Risks, ka sabiedrība varētu inficēties ar H5N1 vīrusu no dzīviem dzīvniekiem vai mājputnu produktiem, ir ļoti zems, un nav vajadzības mainīt pārtikas patēriņa paradumus vai ceļojuma plānus.
Vairāk par putnu gripu un sabiedrības veselību var uzzināt Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.
Pašlaik tiek uzskatīts, ka putnu gripas (H5N1) vīruss, nav uzskatāms par vīrusu, kas būtu labi pielāgojies cilvēka organismam (lai gan var tikt nodots no inficēta dzīvnieka cilvēkam). Transmisijas ceļš no cilvēka uz cilvēku ir uzskatāms par reti sastopamu.
Tomēr vienmēr pastāv iespēja, ka putnu gripas H5N1 vīruss varētu mainīties jaunā vīrusā, kas ir vairāk pielāgojies cilvēka organismam un potenciāli varētu radīt jaunu pandēmijas celmu.
Tādēļ ir nepieciešama rūpīga un pastāvīga putnu gripas H5N1 vīrusa, kā arī citu dzīvnieku vidū cirkulējošu gripas vīrusu novērošana.
Putnu gripas H5N1 vīruss nav saistīts ar H1N1 vīrusu, kas izraisīja 2009. gada cilvēku gripas pandēmiju. Tomēr gripas vīrusi ir neparedzami. Tie var savstarpēji mijiedarboties un radīt virulentākus un cilvēka organismam labāk pielāgotus vīrusus.
H5N1 vīrusa parādīšanās putnu un cilvēku vidū un H1N1 gripas pandēmija ir apliecinājusi, ka, lai efektīvi reaģētu uz gripas draudiem, pati svarīgākā ir ārstu un veterinārārstu kompetence un gatavība sadarboties.
Cilvēkiem, kuri tur putnus, piemēram, vistas, pīles un zosis, savas dzīvesvietas tuvumā, nevajadzētu pārlieku uztraukties par saslimšanas draudiem, taču apzinoties risku, jāievēro:
- PVD instrukcijas un norādījumus, kas attiecas uz nepieciešamību barot un dzirdīt mājputnus iekštelpās, bet ierobežojumu teritorijā - turēt mājputnus iekštelpās;
- informēt PVD, ja pamana neparasti lielu skaitu (vairāk nekā pieci) beigtu savvaļas putnu vai arī ja kāds no viņu putniem saslimst vai nomirst neparastos apstākļos. Tādos gadījumos cilvēkiem pašiem nevajadzētu aiztikt (beigtus vai slimus) putnus;
- higiēnas noteikumus – konkrēti – pēc saskares ar putniem vai putnu izkārnījumiem mazgāt rokas ar ziepēm;
- neļaut saviem bērniem spēlēties ar putniem un iemācīt, ka gadījumā, ja viņi pamana slimus vai beigtus dzīvniekus, par to noteikti jāpastāsta pieaugušiem;
- pārliecināties, ka bērni ievēro personīgo higiēnu;
- nekad nekaut un neēst slimus vai mirstošus putnus, jo šādā gadījumā inficēšanās risks var būt daudz lielāks;
- ka stingrāki piesardzības pasākumi jāievēro putnu kopējiem (kuri regulāri saskaras ar mājputniem), arī veterinārārstiem, medniekiem, putnu pētniekiem (kuri regulāri ir saskarē ar savvaļas putniem).
Citi sabiedrības locekļi
- Ir mazticams, ka plašāka sabiedrība varētu nonākt saskarē ar inficētiem putniem. Taču, ir jāievēro atsevišķi piesardzības pasākumi:
- neaiztikt slimus vai beigtus savvaļas putnus vai mājputnus;
- informēt vietējās PVD teritoriālās struktūrvienības, ja atrodat aizdomīgus, slimus putnus vai vienuviet uzietus daudz beigtus putnus;
- ievērot personīgo higiēnu, t.i., pēc saskares ar putniem vai to mēsliem vienmēr mazgāt rokas ar ziepēm.
- Ja ir putnu gripas uzliesmojums:
- PVD var ieviest pagaidu ierobežojumus attiecībā uz mājputnu pārvietošanu un liegt piekļuvi noteiktām vietām. Ir svarīgi, lai jūs ievērotu PVD noteiktās instrukcijas, jo tās ir paredzētas vīrusa izplatības apturēšanai;
- Slimības ierobežojumu teritorijā mājas kaķus vajadzētu turēt iekštelpās, lai novērstu to saskari ar inficētajiem savvaļas putniem vai to mēsliem; kā arī, lai nepieļautu mājdzīvnieku inficēšanos vai vīrusa tālāku izplatīšanu.
Ceļošana
Ja ceļojat uz ES valsti, kur ir atklāta putnu gripa vai ārpus ES robežām, un netiek plānoti mājputnu novietnes vai putnu tirgu apmeklējumi, inficēšanās risks ir neliels vai tāda nav vispār.
