Augsti patogēnā putnu gripa Eiropas valstīs no 2023. gada 1.  līdz 13. janvārim

Uzliesmojumi mājputnu novietnēs

Valsts

Skaits

Beļģija 1
Čehija 8
Dānija 1
Francija 23
Polija 14
Ungārija 3
Vācija 4

Uzliesmojumi turētu putnu, kas nav mājputni, novietnēs un savvaļas putnu saslimšanas gadījumi

Valsts

Skaits

Austrija 12
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) 1
Beļģija 15
Čehija 2
Dānija 20
Francija 25
Grieķija 15
Itālija 7
Nīderlande 11
Polija 8
Rumānija 2
Slovēnija 2
Spānija 4
Ungārija 3
Vācija 19
Zviedrija 1

Putnu gripas izplatība Eiropā

2022. gadā  tika konstatēti 2322 augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu novietnēs 25 Eiropas valstīs. Visvairāk augsti patogēnās putnu gripas vīrusa uzliesmojumi mājputnu novietnēs apstiprināti Francijā (1594), Ungārijā (294), Vācijā (94), Nīderlandē (79), Itālijā (54), Polijā (69).

Savvaļas putniem  un nebrīvē turētiem putniem, kuri nav mājputni, tika konstatēti 3559 augsti patogēnās putnu gripas vīrusa uzliesmojumi 34 Eiropas valstīs, arī Latvijā - augsti patogēnās putnu gripas vīruss tika konstatēts 6 gulbjiem.

2021. gadā konstatēti 1 756 augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu novietnēs 24 Eiropas valstīs (Francijā, Polijā, Vācijā, Itālijā, Ungārijā, Čehijā, Zviedrijā, Dānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā, Nīderlandē, Lietuvā, Igaunijā, , Beļģijā, Somijā, Apvienotā karalistē (Ziemeļīrijā), Horvātijā, Īrijā, Kosovā, Norvēģijā, Portugālē, Slovēnijā, Ukrainā).

Savvaļas putniem  un nebrīvē turētiem putniem, kuri nav mājputni, tika konstatēti 2437 augsti patogēnās putnu gripas vīrusa uzliesmojumi lielākajā daļā Eiropas valstu, tajā skaitā, pirmo reizi vēsturē arī Latvijā.

Vasaras mēnešos putnu gripas uzliesmojumi  nedaudz norima taču, sākoties rudens sezonai, atkal tika konstatēti jauni slimības uzliesmojumi Eiropas valstīs.

2020. gadā konstatēti 462 augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu novietnēs 16 Eiropas valstīs (Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Zviedrijā, Apvienotā Karalistē, Ukrainā) un 18 uzliesmojumi nebrīvē turētu putnu, kuri nav mājputni, novietnēs astoņās Eiropas valstīs. Savvaļas putniem augsti patogēnās putnu gripas vīruss tika konstatēts 13 Eiropas valstīs. Kā arī 6 Eiropas valstīs tika konstatēti zemi patogēnās putnu gripas uzliesmojumi 8 mājputnu novietnēs un vienā nebrīvē turētu putnu, kuri nav mājputni, novietnē.

2019. gadā augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu novietnēs tika konstatēti Bulgārijā un Polijā, bet savvaļas putniem - Dānijā (2 saslimšanas gadījumi).

2018. gadā augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu novietnēs tika konstatēti Nīderlandē, Bulgārijā, Itālijā un Vācijā. Savvaļas putniem saslimšana ar putnu gripu tika konstatēta Dānijā, Somijā, Vācijā, Nīderlandē, Īrijā, Slovākijā, Zviedrijā, Lielbritānijā.

2016. - 2017. gadā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta mājputniem 18 Eiropas valstīs. Savukārt savvaļas putniem putnu gripas vīruss tika konstatēts 24 Eiropas valstīs.

Salīdzinot ar 2017. un arī 2020. gadu, kad profilaktiskā nolūkā tika noteikti ierobežojumi mājputniem (tos turēt slēgtās telpās, nepieļaujot kontaktu ar savvaļas putniem), putnu gripas aktivitāte 2018. un 2019. gadā Eiropā bija mazāk intensīva. Sazinoties ar ornitologiem un nozares pārstāvjiem, tika pieņemts lēmums, ka nav pamata noteikt ierobežojumus turēt mājputnus tikai slēgtās telpās.

Lai nepieļautu putnu gripas tālāku izplatīšanos un izvazāšanu no putnu gripas skartās novietnes, visas ES dalībvalstis nekavējoties veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem (KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/687) par putnu gripas kontroli. Šie pasākumi nosaka:

  • mājputnu nogalināšanu un iznīcināšanu inficētajā saimniecībā, kā arī tās tīrīšanu un dezinfekciju;
  • ierobežojumu zonu izveidošanu (aizsardzības un uzraudzības) ap uzliesmojuma vietu (skarto punktu), kur būtu ierobežota visu dzīvo mājputnu un konkrētu mājputnu izcelsmes produktu pārvadāšana (ieskaitot aizliegumu vest mājputnus uz citām dalībvalstīm); 
  • visu mājputnu turēšanu iekštelpās, to rūpīgu novērošanu un stingru dezinfekcijas pasākumu piemērošanu;
  • epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu iespējamo vīrusa avotu un potenciālos turpmākas vīrusa izplatīšanās ceļus no skartās saimniecības.