Zāļu ražošanas uzņēmums medikamentam piešķir komercnosaukumu. Līdz ar to zālēm ir vairāki nosaukumi – sinonīmi (60 – 90 un vairāk nosaukumu). Vienu un to pašu medikamentu lieto dažādās valstīs ar atšķirīgiem nosaukumiem. Piemēram, Latvijā lieto kordiamīnu, bet ASV – niketamīdu. Zāļu anatomiski terapeitiski ķīmiskā klasifikācijas sistēma visiem medikamentu apritē iesaistītajiem subjektiem palīdz orientēties neskaitāmajos medikamentu nosaukumos un indikācijās. Zāļu anatomiski terapeitiski ķīmiskā klasifikācija zāles sadala grupās atkarībā no orgāna vai orgānu sistēmas (piemēram, gremošanas sistēma), uz kuru zāles iedarbojas, un pēc zāļu ķīmiskajām, farmakoloģiskajām un terapeitiskajām īpašībām.

ATĶvet (Anatomical Therapeutical Chemical classification system for veterinary medicinal products) – veterināro zāļu anatomiski terapeitiski ķīmiskā klasifikācijas sistēma ir izveidota uz līdzīgiem pamatiem kā ATĶ sistēma humāno zāļu klasifikācijai. Vairumā gadījumu esošo ATĶ kodu var izmantot ATĶvet sistēmā. Tādā gadījumā ATĶvet sistēmā ATĶ koda priekšā tiek pievienots burts Q. Dažos gadījumos ir izveidots specifisks ATĶvet kods, piemēram:

  • Pretmikrobu līdzekļi lietošanai tesmenī (QJ51), vai
  • Imunoloģiskie produkti lietošanai veterinārmedicīnā (QI).

Gan ATĶ, gan ATĶvet sistēmā aktīvās zāļu vielas atkarībā no to terapeitiskā pielietojuma ir sadalītas dažāda līmeņa grupās.