar iegūtu augstāko izglītību.

Protams PVD ir arī darbinieku amati, bet to darba pienākumi nav saistīti ar pārbaužu veikšanu!

Droši sekojiet līdzi PVD aktuālākajām vakancēm mājas lapā (http://www.pvd.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/par-dienestu/karjeras-iespejas?nid=2079#jump), PVD twitter kontā un citos kanālos, un piesakiet savu dalību, ja amats ir Jūs ieinteresējis un Jūs atbilstat amatam izvirzītajām prasībām!

Jūsu klientam ir jāsaprot, vai saldētās zivs uzglabāšanai nepieciešamas noliktavas telpas, vai klients vienkārši piegādā sasaldētu zivi, vai brauks tirgoties izmantojot aprīkotu transporta līdzekli. Ja būs nepieciešamas telpas, tad  iesaistoties pārtikas apritē nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD pārvaldē, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums vai, pārvietojamas tirdzniecības vietas gadījumā, Jums tuvākajā PVD pārvaldē. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Uzņēmuma reģistrācija notiek 5-7 darba dienu laikā. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€.  Informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama: https://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/partikas-uzraudziba/uznemuma-registracija?nid=2518#jump

Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2004R0852:20040520:LV:PDF

Pārtikas uzņēmumā arī jābūt dokumentiem, kas pierāda produktu izcelsmi (pavaddokumenti), un minimālai paškontroles dokumentācijai (procedūras un/vai instrukcijas), kur paredzēti pasākumi, kas nodrošina pārtikas produktu atbilstību noteiktajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām.

  1. Lai iesaistītos pārtikas apritē, uzņēmumam jābūt reģistrētām Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Uzņēmuma reģistrācija PVD ir bez maksas un notiek piecu darba dienu laikā.

Plašāka informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama šeit - http://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/uznemuma-registracija?nid=2518#jump

  1. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumam, tostarp,  telpām, aprīkojumam, pārtikas produktiem, personālam noteiktas Eiropas Komisijas Regulā (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.

Regula pieejama šeit - http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02004R0852-20090420&qid=1517912137287&from=LV Minētās regulas II pielikumā ir aprakstītas prasības dažādām pārtikas apritē iesaistītām telpām, aprīkojumam, personālam u.c. Būtiskākais, lai telpu projekts, konstrukcija un lielums ļautu īstenot labu pārtikas higiēnas praksi un atbilstošu uzturēšanu, tīrīšanu un/vai dezinfekciju, kā arī nodrošinātu aizsardzību pret piesārņojumu.

  1. Iepērkot pārtikas produktus, ir jānodrošina izsekojamība. Izsekojamību nodrošina darījumu apliecinoši dokumenti, kas noformēti, reģistrēti un saglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Labas higiēnas prakses vadlīnijas izsekojamības nodrošināšanai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos pieejamas šeit - https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/43/73/Vadl_partikas_produktuzizsekojamibai.pdf
  2. Darbiniekiem jābūt apmācītiem pārtikas higiēnas jomā un personām, kas darbojas ar nefasētu pārtiku (cep pankūkas), jāveic obligātā pirmreizējā veselības pārbaude atbilstoši MK noteikumu Nr.447 prasībām. Noteikumi pieejami šeit:

https://likumi.lv/ta/id/300636-noteikumi-par-darbiem-kas-saistiti-ar-iespejamu-risku-citu-cilveku-veselibai-un-obligato-veselibas-parbauzu-veiksanas-kartiba

https://likumi.lv/ta/id/276821-partikas-aprite-nodarbinato-personu-apmacibas-kartiba-partikas-higienas-joma

  1. Savā darbībā pārtikas uzņēmums ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu un par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu. Tāpat pircējiem jānodrošina informācija par piedāvāto ēdienu (pankūkām u.c.). Lai iegūtu pamatinformāciju par prasībām, kas jāievēro, gatavojot ēdienus, kā arī informāciju par paškontroles sistēmu, iesakām iepazīties ar “Labas higiēnas prakses vadlīnijām atklāta tipa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem”: https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/19/86/Labashigienaspraksesvadlinijasatklatatipaedinasanasuznemumiem.pdf
  2. Plaša informācija par to, kas uzņēmumam jāievēro savā darbībā, pieejama šeit:

http://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/partikas-uzraudziba/prasibas-partikas-aprite?nid=2514#jump

Ja Jums nepieciešama konsultācija, piemēram, par konkrētu telpu iekārtošanu u.c., Jūs varat sazināties ar PVD teritoriālo pārvaldi (pēc uzņēmuma faktiskās adreses).

PVD Pārvalžu darba laiki un kontakti pieejami: http://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/kontakti-un-darba-laiks/teritorialas-strukturvienibas?nid=2547#jump

Kādas ir normas pārvietojamai tirdzniecībai? Sapratu, ka ir jāreģistrējas PVD, jāseko - Labas higiēnas prakses un paškontroles VADLĪNIJAS slēgta tipa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, pārvietojamām un pagaidu telpām. Vai pareizi? Kādas vēl ir prasības no PVD attiecībā uz pārvietojamo tirdzniecību?

Iesaistoties pārtikas apritē nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD pārvaldē, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums vai, pārvietojamas tirdzniecības vietas gadījumā, Jums tuvākajā PVD pārvaldē. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Uzņēmuma reģistrācija notiek 5-7 darba dienu laikā. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€.  Informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama: https://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/partikas-uzraudziba/uznemuma-registracija?nid=2518#jump

Jaunāka informācija par dokumentu iesniegšanu un Covid-19 aktualitātēm ir pieejama: https://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/covid-19-aktualitates?id=19855#jump

PVD arī norāda, ka ielu tirdzniecība ir ar pašvaldību saskaņojamais tirdzniecības veids. Ielu tirdzniecība ir atļauta, ja ir saņemta pašvaldības atļauja un tā atrodas tirdzniecības vietā.

Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2004R0852:20040520:LV:PDF

Pārtikas uzņēmumā arī jābūt dokumentiem, kas pierāda produktu izcelsmi (pavaddokumenti), un minimālai paškontroles dokumentācijai (procedūras un/vai instrukcijas), kur paredzēti pasākumi, kas nodrošina pārtikas produktu atbilstību noteiktajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām.

Dzērienu pagatavošanas procesā nepieciešams izmantot tikai dzeramo ūdeni. Prasības dzeramam ūdenim ir noteiktas 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

2018. gada 31. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība". Noteikumi nosaka, ka pārtikas uzņēmumu darbiniekiem, kuriem ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku, ir obligāti jāveic pirmreizējā veselības pārbaude. Atkārtotas veselības pārbaudes pārtikas uzņēmumu darbiniekiem nav nepieciešamas, izņemot gadījumus, ja darbiniekam ir izpaudušies kādi no noteikumos minētajiem iespējamās infekcijas slimības simptomiem vai darbinieks ir inficējies ar kādu no noteikumos minētajām infekcijas slimībām. Vēršam Jūsu uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.49. apakšpunktam darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs darbos kādā no pārtikas aprites posmiem, kuros ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku, nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes (pirmreizējā vai periodiskā veselības pārbaude) veikšanas, jo ar Veselības ministra 2020. gada 25. marta rīkojumu Nr. 59 “Par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā” ir ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Prasības darbinieku apmācībai pārtikas higiēnā nosaka Ministru kabineta 2015. gada 29. septembra noteikumi Nr. 545 “Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā”.

Atbilstoši minētajiem noteikumiem apmācības pārtikas higiēnas jomā ir nepieciešamas:

  • darbiniekiem, kuri nav ieguvuši profesionālo kvalifikāciju kādā no pārtikas nozares specialitātēm - stājoties darbā un turpmāk atkārtoti reizi trijos gados;
  • darbiniekiem, kuri ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju kādā pārtikas nozares specialitātē, bet vairāk nekā trīs gadus nav bijuši nodarbināti pārtikas apritē - tikai stājoties darbā.

Ļoti noderīga informācija ir arī pieejama speciālās vadlīnijās „Labas higiēnas prakses vadlīnijas ēdināšanas uzņēmumiem izbraukumu banketu un tirdzniecības organizēšanā”:

https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/61/79/Izbraukuma_tirdznieciba_vadlinijas.pdf

PVD pārvaldē Jūs varēsiet saņemt papildus informāciju par uzņēmuma reģistrāciju un higiēnas prasībām. PVD pārvalžu kontaktinformācija ir pieejama šeit: https://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/kontakti-un-darba-laiks/teritorialas-strukturvienibas?nid=2547#jump

2018. gada 31. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība". Noteikumi nosaka, ka pārtikas uzņēmumu darbiniekiem, kuriem ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku, ir obligāti jāveic pirmreizējā veselības pārbaude. Atkārtotas veselības pārbaudes pārtikas uzņēmumu darbiniekiem nav nepieciešamas, izņemot gadījumus, ja darbiniekam ir izpaudušies kādi no noteikumos minētajiem iespējamās infekcijas slimības simptomiem vai darbinieks ir inficējies ar kādu no noteikumos minētajām infekcijas slimībām. Arī darba devējam ir tiesības nosūtīt darbinieku uz atkārtotu veselības pārbaudi, ja ir aizdomas vai informācija, ka darbiniekam izpaužas kāds no noteikumos minētajiem slimību simptomiem.

Obligāto pirmreizējo un atkārtotās veselības pārbaudes veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā attiecīgā persona ir reģistrēta. Ja ģimenes ārsts konstatē, ka persona nerada risku citu cilvēku veselībai, ģimenes ārsts izsniedz atzinumu, ka personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam (veidlapa Nr. 027/u).

Obligātās pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes neattiecina uz personām, kuru darbs ir saistīts ar fasētu pārtikas produktu uzglabāšanu, pārvadāšanu un izplatīšanu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu.

Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdotajā personas medicīniskajā grāmatiņā veiktie ieraksti par obligāto veselības pārbaužu veikšanu un rezultātiem darbiniekiem, kuri ir pakļauti obligātām pirmreizējām veselības pārbaudēm, ir derīgi arī pēc personas medicīniskajā grāmatiņā norādītā termiņa beigām.