Lai uzsāktu darbību pārtikas apritē, blakusproduktu apritē, dzīvnieku barības apritē, veterinārās uzraudzības jomā, uzņēmumus, kuri saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā, Veterinārmedicīnas likumā un Farmācijas likumā noteiktajām prasībām, ir pakļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai, reģistrē, atzīst vai licencē Pārtikas un veterinārais dienests.
Publicēts: 06.04.2021.
Atjaunināts: 18.06.2025.
Atjaunināts: 18.06.2025.
Lai reģistrētu uzņēmumu, jāsagatavo pieteikums atbilstošās jomas uzņēmuma reģistrācijai.
Pieteikuma veidlapa pieejama ŠEIT.
Var izmantot arī iesniegumu formas, kas atrodamas uzņēmumu reģistrāciju, atzīšanu un licencēšanu regulējošo normatīvo aktu pielikumos.
Saskaņā ar 02.02.2010. MK noteikumu Nr. 104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” 24.3 punktā noteikto, turpmāk pārtikas uzņēmumam, kas nodarbojas ar pārtikas pārstrādi, tai skaitā ēdiena gatavošanu, un ko nav nepieciešams atzīt, dienests veiks pirmsreģistrācijas pārbaudi.
Pirmsreģistrācijas pārbaude ir maksas pakalpojums, un tā cena ir EUR 17,60 par inspektora darba stundu saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta cenrādi (17.12.2019. MK noteikumi Nr. 681 “Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem”).
Saskaņā ar 02.02.2010. MK noteikumiem Nr.104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība" PVD pārtikas uzņēmuma atzīšanas un reģistrācijas procedūru uzsāk pēc attiecīgās būves nodošanas ekspluatācijā, tāpēc pieteikuma iesniegumam jāpievieno:
- dokumenta kopija, kas apliecina tā tiesības darboties attiecīgajās būvēs (telpās),
- plāna kopija teritorijai un telpām, kurās darbosies uzņēmums.
Ja nepieciešams, dienests var pieprasīt uzrādīt dokumentus, kas apliecina tiesības izmantot tehnisko aprīkojumu un ražošanas iekārtas.
Pieteikumu un pievienotos dokumentus iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam:
- Elektroniski parakstīts pieteikums nosūtāms uz pasts@pvd.gov.lv vai uard@pvd.gov.lv.
- Manuāli parakstīts un apzīmogots pieteikums iesniedzams klātienē PVD pārvaldē, kuras pārraudzības teritorijā atrodas reģistrējamais objekts, vai arī jānosūta pa pastu atbilstošajai PVD pārvaldei.
- Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) veterinārfarmaceitiskajai darbībai, iesniegums kopā ar normatīvajos aktos noteiktajiem iesniedzamajiem dokumentiem jāiesniedz PVD administrācijai vai pārvaldei.
Informāciju par pieteikuma veidlapas 2. daļas aizpildīšanu (darbības veidi) var atrast PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu (objektu) un to pamatdarbības veidu klasifikatorā.
Ārvalstu komersantu filiāles nevar reģistrēt PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Gadījumos, kad ārvalstu komersants veic komercdarbību ar filiāles starpniecību Latvijā, un vēlas iesaistīties pārtikas vai dzīvnieku barības apritē, savu darbību Pārtikas un veterinārajā dienestā jāreģistrē vai jāatzīst ārvalsts juridiskajai personai vai Latvijā reģistrētai juridiskai personai. Filiāle nav juridiska persona.
Skaidrojums
Atbilstoši Komerclikuma 22. pantam filiāle ir “uzņēmuma organizatoriski patstāvīga
daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība”. Proti, filiāle juridiskā nozīmē ir komersantam piederošās mantas daļa, kuru tas izmanto komercdarbībā un kurā ietilpst gan komersantam piederošās lietas un tiesības, gan viņa saistības, gan arī faktiskās attiecības bez mantiskās vērtības. Tā kā uzņēmums ir tiesību objekts, nevis tiesību subjekts, tad arī filiāle kā uzņēmuma daļa nevar būt tiesību subjekts, tai skaitā tā nevar būt arī juridiska persona (1). Atbilstoši Komerclikuma 25. panta pirmajai daļai attiecībā uz ārvalsts komersanta filiāli piemērojami šā likuma noteikumi, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi. No minētā secināms, ka ārvalsts komersanta filiāle nav un nevar būt tiesību subjekts. Šāds filiāles juridiskais statuss izriet arī no Eiropas Savienības līmeņa normatīvajiem aktiem (2). Ņemot vērā, ka filiāle un arī ārvalsts komersanta filiāle ir tiesību objekts, tad tā nevar būt tiesību un pienākumu nesējs (3).
No Komerclikuma 22. pantā minētās definīcijas izriet, ka nevis komersanta filiāle kā tiesību objekts, bet gan komersants kā tiesību subjekts (ar filiāles starpniecību) veic komercdarbību. Filiālei pašai par sevi nevar piešķirt tiesības un nevar uzlikt pienākumus. Proti, filiāle pati par sevi nevar sniegt pakalpojumus vai citādi piedalīties pārtikas apritē, bet to dara pats ārvalsts komersants ar pilnvaroto personu starpniecību filiāles atrašanās vietā (Latvijā). Tomēr pat gadījumā, ja normatīvajā tiesību aktā vai darījumā formāli noteikts, ka saistības uzņemas vai pārkāpumu izdara ārvalsts komersanta filiāle, tad pēc būtības vienmēr ir saprotams, ka šīs saistības un atbildību juridiski ir uzņēmies pats ārvalsts komersants. Filiāle (tās vadītājs jeb persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli) ir tikai starpposms (pilnvarotā persona), ar kura palīdzību ārvalsts komersants realizē savu rīcībspēju Latvijas teritorijā.
Savukārt Administratīvā procesa likuma 20. panta pirmā daļa un 21. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka administratīvi procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja piemīt privāto tiesību juridiskajai personai. Tā kā filiāle nav privāto tiesību juridiska persona, bet gan tiesību objekts, kas nevar būt tiesību un pienākumu nesējs, tad tai administratīvajā procesā nevar piemist administratīvi procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja.
Pārtikas un veterinārais dienests ir saņēmis Tieslietu ministrijas skaidrojumu, ka arī gadījumos, ja vēsturiski vai kļūdas pēc Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistros formāli ir vai tiktu reģistrēta ārvalsts komersanta filiāle Latvijā, joprojām juridiski būs saprotams, ka reģistrāciju ir veicis pats ārvalsts komersants kā juridiskā persona.