Pārtikas tirdzniecība

Vispārīgās higiēnas prasības, tostarp tirdzniecības telpām, komunikācijām, iekārtām un aprīkojumam, pārtikas produktiem, darbinieku personīgajai higiēnai un apmācībai u.c., noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā (Regula Nr.852/2004).

Regula Nr. 852/2004 ļauj elastīgi risināt higiēnas pamatprasības, atbilstoši katras tirdzniecības vietas specifikai, izmantojot izteicienus “vajadzības gadījumā”, “attiecīgā gadījumā”, “atbilstoši” un “pietiekami”. Tajā pašā laikā jānodrošina Regulas Nr. 852/2004 II pielikuma IX nodaļas 3. punktā noteiktais, proti, visos pārtikas ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos pārtikai jābūt pasargātai no jebkāda piesārņojuma, kas varētu padarīt pārtiku nederīgu cilvēku uzturam, kaitīgu veselībai vai piesārņotu tādā veidā, ka nebūtu saprātīgi domāt, ka to varētu patērēt tādā stāvoklī.

Telpām jābūt projektētām tā, lai nodrošinātu higiēnisku darbu un piesārņojuma novēršanu. Grīdām, sienām, griestiem, durvīm un darba virsmām jābūt gludām, mazgājamām, neabsorbējošām un netoksiskām. Logiem jābūt ar kukaiņu sietiem, ja nepieciešams. Jānodrošina atbilstošas iekārtas instrumentu tīrīšanai un pārtikas mazgāšanai, ar karstā/aukstā ūdens piegādi. Jānodrošina roku mazgāšana, tualetes, ventilācija, apgaismojums, droša kanalizācija Tīrīšanas līdzekļus nedrīkst glabāt pārtikas telpās.

Pārvadājot pārtiku pārvadāšanas līdzekļiem un konteineriem jābūt tīriem, labā stāvoklī un piemērotiem higiēniskai pārtikas pārvadāšanai. Tos nedrīkst izmantot citiem mērķiem, ja tas var radīt piesārņojumu, un dažādas kravas jānodala, lai novērstu savstarpēju piesārņošanu. Nefasēti šķidri, granulu vai pulverveida produkti jāved speciāli marķētās tvertnēs. Pēc katras kravas jāveic rūpīga tīrīšana. Pārtikai jābūt pareizi novietotai un aizsargātai, un, ja nepieciešams, jānodrošina atbilstoša temperatūras kontrole ar uzraudzības iespējām.

Pārtikai jābūt drošai un nepiesārņotai visos posmos. Jānodrošina pareiza uzglabāšana, aukstuma ķēdes nepārtraukšana un kaitēkļu kontrole. Atkausēšana un atdzesēšana jāveic drošās temperatūrās.

Regulas Nr. 852/2004 5. pants noteic, ka katrā pārtikas uzņēmumā ir jābūt izstrādātai un ieviestai uzņēmuma veidam un lielumam atbilstošai uz HACCP sistēmas principiem balstītai pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmai (paškontrolei). PAUL 7. panta 3. daļa noteic, ka pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām.

Vadlīnijas jeb norādījumi par pārtikas nekaitīguma pārvaldības sistēmām mazajiem pārtikas mazumtirgotājiem (SFR-FSMS): apdraudējuma noteikšanas, klasificēšanas un kontroles pasākumu piemērošana gaļas, pārtikas preču, maizes izstrādājumu, zivju un saldējuma tirdzniecības vietās  pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē.

Vispārīgas prasības pārtikas produktu marķēšanai ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (Regula Nr. 1169/2011).

Saskaņā ar Regulas Nr. 1169/2011 15. panta prasībām, izplatot pārtiku Latvijā, tostarp internetveikalā, latviešu valodā jānodrošina obligātā pārtikas produktu informācijas, kas noteikta Regulas 9. panta 1. punktā:

1. pārtikas produkta nosaukums;
2. sastāvdaļu saraksts;
3. jebkura sastāvdaļa vai pārstrādes palīglīdzekļi, kas minēti II pielikumā vai iegūti no II pielikumā minētas vielas vai produkta un izraisa alerģiju vai nepanesamību un ko lieto pārtikas produktu ražošanas vai sagatavošanas procesā, un ko, tostarp arī izmainītā veidā, satur arī gatavais pārtikas produkts;
4. dažu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju daudzums;
5. pārtikas produkta neto daudzums;
6. minimālais derīguma termiņš vai “izlietot līdz” datums;
7. jebkuri īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi;
8. regulas 8. panta 1. punktā minētā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;
9. regulas 26. pantā paredzētajos gadījumos – izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta;
10. lietošanas pamācība, ja bez šādas pamācības būtu grūti pienācīgi izmantot pārtikas produktu;
11. attiecībā uz dzērieniem ar alkohola saturu vairāk nekā 1,2 tilpumprocenti – faktiskais alkohola saturs tilpumprocentos;
12. paziņojums par uzturvērtību.

Regulas Nr. 1169/2011 16. panta 2. punkts noteic, ka uz iepakojuma vai taras, kuras lielākā virsmas platība ir mazāka par 10 cm², uz iepakojuma vai etiķetes obligāti norāda tikai 9. panta 1. punkta a), c), e) un f) apakšpunktā uzskaitītās ziņas. Ziņas, kas minētas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nodrošina citā veidā vai sniedz pēc patērētāju pieprasījuma.

Informāciju par prasībām pārtikas marķēšanai var atrast Eiropas Komisijas mājas lapā, kurā izvietota Pārtikas marķēšanas informācijas sistēma - FLIS.

Saskaņā ar 2015. gada 20. oktobra  Ministru kabineta noteikumu Nr. 595 “Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku” (Noteikumi Nr. 595) 3. panta prasībām par nefasētu pārtiku, ko piedāvā bez iesaiņojuma, tirdzniecības vietā:

• rakstiski sniedz šādu informāciju:
  • produkta nosaukumu;
  • vielas vai produktus, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā;
  • minimālo derīguma termiņu vai, ja prece ātri bojājas, norādi ar datumu "izlietot līdz ..";
  • izcelsmes valsti vai vietas norādi atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām.
• mutiski var sniegt sekojošu informāciju:
  • sastāvdaļu sarakstu;
  • ja nepieciešams, īpašus glabāšanas un lietošanas nosacījumus;
  • par produkta marķējumā sniegtās informācijas atbildīgo pārtikas uzņēmumu faktisko alkohola saturu tilpumprocentos – alkoholiskajiem dzērieniem ar alkohola saturu, kas pārsniedz 1,2 tilpumprocentus.

Jāievēro, ka mutiski var sniegt informāciju, ja ir ievērotas šādas prasības:

• pārtikas izplatīšanas vietā ir novietota skaidri saskatāma, salasāma un neizdzēšama rakstiska norāde par to, kur un kādā veidā var saņemt augstāk minēto informāciju;
• izplatīšanas vietā pēc patērētāja lūguma pirms preces iegādes informāciju sniedz nekavējoties un bez papildu samaksas.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 595 7. punktu, ja pārtiku tirdzniecības vietā iesaiņo pēc patērētāja lūguma vai fasē tiešai pārdošanai, uzliekot uzlīmi uz iesaiņojuma, tajā norāda vismaz šādu informāciju:

• pārtikas produkta nosaukumu;
• vielas vai produktus, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, kā noteikts Regulas Nr. 1169/2011. panta 1. punkta "c" apakšpunktā;
• minimālo derīguma termiņu vai, ja prece ātri bojājas, norādi ar datumu "izlietot līdz ..";
• neto daudzumu;
• faktisko alkohola saturu tilpumprocentos – alkoholiskajiem dzērieniem ar alkohola saturu, kas pārsniedz 1,2 tilpumprocentus.

Noteikumu Nr. 595 8. punkts noteic, ka noteikumu 7. punktā minētās prasības neattiecas:

• uz ielu tirdzniecības vietām un tirdzniecības vietām, kurām ir piešķirts tirgus statuss;
• uz tirdzniecības vietām, kurās svaru vai kases aparāta tehnisko iespēju dēļ iespējams izdrukāt ierobežotu rakstzīmju skaitu;
• uz pārtiku, ko tirdzniecības vietā patērētājs pats ievieto jebkura veida iesaiņojumā.

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 X pielikuma 1. punkta d) apakšpunkts noteic, ka maizes vai konditorejas izstrādājumiem, ko, ņemot vērā to īpatnības, parasti patērē 24 stundu laikā pēc izgatavošanas, minimālais derīguma termiņš nav jānorāda.

• Labība, kas satur glutēnu, t. i., kvieši (piemēram, speltas kvieši un Horasānas kvieši), rudzi, mieži, auzas vai to hibridizēti celmi, un tās produkti, izņemot:
  • glikozes sīrupus uz kviešu bāzes, ietverot dekstrozi (15);
  • maltodekstrīnus uz kviešu bāzes (15) ;
  • glikozes sīrupus uz miežu bāzes;
  • labību, ko izmanto, lai iegūtu alkohola destilātus, tostarp lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.
• Vēžveidīgie un to produkti.
• Olas un to produkti.
• Zivis un to produkti, izņemot:
  • zivju želatīnu, ko izmanto vitamīnu vai karotinoīdu preparātiem;
  • zivju želatīnu vai zivju līmi, ko izmanto alus un vīna dzidrināšanai.
• Zemesrieksti un to produkti.
• Sojas pupas un to produkti, izņemot:
  • pilnībā rafinētu sojas pupu eļļu un taukus;
  • no sojas pupām iegūtus dabiskus jauktus tokoferolus (E306), dabisku D-alfa tokoferolu, dabisku D-alfa tokoferola acetātu, dabisku D-alfa tokoferola sukcinātu;
  • fitosterīnus un fitosterolesterus, kas atvasināti no augu eļļas, kura iegūta no sojas pupām;
  • fitostanolesterus, kas iegūti no tādas augu eļļas steroliem, kura iegūta no sojas pupām.
• Piens un tā produkti (ietverot laktozi), izņemot:
  • sūkalas, ko izmanto, lai iegūtu alkohola destilātus, tostarp lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;
  • laktitolu.
• Rieksti, t. i., mandeles (Amygdalus communis L.), lazdu rieksti (Corylus avellana), valrieksti (Juglans regia), Indijas rieksti (Anacardium occidentale), pekanrieksti (Carya illinoiesis (Wangenh.) K. Koch), Brazīlijas rieksti (Bertholletia excelsa), pistāciju rieksti (Pistacia vera), makadāmijas jeb Kvīnslendas rieksti (Macadamia ternifolia) un to produkti, izņemot riekstus, ko izmanto, lai iegūtu alkohola destilātus, tostarp lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.
• Selerijas un to produkti.
• Sinepes un to produkti, izņemot: divos destilācijas posmos iegūtu behenskābi ar vismaz 85 % tīrību, ko izmanto emulgatoru E470a, E471 un E477 ražošanā.
• Sezama sēklas un to produkti.
• Sēra dioksīds un sulfīti, ja to koncentrācija pārsniedz 10 m/kg vai 10 mg/l kopējā SO2, kas ir jāaprēķina produktiem, ko piedāvā kā gatavus patēriņam vai kuru sākotnējā forma jāatjauno saskaņā ar ražotāju instrukcijām.
• Lupīna un tās produkti.
• Gliemji un to produkti.

Saskaņā ar vispārīgo tirdzniecības standartu (VTS), kas noteikts Komisijas Deleģētā regulā (ES) 2023/2429 (2023. gada 17. augusts), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kas piemērojami augļu un dārzeņu nozarē, dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem un banānu nozarē, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 1666/1999 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 un (ES) Nr. 1333/2011 sekojošiem produktiem tirdzniecības vietā, jāsniedz informācija par izcelsmes valsti:

1. svaigi augļi un dārzeņi (piemēram, āboli, bumbieri, tomāti, gurķi, burkāni, kartupeļi, salāti u.c.);
2. žāvēti augļi (piemēram, rozīnes, žāvētas dateles, žāvētas aprikozes, žāvētas plūmes, žāvēti āboli, žāvētas vīģes u.c.);
3. banāni, tostarp žāvēti banāni un žāvēti miltu banāni;
4. savvaļas sēnes (piemēram, baravikas, gailenes, bekas u.c.);
5. kaperi;
6. mandeles (rūgtās un lobītās);
7. lazdu rieksti;
8. valrieksti;
9. pistācijas;
10. makadāmiju rieksti;
11. pīniju rieksti;
12. pekanrieksti;
13. citi rieksti;
14. riekstu maisījumi (tostarp tropu riekstu maisījumi);
15. žāvēti citrusaugļi (piemēram, apelsīni, citroni, laimi);
16. safrāns
17. svaigiem augļiem un dārzeņiem un to maisījumiem, kuri nozīmē nav veseli un ir sagatavoti tiešai patērēšanai svaigā vai termiski apstrādātā veidā.

Specifiskie tirdzniecības standarti, kas noteic gan kvalitātes prasības, gan patērētājiem sniedzamās informācijas prasības, tiek piemēroti sekojošiem augļiem un dārzeņiem

1. āboli;
2. citrusaugļi;
3. kivi;
4. salāti, krokainās un platlapu endīvijas;
5. persiki un nektarīni;
6. bumbieri;
7. zemenes;
8. paprika;
9. galda vīnogas;
10. tomāti;
11. banāni.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK)) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu 18. pants noteic, ka visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos ir nodrošināts, ka pārtiku, barību, produktīvos dzīvniekus un jebkuras citas vielas, ko paredzēts pievienot vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai, var izsekot, kā arī uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas un barības apritē, spēj identificēt jebkuru personu, kas tām piegādājusi pārtiku, barību, produktīvu dzīvnieku vai jebkuru vielu, ko paredzēts pievienot vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai.

Tādēļ minēto uzņēmēju rīcībā ir sistēmas un procedūras, kas dod iespēju pēc pieprasījuma darīt attiecīgo informāciju zināmu kompetentajām iestādēm.

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 931/2011 (2011. gada 19. septembris) par izsekojamības prasībām, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikai 3. panta 1. punkts noteic, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, nodrošina, ka pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmējam, kuram pārtiku piegādā, un (pēc pieprasījuma) kompetentajai iestādei par dzīvnieku izcelsmes pārtikas sūtījumiem sniedz šādu informāciju:

1. precīzs pārtikas apraksts;
2. pārtikas tilpums vai daudzums;
3. tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukums un adrese, kurš pārtiku nosūta;
4. nosūtītāja (īpašnieka) nosaukums un adrese, ja tie atšķiras no tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukuma un adreses, kurš pārtiku nosūta;
5. tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukums un adrese, kuram pārtiku nosūta;
6. saņēmēja (īpašnieka) nosaukums un adrese, ja tie atšķiras no tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukuma un adreses, kurš pārtiku nosūta;
7. attiecīgi partijas, sērijas vai sūtījuma identifikācijas numurs;
8. nosūtīšanas datums.

Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 26.¹ pants noteic, ka pārtikas produktus, kuru marķējumā ir ietverta norāde par to, ka šie produkti satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem, lai tie būtu viegli identificējami.

2024. gada 13. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 542 “Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts” (Noteikumu Nr. 542) 3. punkts noteic, ka mazumtirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā, izņemot tīmekļvietni un mobilo lietotni, valsti, kurā ražots pārtikas produkts, norāda vienā no šādiem veidiem:

• cenu zīmē;
• blakus pārtikas produktam vai produktu grupai;
• pārtikas tirdzniecības vietā, ja visi tajā izplatītie pārtikas produkti ir ražoti vienā valstī.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi vadlīnijas noteikumu Nr. 542 piemērošanai.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta 2.⁵ daļa noteic, ka  mazumtirdzniecības vietās, tostarp arī ēdināšanas uzņēmumos,  izvietojams labi redzams uzraksts, kas brīdina, ka alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, kā arī alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām un nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt.

Enerģijas dzērienu aprites likuma 3. panta 4. daļa noteic, ka enerģijas dzērienus mazumtirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tā, lai tie būtu viegli identificējami. Tirdzniecības vietā izvieto norādi: "Augsts kofeīna saturs. Nav ieteicams bērniem un grūtniecēm vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti."

Pārtikas atkritumu mazināšanai, pārtikas uzņēmumi tiek aicināti ziedot pārtikas produktus pārtikas bankām un labdarības organizācijām. Informācija par nosacījumiem ziedošanai pieejama Ministru kabineta noteikumos un Pārtikas ziedošanas vadlīnijās:

• Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 514 “Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām”;
• Ministru kabineta 2020.gada 17.marta noteikumi Nr.145 „Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā mājputnu olas vai ziedo dzīvnieku izcelsmes pārtiku”;
• Pārtikas ziedošanas vadlīnijas.