Ministru kabineta (MK) 2014. gada 15.jūlija noteikumi Nr. 393 “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība” nosaka, ka jāreģistrē visu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas novietnes un īpašnieka ganāmpulks neatkarīgi no dzīvnieku izmantošanas veida. Dtalizētāku informāciju var sniegt Lauksaimniecības datu centrs.

Dzīvnieku barības apriti reglamentējošu likumu, kas nosaka dzīvnieku (tajā skaitā suņu, kaķu) barības (tajā skaitā diētiskās suņu, kaķu barības) izplatīšanu tieši internetā – nav. Ir Dzīvnieku barības aprites likums, ir virkne regulu, kurās noteiktas prasības barības izplatīšanai/laišanai tirgū/piedāvāšanai pārdošanai (tajā skaitā izplatīšanai internetā): Regula Nr. 183/2005 un Ministru kabineta noteikumi Nr. 730 (30.06.2009.) nosaka komersanta darbību reģistrāciju vai atzīšanu barības apritē; Regula 767/2009 nosaka prasības barības (barības maisījumu un barības sastāvdaļu) laišanai tirgū. Diētisko barību (barību, kurai specifiskais lietošanas mērķis  ir reģistrēts Eiropa Savienībā (tikai šādu barību var marķēt kā diētisko barību) drīkst tirgot internetā - ievērojot likumdošanā noteiktās prasības un uzņemoties atbildību par šo prasību izpildi. 

Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, PVD uzrauga un kontrolē Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās prasības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību pamatojoties uz 2006.gada 4. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”. Tas nozīmē, ka dienesta inspektoriem un pašvaldībām ir tiesības kontrolēt šajos noteikumos noteikto mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu. Normatīvie akti nenosaka vietas, kurās drīkst vai nedrīkst turēt mājas (istabas) dzīvniekus, galvenais ir ievērot šo dzīvnieku labturības prasības.

Par dzīvnieku ietekmi uz bērnu veselību tiešām būtu jāvēršas Veselības inspekcijā.

Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtību nosaka  Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumi Nr. 1114 “Noteikumi par dzīvnieku kapsētas iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām.”

Meža cūku asins paraugi obligāti jānodod no visām 2. un 3. Āfrikas cūku mēra (ĀCM) inficētajā teritorijā nomedītajām meža cūkām.

Savukārt paraugi no brīvajā jeb 1. ĀCM  teritorijā nomedītajām meža cūkām obligāti jānodod un jāinformē PVD vien tad, ja ir aizdomas, ka meža cūkai ir ĀCM.

Paraugus no nomedītajām meža cūkām var nodot arī Jelgavā!

Lai iegūtu precīzāku informāciju par PVD struktūrvienību darba laikiem un saskaņotu paraugu pieņemšanu, sazinieties ar Jūs interesējošo PVD struktūrvienību. Jūsu gadījumā tā ir PVD Dienvidzemgales pārvalde. Kontaktus skatīt ŠEIT

Cik drošs ir apliecinājums, ka Latvija ir no trakumsērgas brīva valsts? Dzīvoju meža vidū Valmieras/Strenču pusē, man ir 2 suņi un kaķis, visi ir vakcinēti, tomēr protams, šad tad dodas izpētīt tuvējo mežu, it īpaši kaķis. Vai tomēr varu uzskatīt, ka visdrīzāk slimus dzīvniekus viņi tur nesastaps? Nesen, braucot mājās, ieraudzīju savu kaķi uz meža ceļa, gribēju iecelt mašīnā, bet tā kā viņš ar mašīnu nav braucis, tad bailēs mani saskrāpēja. Ģimenes ārsts teica, ka potēšanai nav pamata, jo kaķis vakcinēts, vai piekrītat?

Pēdējos četros gados Latvijā ir labvēlīga trakumsērgas epidemioloģiskā situācija, jo no 2012. gada februāra nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums ne savvaļas dzīvniekiem, ne mājas dzīvniekiem. 

Pamatojoties uz iesniegto informāciju par trakumsērgas uzraudzības sistēmu Latvijā, veiktajiem profilakses un apkarošanas pasākumiem, kā arī trakumsērgas epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos pēc savvaļas dzīvnieku orālās vakcinācijas uzsākšanas, Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE) Latvijai ir piešķīrusi no trakumsērgas brīvas valsts statusu 2014. gadā.

Neskatoties uz trakumsērgas labvēlīgo epidemioloģisko situāciju, trakumsērgas uzraudzība un profilakse Latvijā turpinās bez pārtraukumiem, t.i., katru gadu uz trakumsērgu tiek izmeklēti gan visi aizdomīgie dzīvnieki,  gan atrastas beigtās lapsas un jenotsuņi (kas ir galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā), tiek veikta savvaļas dzīvnieku orālā vakcinācija pret trakumsērgu Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, aptuveni 70 – 100 kilometru platā buferzonā, lai nepieļautu trakumsērgas ienākšanu no minētajām kaimiņvalstīm.

Tomēr, lai gan pierobežā tiek veikta savvaļas dzīvnieku orālā vakcinācija pret trakumsērgu, šeit nevar izslēgt iespējamību, ka no Krievijas vai Baltkrievijas ieklīst kāds ar trakumsērgu slims savvaļas dzīvnieks, jo Krievijā, Baltkrievijā joprojām katru gadu tiek reģistrēti jauni saslimšanas gadījumi ar trakumsērgu. Vidēji Latvijā pēdējo četru gadu laikā katru gadu uz trakumsērgu tika izmeklēti ap 300 dzīvniekiem gadā, un visi rezultāti ir bijuši negatīvi, tas ir, trakumsērga nav konstatēta!

Summējot iepriekš teikto – Latvijā ir samērā droša attiecībā uz trakumsērgu, un Jūsu mājdzīvniekam sastapt traku savvaļas dzīvnieku Valmieras pusē ir visai maza iespējamība.

Turklāt saslimt regulāri vakcinētam sunim/kaķim ar trakumsērgu ir visai maza iespēja, pat ja to sakož ar trakumsērgu slims meža dzīvnieks, jo regulāra vakcinācija pret trakumsērgu ir vienīgā efektīvā profilakses metode, kas dod pietiekamu aizsardzību pret trakumsērgu un novērš dzīvnieku saslimšanu ar to. Šeit gan ir jāuzsver, ka mājas dzīvniekiem ir jābūt regulāri vakcinētiem noteiktajos termiņos, bez nokavējumiem vai pārrāvumiem vakcinācijas shēmā pret trakumsērgu, lai tiktu uzturēts pietiekams antivielu līmenis pret trakumsērgu, pretējā gadījumā  - var nebūt pietiekams antivielu līmenis, un mājas dzīvnieks tomēr var saslimt ar trakumsērgu. Nepietiekams antivielu līmenis var būt arī jauniem dzīvniekiem, kas ir bijuši vakcinēti pret trakumsērgu tikai vienu reizi savā mūžā, un šādiem dzīvniekiem arī pastāv risks saslimt ar trakumsērgu.

Attiecībā uz cilvēku vakcināciju/nevakcināciju pret trakumsērgu saskrāpēšanas/sakošanas gadījumā galīgo lēmumu pieņem ģimenes ārsts, izvērtējot katru konkrēto situāciju!

Mangalicas šķirnes cūkas ir Ungārijā selekcionēta šķirne nevis savvaļas cūkas. Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām" ir noteikti biodrošības noteikumi cūku turēšanai, tai skaitā prasība, ka visi cūku sugas dzīvnieki jātur slēgtās telpās, novēršot klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku piekļūšanu dzīvnieku turēšanas vietām. Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties meža cūku populācijā un līdz ar to visi cūku sugas dzīvnieki, ir nopietni apdraudēti. Ja Mangalicas šķirnes cūkas nav iespējams turēt slēgtās telpās iesakām pārdomāt kādas šķirnes cūkas turēt, kā arī aicinām ievērot visus biodrošības pasākumus. Atgādinām – cūkas turēt ārā ir aizliegts.

Lai varētu nodarboties ar kāpuru un tārpu audzēšanu, izbarojot tiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, uzņēmumam jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (2009.gada 21.oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) saskaņā ar 18.pantu,23.pantu un Ministru kabineta (2012.gada 17.aprīļa) noteikumiem “Kārtība, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam”)

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18.pantā minētie 2.un 3.kategorijas blakusprodukti noteikti šīs regulas 9. un 10.pantā (t.sk. Jūsu vēstulē minētās zivis).

Prasības šāda veida uzņēmumam noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (2011.gada 25.februāris) 13.pantā.

Prasības attiecībā uz blakusproduktu savākšanas, uzglabāšanas, pārvadāšanas, identifikācijas, uzskaites nosacījumi izklāstīti Regulas (ES) Nr. 142/2011 17.pantā un VIII pielikumā.

Prasības attiecībā uz dzīvnieku barošanu ar blakusproduktiem (īpašie barošanas nolūki) noteiktas arī Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumos Nr. 275 “Prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.”

Uzņēmumam jāizveido paškontroles sistēma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 28.pantu.

Dzīvnieku barības iepakojumam kā barības sastāvdaļai jānodrošina marķējums atbilstoši Regulai (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu.

Eiropas Savienības normatīvo aktu datubāze pieejama ŠEIT 

Kādas pārbaudes ir jāveic piedevu ražotājam, kurš vēlas tirgū laist jaunu produktu. Vai jāveic ķīmiskās, mikrobioloģiskās analīzes, vai varbūt vēl arī jāveic pārbaude ar dzīvniekiem, kuriem šī piedeva būs paredzēta - zinātniskie izmēģinājumi. Kā tas ir tajā gadījumā, ja visas sastāvdaļas, kas ir šajā piedevā, ir drošas jeb nekaitīgas attiecīgajiem dzīvniekiem saskaņā ar zin. literatūrā pieejamo informāciju, turklāt vēl jo vairāk - tās uzlabo dzīvnieku veselību. Vai šādas piedevas efektivitātei jābūt zinātniski pierādītai? Vai tas kaut kur ir noteikts?

Lopbarības piedevas ( definīcija dota Regulas 1831/3003 2. panta 2. punkta a) daļā) var ražot PVD atzītā vai reģistrētā uzņēmumā. Uzņēmumam, kas ražo barības piedevas (vai jebkāda cita veida barību:  barības sastāvdaļas, papildbarību, pilnvērtīgu barību, premiksus u.c.) jāpilda prasības, kas noteiktas Regulā 183/2005 (jo īpaši regulas 6. pantā un II pielikumā). Kādas analīzes barībai jāveic – nosaka uzņēmums, kas barību (tajā skaitā barības piedevas) ražo - ar mērķi ražot drošu un nekaitīgu dzīvnieku barību. Eiropas Savienībā (ES) var izplatīt tikai tās barības piedevas, kas reģistrētas “ Eiropas Savienībā atļauto barības piedevu sarakstā”. Kādi izmēģinājumi un izmeklējumi veicami barības piedevai, kuru ražotājs grib reģistrēt ES (dokumentācija, kas iesniedzama Eiropas Komisijai un citām iestādēm) noteikti Regulā Nr. 429/2008.

Pilnīgāka informācija par normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz dzīvnieku barību, redzama šeit  

Lai saņemt atļauju paipalu olu tirdzniecībai nelielos daudzumos, vispirms  nepieciešams reģistrēt novietni un paziņot par putnu skaitu Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk – LDC), kā noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.393 no  2014.gada 15.jūlijā “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība ". Informāciju par novietnes/ganāmpulka  reģistrēšanu var iegūt LDC mājaslapā , kur atradīsiet informāciju, kas ir jāraksta pie ganāmpulka un novietnes numuriem.

Iesniegumu atļaujas saņemšanai  olu tirdzniecībai nelielos daudzumos Pārtikas un veterinārajā dienestā var iesniegt elektroniski.

Vai ar likumu ir iespējams pieprasīt saimniekam uztaisīt voljēru liela auguma sunim, jo pie ķēdes viņš agresīvi raujas un man bail, ka neatraujas un neuzklūp kādam bērnam pagalma. man pat sociālā dienesta darbiniece jautāja vai suns vienmēr tik agresīvi raujas pie ķēdes.

Dzīvnieka īpašnieka pienākumi  noteikti  Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta 2.daļā un MK  noteikumos Nr.266  no  2006.gada 4.aprīļa “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai “’. Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta 2. daļas  trešais  punkts nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

Neviens normatīvais akts neparedz, ka dzīvnieks ir jātur tikai voljērā.

Mans jautājums ir par eksperimentu veikšanu, kuros dzīvniekiem tiktu izēdināta barības piedeva - fermentācijas rezultātā eksperimentāli iegūts jauns produkts. Tā sastāvdaļas saskaņā ar pasaulē veiktiem pētījumiem ir nekaitīgas un šī piedeva var kalpot kā antibiotiku aizvietotājs. Sakiet, lūdzu, par kādām darbībām ir nepieciešama Ētikas komisijas atļauja un kāda būs cena par atļauju nākamgad? Eksperimenti paredzēti ar teļiem, govīm, sivēniem, cūkām, putniem-broilercāļiem, dējējvistām.

Ja ir plānots veikt jauna produkta izpēti un iegūtos datus publicēt zinātniskos žurnālos, tad, šīs darbības ir klasificējamas kā izmēģinājumi, kam ir nepieciešama Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja. Pieļaujot, ka jaunais produkts, kas varētu tikt pētīts, no barības likumdošanas viedokļa ir klasificējams kā papildbarība, jo tā sastāvā ir vairāki komponenti, bet, ja ir tikai viena sastāvdaļa, tad tā ir – barības piedeva.  Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka, izēdinot produktīviem dzīvniekiem barības piedevas, kas nav iekļautas ES barības piedevu reģistrā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām), ir ierobežojumu dzīvnieku produkcijas izmantošanā. ES barības piedevu reģistrs atrodamas šajā adresē http://ec.europa.eu/food/safety/animal-feed/feed-additives/eu-register/index_en.htm

PVD rīcībā nav informācijas par to, kad un cik daudz pieaugs nodeva izmēģinājuma projekta atļaujai dzīvniekus izmantot procedūrās.

Precīza informāciju par to, kas ir nepieciešams, lai veiktu izmēģinājumus ar dzīvniekiem ir norādīta 2013. gada 22. janvāra MK noteikumos Nr. 52 “Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.”

Gadījumos, kad konstatējat pārkāpumus dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, varat informēt Pārtikas un veterināro dienestu. Informāciju var iesniegt vai nu rakstiski uz e-pastu: pvd@pvd.gov.lv; telefoniski uz dienesta uzticības tālruni-automātisko atbildētāju +371 67027402 vai vēršoties dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kur tas konstatēts. Informācijā lūdzam norādīt detalizētu informāciju, norādot arī apdzīvotās vietas adresi (māju nosaukumu, ielu, pilsētu utt.).

Ja dzīvniekam ir īpašnieks un tas netiek pienācīgi aprūpēts, lūdzam norādīt dzīvnieka īpašnieka vārdu un uzvārdu, ja tas ir zināms, kā arī lūdzam norādīt savus kontaktus, lai PVD inspektori nepieciešamības gadījumā varētu sazināties un precizēt norādīto informāciju.

Ja dzīvniekam saimnieks ir miris un cita īpašnieka nav, un suns klaiņo apkārt, tad tas ir klaiņojošs dzīvnieks, par kuru rūpes ir jāuzņemas vietējai pašvaldībai. Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta pirmo daļu bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Minētā panta otrā daļa paredz, ka jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai. 

Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.panta trešā daļa paredz, ka saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu. PVD neuzrauga bezsaimnieka vai klejojošos dzīvniekus.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka ganāmpulka īpašnieks nodrošina visu vienam mērķim un vienā ganāmpulkā turētu govju individuālo kontroli. Slaucamo govju piena kontroles datus iegūst sertificēts pārraugs, kurš ieguvis sertifikātu vai fiziska persona, kura ieguvusi apliecību pārraudzības darba veikšanai vienā ganāmpulkā. Pēc Jūsu aprakstītās situācijas, ganāmpulkā netiek ievērota slaucamo govju pārraudzības kārtība, individuāli netiek kontrolēta katra pārraudzībā esošā govs. Lai pārbaudītu piena kontrolē iegūtos katras govs piena ražības datus un pārliecinātos par datu ticamību, ganāmpulkā jāveic virspārraudzība.  Lūdzu, informējiet, Lauksaimniecības datu centru, norādot ganāmpulka adresi, dzīvnieku īpašnieka vārdu un uzvārdu. 

Iesakām putniem lietot dzeramo ūdeni, kas paredzēts cilvēkiem (piem., no dziļurbuma, no akas), tas ir, ūdeni, kas netiek ņemts no virszemes ūdenskrātuvēm – dīķiem, grāvjiem, ezeriem, peļķēm utt., jo virszemes ūdenim var piekļūt savvaļas putni un to piesārņot. Attiecībā uz  apavu dezinfekciju – iesakām interesēties veterinārajās aptiekās par piemērotiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas ir iedarbīgi pret putnu gripu un lietot tos saskaņā ar pievienoto lietošanas instrukciju. 

Esam saņēmuši informāciju, ka saistībā ar briežiem bīstamo kaiti - hronisku novājēšanas slimību arī Latvijā tiek plānots izstrādāt un ieviest īpašu šīs slimības uzraudzības programmu. Vēlētos noskaidrot, kas šī ir par kaiti? Kādēļ pastāv iespēja arī Latvijā tādai ienākt? Kā to ārstē? Cik bīstama tā ir? Kādu kaitējumu tā rada cilvēkiem? Kāda būtu šī slimības uzraudzības programma? Kad tā tiktu ieviesta? Vai mednieki varēs medīt briežus?

Briežu hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem, kuriem novēro sugai neraksturīgas izmaiņas uzvedībā – kustību traucējumus, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos, lēnu novājēšanu, siekalošanos, zobu griešanu u.c. Ja tiek pamanītas šādas uzvedības un veselības izmaiņas briežu dzimtas dzīvniekiem, par to jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Latvijā pastāv briežu hroniskās novājēšanas slimības pasīvā uzraudzība, kad par aizdomām par briežu dzimtas dzīvnieku (Latvijā tie ir aļņi, staltbrieži, stirnas) saslimšanu ar minēto slimību, ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Eiropas Komisija pašlaik izstrādā Regulas projektu par briežu hroniskās novājēšanas slimību, kurā būs noteikts, ka Latvijā no 2018. gada Pārtikas un veterinārajam dienestam jāievieš briežu hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības programma.

Medniekiem ir jāievēro biodrošības pasākumi līdzīgi kā pie Āfrikas cūku mēra – jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna. Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās briežu hroniskās novājēšanas slimība konstatēta (Norvēģijas, ASV, Kanādas).

Ja ir radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, par to jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Savukārt, tā kā nevar izslēgt cilvēku iespēju inficēties ar minēto briežu slimību, tad nedrīkst lietot uzturā gaļu, kas iegūta no slima briežu dzimtas dzīvnieka. Eiropas Komisijas izstrādātajā regulas projektā šādu gaļu no laboratoriski apstiprināta slima briežu dzimtas dzīvnieka paredzēts iznīcināt.

Laika periodā no 2017. gada 1. martam līdz 2017. gada 31. maijam mājputnus ir paredzēts turēt tikai slēgtās telpās, nekādus citus turēšanas veidus (t.sk., mājputnu turēšanu ar stiepli norobežotā vietā) nav paredzēts atļaut!

Ar putnu gripu var saslimt tieši kontaktējoties ar inficētiem putniem vai kontaminētu apģērbu, apaviem vai novietnes aprīkojumu, kā arī uzņemot putnu gripas vīrusu ar barību vai ūdeni. Putnu gripas vīrusu var pārnest ar apģērbu, apaviem, novietnes aprīkojumu, barību, pakaišiem, transporta līdzekļiem utt.  Tas nozīmē, ka nožogojumā turēti mājputni var saslimt, ja mājputnu īpašnieks/turētājs neievēro biodrošības pasākumus.

Iesakām putniem lietot dzeramo ūdeni, kas paredzēts cilvēkiem (piem., no dziļurbuma, no akas), tas ir, ūdeni, kas netiek ņemts no virszemes ūdenskrātuvēm – dīķiem, grāvjiem, ezeriem, peļķēm utt., jo virszemes ūdenim var piekļūt savvaļas putni un to piesārņot. Attiecībā uz  apavu dezinfekciju – iesakām interesēties veterinārajās aptiekās par piemērotiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas ir iedarbīgi pret putnu gripu un lietot tos saskaņā ar pievienoto lietošanas instrukciju.

Vēlos saņemt skaidrojumu saistībā ar mājputnu karantīnu (putnu gripas sakarā). Kāds tieši ir pamatojums ieviest karantīnu? Vairāki man zināmi vides speciālisti ir pauduši izbrīnu par tik nepamatotu lēmumu. Ja Latvijas teritorijai lidos pāri slims putns, tad tas tik un tā nomirs Latvijas teritorijā. Privāti turēto putnu sargāšana no putnu gripas ir tikai veids, kā noslēpt slimības izplatīšanās faktu (beigtam savvaļas putnam uzmanību neviens nepievērš). Kādēļ ir izvēlēti 3 mēneši, nevis 1, kā tas ir Lietuvā? Vai Latvijas teritorijā putni pārvietojas 6x lēnāk? Vai lielo uzņēmumu sargāšana nav uzskatāma par lobiju? Tas ir - lielajos uzņēmumos nekādu izmaiņu turēšanas apstākļos nav. Savukārt privātajiem putnu audzētājiem, ja tiek ievērota karantīna, ievērojami samazinās putnu dētspēja, kā arī ir papildus izdevumi par barību. Vai esiet konsultējušies ar ornitologiem (vides speciālistiem), kā arī dzīvnieku tiesību aizstāvjiem karantīnas noteikumu jautājumā. Attiecībā uz dzīvnieku tiesību aizstāvjiem - brīvos apstākļos augušu putnu ieslodzīšana diezgan nopietni kaitē putna psiholoģiskajam stāvoklim, un ir uzskatāma par dzīvnieka mocīšanu.

Kopš pagājušā gada oktobra tika reģistrēta pastiprināta  savvaļas un mājputnu saslimšana ar putnu gripu lielākajā daļā Eiropas valstu. Ņemot vērā minēto, Eiropas Komisija izstrādāja lēmumu (Nr. 2017/263) , kas nosaka, ka katrai dalībvalstij ir jāievieš prasības, kas pastiprinātu biodrošības pasākumus un samazinātu risku ienest augsti patogēnās putnu gripas vīrusu no savvaļas putniem  mājputnu novietnēs. Latvijas veterinārārstiem konsultējoties ar ornitologiem un ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu un savvaļas putnu migrācijas ceļus,  augstākais riska periods tika noteikts laika posmā no marta līdz maija beigām. Ierobežojumu periods tika noteikts, lai mazinātu mājputnu saslimšanas riskus un zaudējumus Latvijas ekonomikai. Ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”(09.06.2015.) ir noteikti pasākumi, kurus ir jāveic novietnē, tajā skaitā, lai pasargātu mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, mājputnu turētājiem ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, t.sk. laikā no 2. marta līdz 31. maijam mājputni jātur iekštelpās, novēršot to kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem!  Kā arī ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām, arī tirgi, izstādes, skates un citi pasākumi, kuros iesaistīti mājputni. Savukārt attiecībā uz savvaļas putniem – Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina iedzīvotājus visu gadu ziņot par gadījumiem, ja atrasti vairāki (vairāk par 3 līdz 5 putniem) vienkopus nobeigušies savvaļas putni, zvanot uz PVD uzticības tālruni (+371 67027402) vai vēršoties tuvākajā PVD pārvaldē.

Lai veiktu aitu pārvadājumu, kas tiek veikts saistībā ar saimniecisku darbību, no Vācijas uz Latviju, saskaņā ar Padomes Regulas Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā prasībām, ir nepieciešama tālā pārvadātāja atļauja, atbilstības sertifikāts autotransporta līdzeklim un autovadītājam/pavadonim jābūt kvalifikācijas sertifikātam.

Jāatceras, ka pārvadāt dzīvniekus drīkst tikai ar pavaddokumentiem. Pārvadājot dzīvniekus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts. Kā arī, veicot aitu pārvadājumu virs 8 stundām, ir jābūt pārvadājuma žurnālam.

Ja kaut viens mājputns saimniecībā saslims ar putnu gripu, būs jālikvidē un jāiznīcina pilnīgi viss konkrētais mājputnu ganāmpulks. Ap saimniecību, kur to konstatēs, 3 kilometru rādiusā tiks noteikta aizsardzības zona un 10 kilometru rādiusā - uzraudzības zona. Tas nozīmē, ka visām kaimiņu saimniecībām un uzņēmumiem, kas ietilpst šajā teritorijā, būs ierobežojumi mājputnu un no tiem iegūtu produktu tirdzniecībai un pārvietošanai.

Jautājumi par mājputniem. Manā saimniecībā dzīvo vairāk kā 100 vistas. Citu mājputnu gan nav. Protams, gaidu jau arī Jūsu vizītes sakarā ar putnu gripu. Gribu jautāt, vai atļauts vai aizliegts iegādāties citā saimniecībā vaislas putnus ? Vai kādu putnu vaislai drīkstu pārdot ? Kā ir ar inkubācijas olām, vai drīkstu citur pirkt un vai drīkstu uz vietas saimniecībā tās pārdot? Vai tas tomēr aizliegts? Runa ir par šo laika periodu no 1.marta līdz 31.maijam.

Šobrīd paredzētajos grozījumos Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumos Nr.291 „Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” laika periodā no 2017. gada 1. martam līdz 2017. gada 31. maijam ir paredzēts aizliegt izbraukuma tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām un paredzēts aizliegt tirgu, izstādes, skates un citi pasākumus ar mājputnu piedalīšanos. Tas nozīmē, ka Jūs varat pirkt un pārdot gan mājputnus, gan inkubācijas olas tikai tieši no novietnes uz novietni. PVD aicina ņemt vērā putnu gripas ievazāšanas risku savā mājputnu novietnē savvaļas putnu migrācijas laikā un atturēties no mājputnu un inkubācijas olu pirkšanas un pārdošanas augstāk minētajā laika posmā. 

Nevaru atrast informāciju, tāpēc vēlētos laicīgi uzzināt par sodiem sakarā ar putnu gripu. Ja, piemēram, ir pārkāpti kaut kādi biodrošības pasākumi, kādi sodi ir piemērojami privātpersonai? Piemēram, mājputni atrodas ārā. Šie putni audzēti paša vajadzībām. Gaļa, olas netiek citur realizētas?

Lielākoties personai tiks piemērots brīdinājums un dots termiņš neatbilstību novēršanai. Atsevišķos gadījumos, kad pārkāpums būs smagāks, persona tiks saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 105.pantu, 106.panta pirmo vai otro daļu, vai 108.pantu atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem.

Taču ņemiet vērā, ka neievērojot biodrošības prasības un pakļaujot savus mājputnus riskam saslimt ar putnu gripu (pēc tam visus nogalināt, iznīcināt un nedabūt par nogalinātajiem mājputniem kompensāciju no valsts, jo neatbilstību gadījumā tās netiks izmaksātas), tiek apdraudēts brīvas no putnu gripas  valsts statuss. Tāpat slimības apkarošanas pasākumu ietvaros noteikto ierobežojumu zonu dēļ tiks ietekmēti citi mājputnu īpašnieki/turētāji un ierobežota mājputnu un to produkcijas pārvietošana un tirdzniecība. Līdz ar to ikviens mājputnu īpašnieks/turētājs ,neatkarīgi no viņam piederošo mājputnu skaita, ir līdzatbildīgs gan pret valsti, gan citiem mājputnu īpašniekiem un turētājiem un tiek aicināts ievērot noteiktās biodrošības prasības.

Esmu pensionāre, saimniecībā turu govi un mājputnus. Ar tādu lietu kā biodrošības pasākumi saskaros pirmo reizi. Man ir vesela virkne jautājum : 1) kā šos biodrošības noteikumus realizēt manā kūtī; 2) kādus dezinfekcijas šķīdumus lietot un kur tos iegādāties; 3) ko darīt ar bezdelīgu ligzdām un pašām bezdelīgām, kuras atlidos maijā ; 4) vai pie kūts nolikta vannīte ar dezinfekcijas līdzekli derēs, vai jābūt vēl kaut kam?

Lai pasargātu savus mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, ieteicams ievērot biodrošības pasākumus – tas ir:

  • mājputnus turēt slēgtās telpās, iespēju robežās mājputnus turēt atsevišķi no citiem mājdzīvniekiem;
  • nedrīkst pieļaut mājputnu tiešu un netiešu (piemēram, savvaļas putnu fēču un izdalījumu nonākšanu mājputnu barībā, ūdenī) kontaktu ar savvaļas putniem;
  • norobežot mājputnu piekļuvi atklātām ūdenstilpnēm – dīķiem, upēm, arī peļķēm, bet jo īpaši tādām ūdenstilpnēm, kurām var piekļūt savvaļas putni, jo tie ir biežākie putnu gripas izplatītāji.  Neļaut mājputniem dzert no dīķiem, peļķēm;
  • nepieļaut mīļdzīvnieku (suņu, kaķu) piekļūšanu mājputniem un to iekļūšanu kūtī, jo suņi un kaķi var būt putnu gripas pārnesēji, jo īpaši medību suņi, kuri ir bijuši ūdensputnu medībās;
  • kūtī jālieto tikai šim mērķim paredzēts apģērbs un apavi, kurus nomaina pirms un pēc katra kūts apmeklējuma;
  • pirms un pēc katra kūts apmeklējuma jāievēro personīgā higiēna, jāmazgā rokas;
  • no silēm regulāri jāizvāc barības pārpalikumi, neļaujot pie tiem piekļūt savvaļas putniem un dzīvniekiem, arī grauzējiem;
  • barība un pakaiši jāuzglabā vietās, kur tiem nevar piekļūt savvaļas putni un dzīvnieki, grauzēji, kā arī suņi, kaķi, kas var būt putnu gripas pārnesēji;
  • regulāri jāveic grauzēju apkarošanas pasākumi;
  • nepirkt mājputnus un inkubācijai vai perēšanai paredzētās olas no nezināmiem putnu tirgotājiem (visaktīvākā tirdzniecība ar mājputniem parasti noris tieši pavasarī, kad novēro arī vislielākos putnu gripas draudus, jo notiek savvaļas putnu migrācija).

Laika periodā no 2017. gada 1. martam līdz 2017. gada 31. maijam ir  aizliegts izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām un aizliegti tirgi, izstādes, skates un citi pasākumi ar mājputnu piedalīšanos. Tas nozīmē, ka Jūs varat pirkt un pārdot gan mājputnus, gan inkubācijas olas tikai tieši no novietnes uz novietni.

  • Pirms mājputnu pirkšanas rūpīgi jānovērtē mājputnu veselības stāvoklis, jānoskaidro, kādas slimības ir bijušas novērotas izcelsmes novietnē, kādas vakcinācijas veiktas mājputniem un pret ko;
  • pirms pievienošanas pārējiem mājputniem, no jauna nopirktos putnus vismaz trīs, četras nedēļas ieteicams turēt citā - norobežotā telpā – karantīnā, tā pasargājot savus putnus no iespējamās saslimšanas;
  • nepieļaut nepiederošu personu un apmeklētāju piekļūšanu mājputniem;
  • ja tomēr ir nepieciešams apmeklēt mājputnus svešai personai, tad to nodrošināt ar vienreizlietojamo maiņas apģērbu;
  • līdz minimumam samazināt transporta kustību novietnes teritorijā;
  • jāapzinās, ka vīruss aktīvi izplatās savvaļas putnu populācijā (īpaši - ūdensputnu populācijā), tādēļ ar aprīkojumu, transportu, apģērbu un apaviem to var ienest mājputnu novietnē.

Slēgta telpa var būt kūts vai cita veida un konstrukcijas vieglāka būve, kura ir ar vai bez pamatiem un kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu (sevišķi ūdensputnu), kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Šī telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu. Tāpat slēgta telpa var būt arī tikai slēgta nojume.

Slēgtā telpā nebūs iespēja arī iekļūt bezdelīgām, bezdelīgu ligzdas jānojauc.

Attiecībā par dezinfekciju – iesakām interesēties veterinārajās aptiekās par piemērotiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas ir iedarbīgi pret putnu gripu un lietot tos saskaņā ar pievienoto lietošanas instrukciju.

Dezinfekcijai der gan vannīte, gan kāds cits trauks, kuru var piepildīt ar dezinfekcijas šķīdumu un kurā ir iespējams veikt apavu dezinfekciju, kā arī var izmantot dezinfekcijai kādu piemērotu paklāju (piemēram, porolons), kas labi uzsūc dezinfekcijas līdzekli un nodrošina apavu dezinfekciju.

Kāpēc man būtu jātur savas 10 vistas ieslodzītas, es nesu atbildību par savām vistām. Ja nosprāgs, lai sprāgst, nopirkšu citas, nemaz nedomāju jūsu untumiem pakļauties. Vistai vajadzīga brīvība, un es viņai to došu! Es dzīvoju Igaunijas pierobežā. Te ir citāda atieksme, nekā ko jūs te sadomājat, tāpat ar cūkas mēri. Jums viss otrādi, Igauņiem atkal pavisam savādāk.

Mājputni ar putnu gripu var inficēties, kontaktējoties ar inficētiem putniem vai uzņemot vīrusu ar barību vai ūdeni. Putnu gripas vīrusu var izplatīt arī ar aptraipītu novietnes aprīkojumu, olu kastēm, transportlīdzekļiem, neapstrādātām medību trofejām, pakaišiem u.c.

Ja putnu gripas saslimšana tiks konstatēta Jūsu mājputnu novietnē, tad ap Jūsu novietni 3 kilometru rādiusā tiks noteikta aizsardzības zona un 10 kilometru rādiusā - uzraudzības zona. Tas nozīmē, ka visām kaimiņu novietnēm (saimniecībām) un uzņēmumiem, kas ietilpst šajā teritorijā, būs ierobežojumi mājputnu un no tiem iegūtu produktu tirdzniecībai un pārvietošanai. Tādēļ PVD aicina būt atbildīgiem mājputnu īpašniekiem/turētājiem un ievērot noteiktos ierobežojumus.

Lielākoties personai tiks piemērots brīdinājums un dots termiņš neatbilstību novēršanai. Atsevišķos gadījumos, kad pārkāpums būs smagāks, persona tiks saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 105.pantu, 106.panta pirmo vai otro daļu, vai 108.pantu atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem. Atkarībā, pēc kura LAPK panta persona tiek saukta pie administratīvās atbildības, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit eiro. Ja pārkāpumi netiek novērsti pēc soda uzlikšanas, tad sods tiek piemērots atkārtoti par tādiem pašiem pārkāpumiem un jau lielākā apmērā.

Taču ņemiet vērā, ka neievērojot biodrošības prasības un pakļaujot savus mājputnus riskam saslimt ar putnu gripu (pēc tam visus nogalināt, iznīcināt un nedabūt par nogalinātajiem mājputniem kompensāciju no valsts, jo neatbilstību gadījumā tās netiks izmaksātas), tiek apdraudēts brīvas no putnu gripas  valsts statuss. Tāpat slimības apkarošanas pasākumu ietvaros noteikto ierobežojumu zonu dēļ tiks ietekmēti citi mājputnu īpašnieki/turētāji un ierobežota mājputnu un to produkcijas pārvietošana un tirdzniecība. Līdz ar to ikviens mājputnu īpašnieks/turētājs ,neatkarīgi no viņam piederošo mājputnu skaita, ir līdzatbildīgs gan pret valsti, gan citiem mājputnu īpašniekiem un turētājiem un tiek aicināts ievērot noteiktās biodrošības prasības.

Pārvadājot zirgus uz sacensībām pa Latviju, nav nepieciešams atbilstības sertifikāts transportlīdzeklim.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā prasībām, atbilstības sertifikāts transportlīdzeklim ir nepieciešams tālo pārvadājumu gadījumos (pārvadājums virs 8 stundām) un, ja dzīvnieku pārvadāšana tiek veikta saistībā ar komerciāliem mērķiem.

Šobrīd mūsu saimniecībā ir ap 100 vistas. Ļoti vēlētos nodarboties nopietnāk ar putnkopību. Šī ir mana sirds lieta. Vēlos rakstīt projektu lielākai dējējvistu saimniecības izveidošanai, taču iespējamā putnu gripa mani uztrauc. Jautājums ir sekojošs, vai ir iespējams šobrīd izveidot pilnīgi drošu vidi jaunai putnu saimniecībai. Vai arī Jūs ieteikt šobrīd nogaidīt un neveidot jaunu vistu fermu?

Izveidot pilnīgi drošu vidi jaunai putnu saimniecībai ir iespējams. Ir jāievēro visi Ministru kabineta noteikumos Nr.291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”(09.06.2015.) noteiktie pasākumi, noteikti ieteicams veikt virkni papildus drošības pasākumus, par kuriem informāciju ir iespējams iegūt interneta vidē, kā arī konsultējoties ar veterinārārstiem. 

Pašreizējā situācijā tomēr pastāv ļoti augsts risks, ka putnu gripas vīruss var nonākt arī Latvijā, līdz ar to, ja kādā kaimiņu mājputnu novietnē tiks konstatēta putnu gripa, tad Jūsu novietne var tikt iekļauta aizsardzības un uzraudzības zonā (attiecīgi 3 km un 10 km rādiusā apkārt slimības skartajai novietnei). Līdz ar to minētajās zonās esošajām mājputnu novietnēm tiks noteikti ierobežojumi mājputnu un to produkcijas pārvietošanai, tirdzniecībai, kas rada nopietnus saimnieciskās darbības ierobežojumus.

Pārtikas un veterinārais dienests nevar Jums sniegt rekomendāciju paplašināt putnkopības biznesu vai nē, par to lēmums Jums jāpieņem pašai, ņemot vērā iespējamos riskus un zaudējumus.

Mangalicas šķirnes cūkas ir Ungārijā selekcionēta šķirne. Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām" ir noteikti biodrošības noteikumi cūku turēšanai, tai skaitā prasība, ka visi cūku sugas dzīvnieki jātur slēgtās telpās, novēršot klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku piekļūšanu dzīvnieku turēšanas vietām. Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties meža cūku populācijā un līdz ar to visi cūku sugas dzīvnieki, ir nopietni apdraudēti. Ja Mangalicas šķirnes cūkas nav iespējams turēt slēgtās telpās iesakām pārdomāt kādas šķirnes cūkas turēt, kā arī aicinām ievērot visus biodrošības pasākumus. Atgādinām – cūkas turēt ārā ir aizliegts.

Kādi noteikumi nosaka dzīvnieku (kaķu konservu) marķēšanas noteikumus? Vai tie ir līdzīgi cilvēku pārtikas marķēšanas noteikumiem? Ja uz kaķu barības bundžas ir norādīts ražošanas datums, bet nav paskaidrots cik ilgi tie var uzglabāties līdz drošam patēriņam. Vai tas ir pārkāpums marķējumā? (Vecais kaķītis nomira, bet jaunajam ir pāris nedēļas.Nav skaidrs vai nopirkto konservu bundžu varēšu paglabāt jaunajam kaķītim, kad tas izaugs gana liels!)

Dzīvnieku barības (kaķu konservi) marķēšanas noteikumus nosaka Regula Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu. Pārtikas marķēšanas prasības nosaka citi noteikumi kā tie, kas reglamentē barības marķēšanu (R 767/2009).  

Barības (tajā skaitā kaķu konservu) derīguma termiņu var norādīt divējādi:

  1. norādot to derīguma datumu “ derīgs līdz”, kam seko datuma norāde “mm. gg.” ( divi cipari norāda mēnesi, divi cipari – gadu). Iespējams, ka tiek norādīts arī mēneša dienas datums (dd.mm.gg.) vai gada skaitlis norādīts ar četriem cipariem (... gggg);
  2. ja marķējumā norādīts ražošanas datums, datumu, kas norāda minimālo glabāšanas termiņu, var norādīt arī kā “” ... (laikposms dienās vai mēnešos) pēc ražošanas datuma.

Ja kaķu konservu marķējumā derīguma termiņa norāde neatbilst nevienam no iepriekšminētajiem marķējuma veidiem, tad tas ir pārkāpums marķējumā. 

Normatīvajos aktos nav īpaši noteiktas aitu turēšanas prasības, tai skaitā par cirpšanu.

Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, dzīvnieku īpašnieka pienākums ir rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai.

Latvijas tumšgalve jeb Latvijas tumšgalves šķirnes aita ir vilnas - gaļas šķirne, kas izveidota Latvijā. 

Kūtī turēšanas sezonā gara vilna var radīt problēmas, jo līdz ziemai aitām jau izaugusi pagara vilna, un tam ir savi trūkumi: mitrā kūtī vilna savilgst, palielinās aitu saslimšanas risks. Lai nodrošinātu aitu izmantošanu atbilstoši sugai tās ir jācērp!

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumiem Nr. 73 “Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām"”, kas paredz prasību turēt mājputnus slēgtās telpās, ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiks pieņemts lēmums par ierobežojumu atcelšanu. Prasībai par mājputnu turēšanu slēgtās telpās nav noteikts termiņš. Tiklīdz tiks saņemta informācija no ornitologiem par ūdensputnu migrācijas beigām, kā arī to, ka putnu gripas uzliesmojumi vairs netiks novēroti mājputnu novietnēs, Zemkopības ministrija virzīs ierobežojumu atcelšanu izskatīšanai valdībā.

Veterinārmedicīnas likuma (26.04.2001.) 59.panta 14.punkts nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums: “14) nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu dzīvnieka triju mēnešu vecumā, izņemot gadījumus, kad praktizējošs veterinārārsts, ņemot vērā konkrētā dzīvnieka veselības stāvokli, nosaka citu vakcinācijas laiku, kā arī nodrošināt atkārtotu vakcināciju (revakcināciju) saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību;”.

Līdz ar to neatkarīgi, vai kaķis dzīvo tikai iekštelpās vai tiek izlaists pastaigās laukā, dzīvniekam ir jābūt vakcinētam pret trakumsērgu no 3 mēnešu vecuma. Par likuma prasību neievērošanu dzīvnieka īpašnieks vai turētājs var tikt sodīts.

Savukārt, Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnijā noteikumi Nr.322  “ Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi “ 5.punkts nosaka ,ka pārvadājot mājas (istabas) dzīvniekus Latvijas Republikas teritorijā, transportlīdzeklī ir Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarota praktizējoša veterinārārsta izsniegta vakcinācijas apliecība vai mājas (istabas) dzīvnieka pase.

Tātad, vedot kaķi uz Latgali, dzīvnieka īpašniekam līdzi jābūt pasei vai vakcinācijas apliecībai ar atzīmi par derīgu vakcināciju pret trakumsērgu.

Ņemot vērā to, ka Polijā joprojām vēl tiek konstatēti putnu gripas uzliesmojumi mājputniem, kā arī to, ka ūdens putnu migrācija turpinās, Zemkopības ministrija pagaidām neplāno atcelt noteiktos ierobežojumus mājputnu turēšanai.

Biodrošības parasības mājputnu novietnēm, tajā skaitā mājputnus turēt slēgtās telpās, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”(09.06.2015.). Mājputnus varēs laist laukā tad, kad šajos Ministru kabineta noteikumos būs grozījumi un papildus biodrošības prasības tiks atceltas, ņemot vērā putnu gripas uzliesmojumu epidemioloģisko situāciju citās Eiropas valstīs un gājputnu migrācijas intensitāti. Tā kā marta mēnesī ir visizteiktākā savvaļas putnu pavasara migrācija un joprojām putnu gripa tiek konstatēta Eiropā gan mājputnu novietnēs, gan savvaļas putniem, tad pašlaik nav pamata atcelt papildus biodrošības prasības. Kolīdz putnu gripas epidemioloģiskā situācija citās valstīs būs uzlabojusies, sazinoties un vienojoties ekspertiem, tiks lemts par papildus biodrošības prasību atcelšanu un informācija par izmaiņām noteikumos tiks ievietota Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā, kā arī  tiks informēti mediji.

Jā, Jūs varat pārdot olas draugiem, tikai Jums Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) ir jāsaņem atļauja olu realizācijai nelielos apjomos gala patērētājam vai mazumtirdzniecībā (MK noteikumi Nr.235 no 03.05.2017.gada “ Prasības olu apritei nelielā apjomā”):

  • lai saņemtu iepriekš minēto atļauju Jums ir jāgriežas PVD teritoriālajā struktūrvienībā (turpmāk-TSV) pēc Jūsu dzīves vietas un Jums ir jāiesniedz iesniegums (elektroniski, papīra formātā vai piesakot pa tālruni), ka vēlaties uzsākt olu realizāciju tieši galapatērētājam; iesniegumā nepieciešama šāda informācija: 1) ganāmpulka īpašnieka vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un ganāmpulka un novietnes reģistrācijas numurs LDC lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā; 2) kopējais putnu skaits novietnē, kā arī dējējputnu skaits; 3) to putnu suga vai sugas, no kuriem iegūst olas;
  • pēc iesnieguma saņemšanas TSV veterinārie inspektori ar Jums sazināsies un vienosieties par datumu, kad tiks veikta pārbaude Jūsu  novietnē, pirms atļaujas izsniegšanas;
  • prasības, kas jāievēro, lai varētu tirgot olas vietējā tirgū tieši galapatērētājam noteiktas 2010. gada 14. septembra  Ministru kabineta noteikumos  Nr. 235 no 03.05.2017.gada “ Prasības olu apritei nelielā apjomā”. Tāpat jāievēro MK noteikumos Nr.5 no 02.01.2008.gada “ Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības” noteiktās prasības un  Jums būs jāveic izmeklējumi saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 6. novembra noteikumos Nr. 741 „Noteikumi par kārtību, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam” noteiktajām prasībām;
  • konkrētāku informāciju Jūs saņemsiet no PVD inspektoriem, kuri veiks pārbaudi novietnē pirms atļaujas izsniegšanas.