Ārpus kautuves drīkst nogalināt:

  1. dzīvnieku, kas ir cietis nelaimes gadījumā, kura dēļ tas labturības iemeslu dēļ nav vests uz kautuvi;
  2. dzīvniekus, kurus nedrīkst pārvadāt - ir ievainoti vai izrāda fizioloģiska vājuma vai patoloģisku procesu pazīmes, nav uzskatāmi par piemērotiem pārvadāšanai, nespēj pastāvīgi pārvietoties bez sāpēm vai iet bez palīdzības, tiem ir smaga vaļēja brūce vai izkritums, 10 dienu nesasnieguši teļi vairāk par 100 km attālumā (kaut nedrīkst jaunākus par 7 dienām).

Plašāka informācija par dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai 

Pārvadāšanai nepiemēroto dzīvnieku kaušana vai nogalināšana novietnē

  1. Lēmumu par dzīvnieka nokaušanu vai nogalināšanu pieņem dzīvnieka īpašnieks;
  2. Praktizējošs veterinārārsts veic dzīvnieka izvērtēšanu un sniedz profesionālo ieteikumu:
  • gaļa iespējami derīga pārtikā (piemēram, akūts kājas lūzums) – dzīvnieka ķermeni nogādā uz kautuvi. Veterinārārsts veic pirmskaušanas apskati, piedalās kaušanas procesā un izraksta Veselības sertifikātu;
  • gaļa pārtikā nebūs derīga, piemēram, lietotas veterinārās zāles, kurām nav beidzies izdalīšanās periods; dzīvniekam ir sistēmiskas slimības, u.tml.  - dzīvnieku nogalina un ķermeni nodod blakusproduktu pārstrādes uzņēmumam;
  • gadījumos, ka gaļa ir iespējami derīga pārtikā, dzīvnieka īpašnieks tomēr var izlemt dzīvnieku nogalināt un ķermeni nodod blakusproduktu pārstrādes uzņēmumam;
  • gadījumā, ja veterinārārsts ir sniedzis pamatotu ieteikumu, ka gaļa pārtikai nebūs derīga ( piemēram, nav beidzies lietoto zāļu izdalīšanās periods, dzīvnieku skārusi vispārēja saslimšana (septicēmija, piēmija, toksēmija), dzīvnieku skārušas dzīvnieku slimības, uz kurām attiecas ES dzīvnieku veselības noteikumi, novājējuši dzīvnieki (R 854/2004)) nedrīkst dzīvnieku ķermeni transportēt uz kautuvi.

Nosacījumi dzīvnieku kaušanai novietnē

  1. Dzīvniekus, kuri nespēj paiet, uz kaušanas vietu nevelk, bet nokauj tur, kur tie guļ.
  2. Lai mazinātu dzīvniekam sāpes, ieteicams dzīvnieku apdullināt, jo apdullināšana mazina dzīvniekam ciešanas un sāpes, stresu vai ciešanas, no kurām iespējams izvairīties.
  3. Apdullinātu dzīvnieku var pārvest uz to vietu, kur tiks veikta atasiņošana.
  4. Veic dzīvnieka atasiņošanu.
  5. Veterinārārstam ir jāveic dzīvnieka pirmskaušanas apskate. Informāciju fiksē un dod līdzi uz kautuvi, izrakstot Veselības sertifikātu.
  6. Uz vietas veterinārārsta uzraudzībā kuņģi un zarnas var izņemt, bet ne veikt citu apstrādi. Kuņģi un zarnas var atstāt novietnē gadījumos, ja:
  • veterinārārsts ir veicis to apskati un sniedzis informāciju kautuves valsts pilnvarotajam veterinārārstam;
  • novietnē ir iespēja savākt ABP (konteineri) un nodot pārtikā nederīgo dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādei;
  • citos gadījumos izņemto kuņģi un zarnas identificētus, kā konkrēta dzīvnieka, ved līdzi uz kautuvi.

Dzīvnieka īpašnieka pienākumi un tiesības

  • Ievainotam vai slimam dzīvniekam sniegt palīdzību, ja nepieciešams, pieaicinot praktizējošu veterinārārstu.

Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir tiesības:

  • saņemt atzinumu par dzīvnieku veselības stāvokli vai nobeigšanās cēloni;
  • pieprasīt praktizējoša veterinārārsta rakstveida apliecinājumu par dzīvniekiem izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.

Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums:

  • nodrošināt dzīvnieku labturībai nepieciešamos apstākļus, bet saslimušajiem dzīvniekiem — savlaicīgu veterinārmedicīnisko aprūpi;
  • pārvadājot dzīvniekus, ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību;
  • uzrādīt un nodot nākamajam dzīvnieku īpašniekam dokumentus par dzīvnieku identifikāciju, reģistrāciju, veselības stāvokli un veiktajiem dzīvnieku infekcijas slimību profilaktiskajiem pasākumiem.