Augsti patogēnā putnu gripa Eiropas valstīs no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 23. maijam

Uzliesmojumi mājputnu novietnēs

Valsts

Skaits

Albānija 4
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) 6
Beļģija 4
Bulgārija 24
Čehija 19
Dānija 7
Francija 1329
Horvātija 2
Igaunija  1
Itālija 317
Īrija 6
Kosova 4
Moldova 3
Nīderlande 45
Norvēģija 2
Polija 94
Portugāle 8
Rumānija 3
Slovākija 3
Slovēnija 1
Spānija 31
Ungārija 260
Vācija 73
Zviedrija 3
Islande 1

 

Uzliesmojumi turētu putnu, kas nav mājputni, novietnēs un savvaļas putnu saslimšanas gadījumi

Valsts

Skaits

Albānija 1
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) 7
Austrija 31
Beļģija 73
Bosnija un Hercogovina 1
Bulgārija  5
Čehija 9
Dānija 127
Francija 84
Grieķija 16
Horvātija 13
Igaunija 11
Islande 2
Itālija 23
Īrija 46
Latvija  2
Lietuva 5
Luksemburga 5
Nīderlande 496
Norvēģija 18
Polija 33
Portugāle 12
Rumānija 16
Slovākija 9
Slovēnija 37
Somija 19
Spānija 38
Šveice 3
Ukraina 2
Ungārija 31
Vācija 1274
Ziemeļmaķedonija 2
Zviedrija 46

Putnu gripas izplatība Eiropā

2021. gada deviņos mēnešos tika konstatēti 1 152 augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu novietnēs vairākās Eiropas valstīs (Francijā, Polijā, Vācijā, Čehijā, Zviedrijā, Dānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā, Slovākijā, Nīderlandē, Lietuvā, Igaunijā, Itālijā, Beļģijā, Somijā, Apvienotā karalistē un arī Kosovā, Ukrainā).

Savvaļas putniem vīruss konstatēts lielākajā daļā Eiropas valstu, tajā skaitā, pirmo reizi vēsturē arī Latvijā.

Nebrīvē turētiem putniem, kuri nav mājputni, augsti patogēnās putnu gripas vīrusa 139 uzliesmojumi tika konstatēti 13 valstīs - Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Beļģijā, Norvēģijā, Francijā, Dānijā, Slovākijā, Polijā, Čehijā, Austrijā, Igaunijā, Lietuvā, Luksemburgā.

Vasaras mēnešos putnu gripas uzliesmojumi  nedaudz norima taču, sākoties rudens sezonai, atkal tiek konstatēti jauni slimības uzliesmojumi Eiropas valstīs.

2020. gadā konstatēti 462 augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu novietnēs 16 Eiropas valstīs (Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Zviedrijā, Apvienotā Karalistē, Ukrainā) un 18 uzliesmojumi nebrīvē turētu putnu, kuri nav mājputni, novietnēs astoņās Eiropas valstīs. Savvaļas putniem augsti patogēnās putnu gripas vīruss tika konstatēts 13 Eiropas valstīs. Kā arī 6 Eiropas valstīs tika konstatēti zemi patogēnās putnu gripas uzliesmojumi 8 mājputnu novietnēs un vienā nebrīvē turētu putnu, kuri nav mājputni, novietnē.

2019. gadā augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu novietnēs tika konstatēti Bulgārijā un Polijā, bet savvaļas putniem - Dānijā (2 saslimšanas gadījumi).

2018. gadā augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu novietnēs tika konstatēti Nīderlandē, Bulgārijā, Itālijā un Vācijā. Savvaļas putniem saslimšana ar putnu gripu tika konstatēta Dānijā, Somijā, Vācijā, Nīderlandē, Īrijā, Slovākijā, Zviedrijā, Lielbritānijā.

2016. - 2017. gadā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta mājputniem 18 Eiropas valstīs. Savukārt savvaļas putniem putnu gripas vīruss tika konstatēts 24 Eiropas valstīs.

Salīdzinot ar 2017. un arī 2020. gadu, kad profilaktiskā nolūkā tika noteikti ierobežojumi mājputniem (tos turēt slēgtās telpās, nepieļaujot kontaktu ar savvaļas putniem), putnu gripas aktivitāte 2018. un 2019. gadā Eiropā bija mazāk intensīva. Sazinoties ar ornitologiem un nozares pārstāvjiem, tika pieņemts lēmums, ka nav pamata noteikt ierobežojumus turēt mājputnus tikai slēgtās telpās.

Lai nepieļautu putnu gripas tālāku izplatīšanos un izvazāšanu no putnu gripas skartās novietnes, visas ES dalībvalstis nekavējoties veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem (Direktīvu 2005/94/EC) par putnu gripas kontroli. Šie pasākumi nosaka:

  • mājputnu nogalināšanu un iznīcināšanu inficētajā saimniecībā, kā arī tās tīrīšanu un dezinfekciju;
  • ierobežojumu zonu izveidošanu (aizsardzības un uzraudzības) ap uzliesmojuma vietu (skarto punktu), kur būtu ierobežota visu dzīvo mājputnu un konkrētu mājputnu izcelsmes produktu pārvadāšana (ieskaitot aizliegumu vest mājputnus uz citām dalībvalstīm); 
  • visu mājputnu turēšanu iekštelpās, to rūpīgu novērošanu un stingru dezinfekcijas pasākumu piemērošanu;
  • epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu iespējamo vīrusa avotu un potenciālos turpmākas vīrusa izplatīšanās ceļus no skartās saimniecības;
  • situācijas novērtēšanu atsevišķās dalībvalstīs, kas atsevišķos reģionos ar augstu mājputnu saimniecību blīvumu var likt atbildīgajām iestādēm veikt papildu pasākumus, piemēram, izdot rīkojumu par pagaidu "dīkstāvi" saistībā ar mājputnu pārvadāšanu visas valsts teritorijā vai arī kādā tās daļā, lai nodrošinātu ātru situācijas novērtēšanu. Lai samazinātu slimībai pakļauto mājputnu skaitu attiecīgajā reģionā, ieteicams aizliegt arī ganāmpulku atjaunošanu saimniecībās.